2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Iedzīvotāja: Kāpēc bija jānozāģē bērzi? Tā pilsēta drīzi kļūs par tuksnesi

Ar Radio1.lv sazinājās jēkabpiliete Valija Cīrule, kas dzīvo Aldaunas ielā un pauda sašutumu, ka šeit nozāģēti bērzi.

“Aldaunas ielā nozāģēja divus jaunus, skaistus, augošus bērzus. Kam tas bija vajadzīgs? Nevarēja ūdensvadu pavirzīt par pusmetru un koki būtu auguši un zaļojuši arī turpmāk. Tie bija jauni, piecpadsmitgadīgi bērzi. Pāri ielai ir mana vecuma ozoli, kurus es kopu un apravēju vēl būdama bērns. Tad, lai zāģē arī tos nost. Ja bērzu nozāģēšana bija vajadzīga ūdens un kanalizācijas vada ievilkšanai, tad man par tādu cenu šis ūdens un kanalizācijas vads nav vajadzīgs. Es no tā publiski atsakos. Ja pašvaldība turpinās tādā pat tempā kā tagad zāģēt kokus pilsētā, šeit drīzi vien būs tuksnesis. Kāda tagad ir Brīvības iela? Bebru ielas mikrorajons? Vieni vienīgi akmeņi. Kad zvanīju uz domi Raitim Sirmovičam un paudu savu sašutumu, viņš par manu sūdzību un mani pasmējās,” sarūgtināta stāsta Valija Cīrule.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktoru Raiti Sirmoviču.

“Aldaunas ielā būvē ūdensvadu un kanalizācijas tīklus un to atrašanās vieta izvēlēta, lai neskartu ielas klātni. Bērzus nozāģēja, jo tie atradās tieši topošo komunikāciju ceļā. Novirzīt ūdens un kanalizācijas vadu kaut par pusmetru uz vienu vai otru pusi nevar, viss tiek darīts saskaņā ar projektu, jo šeit atradīsies ne tikai ūdensvads un kanalizācija, arī citu komunikāciju tīkli. Turklāt šāds lēmums nav pašvaldības kompetencē, ir inženieri, kas trasi projektējuši, kā jau teicu, viss notiek saskaņā ar projektu. Ir noteiktas aizsargjoslas un nevar trasi veidot, kā ienāk prātā. Man pašam nekādu prieku nesagādā bērzu zāģēšana, tas ir papildu darbs, jābrauc ar koku novērtēšanas komisiju, jāapseko, jāmēra, jāfotogrāfē, jāpieņem lēmums. Telefonsarunā ar Cīrules kundzi nekādā gadījumā nevēlējos viņu aizvainot, ja radies tāds iespaids – tad es par to viņai atvainojos,” sacīja Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs.

Darbus šajā objektā veic Jēkabpils PMK, darbu pasūtītājs un Eiropas investīciju projekta īstenotājs ir SIA “Jēkabpils ūdens”.

Jau ziņots, kaJēkabpilī norit  2014.-2020.gada plānošanas perioda projekta "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība, IV kārta"  īstenošana. Maksimālais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums Jēkabpils aglomerācijai ir 1 224 776 eiro. Šajā projektā paredzēta kanalizācijas tīklu paplašināšana (jaunu ārējo kanalizācijas inženiertīklu būvniecība) sekojošās ielās un termiņos: līdz 2018.gada 30.novembrim darbi noritēja Aizkraukles, Medņu, Rudens, Ļaudonas, Kuģu, Kraujas, Kurzemes, Režģu, Lakstīgalu, Tilta, Lazdu un Īves ielās; Līdz 2019.gada 30.jūnijam: Tulpju, Dārznieku, Druvas, Andreja Pormaļa, Atpūtas, Saules, Ražas, Aldaunas, Vēju, Sūnu, Kaļķu, Liliju, Radžu, Mēness, Imantas, Tīruma un Dzirnavu. Kopumā plānots izbūvēt 7026 m pašteces kanalizācijas, 232 m spiediena kanalizācijas un četras kanalizācijas sūkņu stacijas. Obligāti sasniedzamais iznākuma rādītājs šajā projektā ir 476 iedzīvotāji.

Atstājiet komentāru