2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Mums raksta: Nekad nav par vēlu sākt kaut ko jaunu personīgajā attīstībā

Radio1.lv saņēma Sabīnes Krustiņas vēstuli, kurā viņa dalās savā pieredzē par studijām augstskolā, kuras uzsāka  ne uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas, bet vairākus gadus vēlāk. Publicējam Sabīnes stāstu par studijām,  iegūstot Latvijas universitātes bakalaura grādu Jēkabpils filiālē.

Sabīnes vēstule:

“Teju neiespējami aizmirst pirmo tikšanos Jēkabpils filiālē, pedagoģijas studijās. Visi mazliet nobijušies, satraukti. Visvairāk mani izbrīnīja, ka studentu loks ir tik dažāds, dažāda vecuma. Man šķita, ka esmu par vecu lai studētu, ka esmu nokavējusi, ka man neizdosies! Katram savs dzīves pagrieziena punkts. Pēc piecu gadu pauzes, darot svētīgu darbu, audzinot savus bērnus, sapratu, ka ir laiks izplest spārnus un brist zināšanu jūrā. Jā, es to vēlējos, bet nezināju kur un ko. Tuvi draugi un paziņas deva signālus, ka pedagoga profesija man būtu piemērota, jo pamanīja manas pedagoģiskās prasmes, sadarbību, komunikāciju ar bērniem. Tāpēc pētīju augstskolu piedāvātās programmas un iespēju studēt tuvāk mājām. Uzrunāja tajā laikā RPIVA filiāle Jēkabpilī, studiju programma pedagoģijā, “Pirmsskolas un sākumskolas skolotāja”, šobrīd Latvijas Universitāte, Jēkabpils filiāle. Uzreiz, uzsākot studijas, ieguvu darbu bērnudārzā – mūzikas skolotāja. Pēc dažiem mēnešiem citā bērnudārzā  kļuvu par skolotāju, kur nostrādāju piecus raženus gadus un paralēli mācījos. Esot praksē, ieguvu pieredzi arī citās izglītības iestādēs. Spārni plešas un zināšanu jūra nemazinās. Iegūstot “Pirmsskolas un sākumsskolas” kvalifikāciju, bakalaura grādu ar prieka asarām acīs, ir vēlme iegūt plašāku pieredzi skolā, ko arī dzīvē realizēju. Un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek!

 Ja domājat, ka iegūstot pedagoga kvalifikāciju mācības ir beigušās, tad diemžēl, kļūdāties. Mācības pedagoģijā ir visa mūža darbs ar misijas apziņu, ar sevis disciplinēšanu un katru reizi darīt vēl vairāk! 

Es tagad droši zinu, ka nekad nav par vēlu, lai iesāktu kaut ko jaunu savā personīgajā attīstībā. Attīstība ir turpinājums. Tā ir izvēle. Pašizaugsme. Idejas, to ģenerēšana. Tā ir prasme runāt, sadarboties un pārvarēt savus iekšējos šķēršļus. Tiekšanās augt. Izaicinājums sev. Es to varu, gribu, izdarīšu! Mēdz par cilvēkiem teikt: „Viņš ir sekls” vai „O, jā viņš ir ļoti dziļš cilvēks!” Nu gluži tā it kā mēs būtu ūdens! Par sevi gribu teikt tā, ka esmu, kā strauja upe! Neesmu dziļa un neesmu sekla. Esmu dzidra, veldzējoša, atvēsinoša un atvariem bagāta! Mans spēks ir nemainīgais plūdums – vienmēr uz priekšu! Ar plašu atvēzienu brist zināšanu jūra! Novēlu to arī citiem un, ja kādam ir vēlme studēt, iesaku nebaidīties un droši to darīt, izvēloties mācību iestādi tuvāk dzīvesvietai, piemēram, studijas Latvijas Universitātē, Jēkabpils filiālē. Izaicināt sevi un noticēt sev, kā to izdarīju es!”

Komentāri (0-1/1)

  • viedoklis
    20.06.2022 16:08
    Īsti neizprotu jēgu šim pašslavināšanās rakstam-vai šai pedagoģei bakalaurei vispirms nevajadzētu iemācīties un apgūt pareizrakstību?Tik daudz kļūdu!!!!!!Neesmu ar pedagoģiju saistīts darbinieks, bet šis jau ir apkaunojums!Īsti nav saprotams kādas virsotnes šis skuķis ir iekarojis?Varbūt ļaut, lai par šīs personas sasniegumiem runā kāds cits, nevis pati sevi slavē...Viduvējība, bet austās domās par sevi.Apkaunojums visai pedagogu saimei.

Atstājiet komentāru