Mums raksta: Vai par katlumāju atjaunošanu laukos maksās pilsētnieki?
- Sandra Mikanovska --
- 18 julijs 2024 --
- 7Komentāri
Radio1.lv”, tiekoties preses konferencē, šo jautājumu uzdeva Jēkabpils novada domes vadībai.
“Jā, bet, ja mēs ņemam šobrīd sakārtotās katlumājas pilsētā, administratīvos izdevumus pilsētā, tad administratīvie izdevumi izdalīsies arī uz lauku iedzīvotājiem. Ar laiku sakārtotās katlumājas laukos būs daudz efektīvākas un tas atsauksies uz visu izmaksām, kas būs mazākas. Jāsaprot, ka tas tarifs, kad bija pīķa stundas gāzei, elektrībai, kuru kompensēja valsts, iedzīvotājs nesajuta. Šobrīd ir izdarīts viss, lai šādi lēcieni nebūtu tik mežonīgi. Respektīvi, cena šobrīd kāps augšā, bet es ceru, ka tie nebūs pat 90 eiro par megavatstundu. Vai pilsēta maksās par laukiem un otrādi, es negribētu spekulēt, tad jātaisa pētījums. Siltumtīkliem ir administratīvais korpuss, kur izmaksas ir nemainīgais, pilsētā ir divas jaunas katlumājas, tas iet iekšā tarifā, tas, kas nāk klāt ir mazās katlumājas, kas iedod lielāku skaitu patērētāju. Tātad kaut kādas nosacītas izmaksas no administratīvajiem izdevumiem, arī no šī kredīta par jaunajām katlumājām - aiziet lauku mazo katlumāju klientiem. Tajā pašā laikā, brīdī, kad būs jāatjauno tās mazās katlumājas, kas nav miljoni eiro kā pilsētā, bet ir noteiktas izmaksas, protams, ka tās sadalīsies uz visiem. Pateikt precīzi cik un kādas izmaksas pilsēta sedz laukiem un lauki pilsētai, ir grūti. Nav tādu aprēķinu,” skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Runājot par gaidāmo tarifu tika minēts arī, ka iespējams pašvaldība radīs veidus kā to samazināt. Raivis Ragainis piebilst, ka neieliekot tarifā kaut kādas sadaļas, kas tur paredzētas ir jādomā, kur ņemt šo finasējumu.
“Ja runājam vai varam samazināt kaut kādas tarifa sadaļas, jā varam. Tā noteikti ir pārvade, jo pārvade tiek aprēķināta atbilstoši formulai un sastāda zināmu daudzumu no tarifa. Pārvadē nekam nevajadzētu būtiski mainīties, jo trases ir sataisītas. Taču likums noteic, ka palielinoties tarifam palielinās arī pārvade. Domāju, ka šajā sadaļā mēs varētu skatīties mazāku ciparu. Iespējams, tā varētu būt arī amortizācija. Šobrīd kredītatmaksa ir uz 30 gadiem, jautājums par to, ka likumiski tarifā jāieliek iekšā visa summa. Skatīsimies vai ir vēl kādas pozīcijas, kuras ir “saspiežamas”, bez kurām varētu iztikt, piemēram, peļņas procents mazāks, vai kaut kādi administratīvie izdevumi, ko iespējams var samazināt. Tarifa paaugstināšanas process šobrīd tiek pētīts. Siltumtīkli tarifu plānu iesnieguši regulatoram, kurš nopietni izvērtē katru izmaksu pozīciju. Arī mēs skatīsimies pozīcijas, noteikti nedrīkstam darīt tā, lai uzņēmums strādā ar zaudējumiem vai būtu parādā saviem piegādātājiem. Tajā pašā laikā mums ir jārūpējas, lai kopējais tarifs nebūtu “kosmosā”,” uzsver Raivis Ragainis.
Pašvaldības vadītājam mediji arī jautāja vai bija pareizs lēmums nodot SIA “Jēkabpils siltums” pārziņā mazās lauku katlumājas.
“Pareizs vai nepareizs. To droši vien grūti argumentēt. Ņemam no otras puses. Siltuma sagatavošana, siltuma pārvade un siltuma nodrošināšana maksā nopietnu naudu. Sakiet lūdzu, vai kāds pagasts, kuram jāmaina, jāsagatavo katlumāja, vai tie iedzīvotāji spēs samaksāt? Vai mūsu iedzīvotāji bez lieliem projektiem katlumājas sakārtošanā varētu samaksāt? Vai mēs varētu samaksāt tos 10 miljonus eiro, ko projektā ielika jaunajās katlumājās Jēkabpilī, ja šīs izmaksas dalītos uz iedzīvotājiem? Šobrīd valsts piedāvā dažādas programmas lielajiem siltuma ražotājiem, kur viņi var piedalīties projektos, iegūt ES finansējumu un saņemt aizņēmumu valsts kasē uz 30 gadiem. Mazās katlumājas to nevar izdarīt. Mēs gribam, lai profesionāļi siltumenerģijā pārvalda visu novadu, tāpat arī profesionāļi ūdenssaimniecībā - visu novadu. Cilvēki, kas ir uz vietas pagastu pārvaldēs nav profesionāļi šajā jomā. Te ir atšķirība – vai siltumu pieskata viena pagasta administratīvais aparāts vai tas ir daudz plašāk. Tas samazina administratīvās izmaksas, cilvēkresursus. Jā, būs jāinvestē, jāieliek automātiskā šķeldu katlu mājas. Mums primāri ir nodrošināt siltumu iedzīvotājiem. Kā redzam malkas cenas ir ļoti staipīgas, arī šķeldas cenas nav vairs tā kā bija pirms 2022.gada, kad pa 7-8 eiro kubikmetrā varēja nopirkt šķeldu. Šobrīd cena ir 27-30 eiro kubikmetrā. Cenas augušas dubultā un vēl vairāk, bet cikls katlumājai ir tāds pats kā pirms 2022.gada. Siltumtīkli strādā šajā laukā un viņiem viss ir vieglāk izdarāms. Arī viņu rocība ir krietni lielāka, viņi šogad sakārto vienu katlumāju, nākamgad otru. Pašvaldībai to grūti izdarīt. Visas institūcijas norāda, ka pašvaldībai no pakalpojumiem, ko var sniegt privātais uzņēmums ir “jākratās” vaļā. Tad ir vēl viens variants mēģināt to visu atdot privātā uzņēmēja rokās, bet tad būs ļoti grūti kādam pat pakratīt ar pirkstu par cenu. Mums arī laukos ir iedzīvotāji un mums arī par viņiem jārūpējas,” saka Raivis Ragainis.
Jautāts, kādi resursi siltumtīkliem pārņemot lauku katlumājas samazināsies, Raivis Ragainis sacīja, ka tie pamatā būs kurinātāji, jo plānā ir visur izvietot automātiskās katlumājas, kā arī samazināsies administratīvie izdevumi. Taču šoziem laukos vēl būtisku pārmaiņu nebūšot.
“Ceturtdiena” jau ziņoja, ka Jēkabpilī šoziem gaidāms straujš siltuma tarifa kāpums, par ko liecina SIA "Jēkabpils siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegtais tarifu projekts. Uzņēmums ar 1.decembri iecerējis siltumenerģijas gala tarifu palielināt no 58,56 līdz 97,01 eiro par MWh jeb par 65,66%.
Tarifa izmaiņas uzņēmums skaidro ar jaunās biomasas katlumājas nodošanu ekspluatācijā un kurināmā cenu izmaiņām, kā arī izejvielu, materiālu, pakalpojumu un darbaspēka izmaksu izmaiņām un lauku katlumāju pārņemšanu apsaimniekošanā.
Jēkabpilī zemu siltumenerģijas tarifu šovasar varēja noteikt, jo uzņēmumam bijuši neparedzēti ienākumi, strauju siltuma tarifu kāpumu, kas gaidāms gada beigās, videouzrunā iedzīvotājiem skaidroja SIA "Jēkabpils siltums" valdes priekšsēdētājs Raits Sirmovičs.
Viņš video uzrunā pauda, ka enerģētiskās krīzes rezultātā uzņēmumam bijuši "neparedzēt ienākumi no svārstībām enerģētikas tirgū". Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, vērtējot tarifu, ņēmusi vērā šos ienākumus, tāpēc tarifs noteikts zems.
Raits Sirmovičs norāda, ka uzņēmums sniedz pakalpojumus atbilstoši patiesajām cenām. Savukārt plānotais tarifu kāpums esot saistīts gan ar Kūku pagasta un Spuņģēnu ciema katlumāju pārņemšanu, gan nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu citās vietās, kur līdz šim tas nav darīts.
Kā ziņots, šī gada pavasarī tika atklāta vēl viena "Jēkabpils siltums" biomasas katlu māja, kas atrodas Tvaika ielā. Jaunā biomasas katlu māja ir ar 8 megavatu (MW) jaudu.
Katlu mājas būvprojekta izstrādi, iekārtu un materiālu piegādi, būvniecības darbus un objekta nodošanu ekspluatācijā veica ģenerāluzņēmējs SIA "Mapri būve", kas pieder Igaunijā reģistrētam uzņēmumam "Osauhing Mapri Ehitus" (90%) un Artūram Sausiņam (10%), liecina "firmas.lv" informācija. Katlu mājā ir uzstādīts Austrijas firmā "Kohlbach" ražots katls, firmā "Scheuch" (Austrija ) ražots dūmgāzu kondensators un elektrostatiskais dūmgāzu attīrīšanas filtrs.
"Aizstāta fosilo resursu izmantošana ar atjaunojamiem energoresursiem un uzlabota katlumājas darbības efektivitāte, nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi patērētājiem," tolaik lepojās pašvaldība.
Projekta kopējās izmaksas bija vairāk nekā 7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no kuriem 2,7 miljoni eiro bija ES Kohēzijas fonda finansējums. Pārējā finansējuma iegūšanai Jēkabpils pašvaldība ņēma kredītu Valsts kasē.
Kā liecina "firmas.lv" informācija, "Jēkabpils siltums" ir Jēkabpils novada pašvaldības uzņēmums. Tā apgrozījums 2023.gadā bija 6,09 miljoni eiro, bet peļņa - nepilni 38 000 eiro.
Siltumapgādes tarifi Jēkabpils novada mazajās katlumājās 2023./2024. gada apkures sezonā
SIA “Vīgants” – Salas ciems – 150,24 EUR/MWh, , Biržu un Līkumu ciemos – 71,33 EUR/MWh.
SIA “Aknīstes pakalpojumi”. Aknīstes pilsētā – 98,28 MWh, Ancene (Attiecas uz daudzdzīvokļu mājām “Spodras” un “Rīti”) – 94,43 EUR/MWh.
SIA “Pils rajona namu pārvalde” – 97,96 EUR/MWh.
SIA “Viesītes komunālā pārvalde” – 93,91 EUR/MWh.
Jēkabpils novada pašvaldība – Zasas pagasts – 92,50 EUR/MWh, Variešu pagasts – 87,26 EUR/MWH, Mežāres pagasts – 61,75 EUR/MWh, Ābeļu pagasts – 88,60 EUR/MWh.
Foto: Variešu pagasta katlumāja.
Sākotnējais ilustratīvais attēls nomainīts pret vienu no lauku katlumājas attēliem, kas ir nodota SIA "Jēkabpils siltums" pārziņā.
Komentāri (0-7/7)
Kāpēc, tāpēc
19.07.2024 09:51Ačulis
18.07.2024 23:43Kāpēc?
18.07.2024 22:11=[
18.07.2024 20:19Blēdis
18.07.2024 15:55Pensionārs
18.07.2024 15:41Haha
18.07.2024 13:23