Mums raksta: Vai Vecsēlpilī ir Raiņa muzejs? (FOTO)

“Šogad Dzejas dienās varam lepoties, jo izcilais latviešu dzejnieks Rainis pirms 160 gadiem dzimis mūsu - Jēkabpils novadā. Zināms, ka Tadenavā, Dunavas pagastā atrodas Raiņa muzejs, daudzi būs to apmeklējuši.

Nesaprotami, ka  arī Vecsēlpilī  atrodas autobusu pietura “Raiņa Muzejs’’.  Tur Raiņa muzejs nekad nav bijis.    Pēc Latvijas brīvvalsts izveidošanas vienīgo no 19.gadsimta līdz mūsdienām saglabāto  bijušās Vecsēlpils muižas  skaisto laukakmens mūra klēts ēku savā īpašumā ieguva Sēlpils - Salas lauksaimnieku biedrība  ‘’Sakne’’.  Ēkai uzcēla piebūvi un izveidoja biedrības saietu namu ar 400 skatītāju vietām, tas kļuva par  apkārtnē lielāko kultūras pasākumu centru.  Jaunsēlpils galā kultūras dzīvi organizēja Latvijas Jaunatnes savienības Sēlpils nodaļa un Aizsargi,  Vīgantē – Latvijas kultūras veicināšanas  biedrības Staburaga nodaļa. Bieži visi  kolektīvi sadarbojās,  plašākie sarīkojumi notika ‘’Saknes’’ telpās. Šeit notika arī atklāšanas svētki sociāldemokrātiskās  kultūras biedrības “Raiņa klubs” Sēlpils nodaļai. ’’Raiņa kluba’’ vadītājiem izdevās iekļauties sēlpiliešu  aktīvajā kultūras dzīvē, tomēr centieni sarīkojumos ieperināt komunistiskus uzskatus neapmierināja kora diriģentus Kārli Grasbergu un Pēteri Barisonu, kas  pameta klubu un nodibināja  kori “Lira”. Politpārvalde 1931.gadā apturēja“Raiņa kluba” Sēlpils nodaļas darbību par komunistisku propagandu un par aģitāciju iekļauties Padomju Savienībā. Pēc Ulmaņa valsts apvērsuma tika likvidētas gandrīz visas sabiedriskās biedrības un organizācijas, “Sakne” bankrotēja.

1937.g. no jauna izveidotā Sēlpils lauksaimniecības biedrība no bankrotējušās biedrības “Sakne” pārņēma  saietu namu un deva tam nosaukumu “Ausma”.

1940.gada 17.jūnijā Latvijā ienāca padomju karaspēks, “Raiņa kluba” aktīvisti ieguva svarīgus  jaunās varas amatus. Dažās publikācijās secināts, ka 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā no Sēlpils  izsūtamo bija vairāk nekā no citiem pagastiem.

Pēc  Otrā pasaules kara lauksaimniecības biedrības saietu nams kļuva par Sēlpils ciema kultūras namu “Ausma”. Veicot kolektivizāciju, nams atradās kolhozā, ko nosauca  Raiņa vārdā.  1958. gadā kultūras namu ‘’Ausma’’ nodeva ilgtermiņa lietošanā Raiņa vārdā nosauktajam kolhozam, sarunu valodā ieviesās nosaukums Raiņa klubs. “Puļpānkroga” saimniece Valda Krūmiņa atceras, ka viņas māte Brunhilde vienmēr par to dusmojusies, jo Valdas tēvs Jānis Krūmiņš bijis viens no Sēlpils lauksaimniecības biedrības dibinātājiem. Apvienojot kolhozus, klubs nonāca kolhozā ‘’Sēlija’’.  1976. gadā kolhoza ‘’Sēlija’’ centrā uzcēla jaunu kantora – kultūras nama ēku. 1982.gadā pensionētais skolotājs Albīns Jēgermanis vecā kluba vēsturiskās ēkas piebūvē Vecsēlpilī izveidoja kolhoza ‘’Sēlija’’ sabiedrisko  Sēlpils pagasta vēstures un novadpētniecības muzeju. 1992.gadā, kolhozus likvidējot, vēsturiskā ēka ar muzeju nonāca Sēlpils pagasta pašvaldības pārziņā. Tiek lietoti dažādi nosaukumi: Sēlpils pagasta muzejs, Sēlpils novada muzejs, Raiņa kluba muzejs, Raiņa klubs-muzejs u.c. Autobusa pieturas nosaukumam ’’Raiņa Muzejs’’ nav nekāda pamata. 2020.gadā Salas novada dome konstatēja, ka nekustamais īpašums ‘’Raiņa klubs’’ nav nepieciešams pašvaldības vai tās iestāžu funkciju nodrošināšanai un līdz ar to  nolēma to pārdot izsolē. Jaunais īpašnieks devis savu nosaukumu ‘’Sprīdīši’’. Nams atdzīvojas,  nojaukts liellopu fermas grausts, izveidota brīvdienu māja,  uzcelta pirts, notiek kultūras un atpūtas pasākumi.

2024. gadā Sēlpils novadpētniecības muzeja ekspozīcija izvietota bibliotēkā  Sēlpils Tautas namā.

Vai ir domāts mainīt autobusu pieturas nosaukumu   ’’Raiņa Muzejs’’ Vecsēlpilī? Vietējie iedzīvotāji pie tā pieraduši, nemaz neievēro, bet kauns no viesiem, tūristiem. Te taču ir Latvijas piektā kultūrvēsturiskā novada – Sēlijas vēsturiskais administratīvais centrs!”

Atbildi uz Jāņa Kalniņa uzdotajiem jautājumiem meklēsim no atbildigajām amatpersonām un publicēsim.

Foto: Jānis Kalniņš