Mācāmies diskutēt
Diskusiju ciklā, kas norisinājās no 2013. gada 6. līdz 8. novembrim Preiļu, Aglonas, Līvānu, Vārkavas un Riebiņu novados projekta „Līdzdalības demokrātijas attīstības veicināšana Preiļu, Aglonas, Vārkavas, Riebiņu un Līvānu novados” (projekta iesnieguma Nr.2012.EEZ/DAP/MAC/203) ietvaros, piedalījās biedrību un nodibinājumu pārstāvji, pašvaldību deputāti, pašvaldību un to iestāžu darbinieki, kā arī uzņēmēji, skolēni un aktīvi iedzīvotāji. Diskusiju mērķis bija apzināt sadarbības stiprās puses un iespējas starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību, lai abpusēja sadarbība veicinātu vietējās teritorijas attīstību.
Lai noteiktu pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības spēcīgumu jeb sadarbības līmeni, diskusiju laikā tika identificētas dažādas abu pušu savstarpējās sadarbības formas un viedokļi par tām.Kopīgie secinājumi, kurus apkopoja diskusiju vadītāja Inta Šimanska par notikušajām diskusijām:
1. pašvaldības izprot nepieciešamību atbalstīt NVO sektoru, izmantojot gan ne-finanšu, gan finanšu instrumentus. Pašvaldību deputāti un darbinieki izprot NVO ieguldījumu kopienas attīstībā un ir gatavi kopīgai darbībai, piemēram, apzinoties nepieciešamību pēc bērnu spēļu laukumu veidošanas Riebiņos un pilsētas parka sakopšanas Preiļos, NVO ir spējušas piesaistīt finansējumu un sabiedrības uzmanību, lai labiekārtotu apkārtējo vidi;
2. organizācijas izprot to darbības ieguldījumu biedru personīgās un kopienas kopīgajā attīstībā;
3. iedzīvotāji ir atvērti diskusijām ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem, ir gaidas pēc strukturētām diskusijām, kurām ir liela ietekme izmaiņu veidošanā vietējā kopienā;
4. pašvaldības mazais lielums nosaka to, ka resursi plaši ir pieejami visiem. Tas nozīmē, ka nav noteikta kārtība, kādā tiek piešķirtas telpas bezmaksas lietošanā pasākumu organizēšanā un nav noteikta kārtība, kā apstiprina NVO, kurām pašvaldība piešķirs finansējuma NVO telpu komunālo maksājumu veikšanai. Necaurskatāmai lēmumu pieņemšanas kārtībai par publiskā finansējuma pārdali, potenciāli pastāv interešu konflikta risks.
Preiļu novadā pašvaldības un NVO sektora sadarbība ir vērsta uz kopīgu darbu, lai risinātu pilsētai būtiskos jautājumus. Domes sēžu un komiteju sēžu darba kārtības tiek publiskotas domes laikrakstā, organizācijas ir piedalījušās domes komiteju sēdēs, kas norāda uz NVO kapacitāti un spēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā.
Iedzīvotāju iniciatīvas tiek izskatītas domes un pašvaldības komitejas sēdēs un tās tiek atbalstītas vai risinātas atbilstoši pašvaldības kompetencei. Organizācijas norāda, ka nepieciešams stiprināt atgriezenisko saiti un pirms lēmuma pieņemšanas, informēt iesaistīto pusi, ka tiks pieņemts lēmums, kā arī informēt plašāku sabiedrību par pašvaldības atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām, kuras guvušas plašu sabiedrības atbalstu.
Diskusija Aglonas novadā, kurā nepiedalījās domes pārstāvji, radīja iespaidu, ka pašvaldība strādā autonomi un nevēlas iesaistīt sabiedrību, lai kopīgu veiktu aktivitātes kopienas attīstības veicināšanā. Sadarbība starp pašvaldību un NVO ir rudimentārā līmenī, jo:
1. pašvaldība sniedz informācija par tās aktivitātēm, bet neiesaista NVO kopienas labklājības veicināšanā;
2. organizācijas netiek aicinātas un nepiedalās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā.
Organizācijas pauž neapmierinātību par domes neizpratni, ka NVO sniedz ieguldījumu kopienas attīstībā gan monetāri, gan sociāli. Ir nepieciešams uzsākt aktivitātes dažādos līmeņos, lai Aglonā veidotu izpratni par pašvaldības un NVO, iedzīvotāju sadarbības nepieciešamību. Ieteikumi izpratnes veicināšanai:
1. diskusiju organizēšana starp NVO un pašvaldību, ko vada neitrāls moderators;
2. pieredzes apmaiņas braucieni, kurā piedalās Aglonas NVO un pašvaldība, kā arī pašvaldības un NVO no citām pašvaldībām;
3. pieredzes apmaiņa starp Aglonas un citu novadu pašvaldībām par sabiedrības līdzdalību un NVO sektora attīstību.
Iedzīvotāji ierosināja, ka domei ir jāsniedz iedzīvotājiem ziņas viņiem pieejamākā veidā, piemēram, pie veikala Saule.
Riebiņu novadā sadarbība starp pašvaldību un NVO lielā mērā tiek izprasta, kā atbalsta sniegšana:
1. pašvaldība sniedz telpas organizācijas pasākumu norisei par simbolisku samaksu;
2. pašvaldība sniedz konsultācijas projektu pieteikumu rakstīšanai un finansējuma piesaistei.
Organizācijas lielā mērā darbojas autonomi no pašvaldības aktivitātēm, rīkojot savus pasākumus un rīkojot aktivitātes novada labiekārtošanai. Pašvaldība pauž gaidas par iedzīvotāju iesaisti komentējot novada attīstības dokumentus, ko tā ierosinājusi. Diskusijā klātesošie norādīja, ka nepieciešams vienkāršotā valodā iedzīvotājiem skaidrot novada attīstībai būtiskos aspektus, izmantojot gan domes mājas lapu, gan tās interneta vietni.
Vārkavas novada pašvaldībā ir mazs iedzīvotāju skaits, bet liela teritorija, kas ir izaicinājums sadarbības stiprināšanai starp pašvaldību un iedzīvotājiem, tomēr šāda situācija ir radījusi labus priekšnosacījumus NVO ciešai sadarbībai novada ietvaros.
Organizācijas rīko dažādus pasākumus, labiekārto teritoriju, informē par aktualitātēm, bet pašvaldība iesaistās kā atbalstītājs – sniedz konsultācijas projekta veidošanas laikā un sniedz līdzfinansējumu. Pašvaldība ir apzinājusi visas organizācijas un aktīvistus un uzrunā, lai iesaistītu pašvaldības aktivitātēs. Vienlaikus organizācijas atzīst, ka nepieciešams stiprināt sadarbību un informācijas intensitāti starp organizācijām. Diskusijas laikā izskanēja priekšlikums, ka to varētu veikt viens koordinators.
Līvānu novada diskusijā iedzīvotāji norādīja, ka ir būtiski, lai pašvaldība sniedzot atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, norāda domes speciālista vārdu un amatu, jo tādējādi, pirmkārt, rodas uzticēšanās saņemtās atbildes korektumam un atbilstībai un, otrkārt, ir pārliecība, ka atbildi tiešām ir sniegusi pašvaldība. Līvānu aktīvisti norādīja, ka pašvaldībai biežāk jāizmanto atgriezeniskās saites veidošana par iedzīvotāju ierosinājumiem, jo tādējādi, rodas iespaids, ka notiek darbība konkrētā jautājuma izskatīšanā.
Līvānu pašvaldība atbalsta organizāciju darbību sniedzot dažāda veida atbalstu, tomēr dome nekonsultējas ar iedzīvotājiem un NVO, izskatot novadam būtiskus jautājumus dažādās jomās. Līdzīgi rīkojas arī organizācijas – tās organizē aktivitātes, aicina pašvaldību piedalīties svētku pasākumos, bet neiesaista speciālistus, lai informētu iedzīvotājus par aktualitātēm.
Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
75% no līdzfinansējuma nodrošina Preiļu novada dome.
6,25% no līdzfinansējuma nodrošina Līvānu novada dome.
6,25% no līdzfinansējuma nodrošina Riebiņu novada dome.
6,25% no līdzfinansējuma nodrošina Vārkavas novada dome.
6,25% no līdzfinansējuma nodrošina Aglonas novada dome.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šī preses relīze ir izdota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par preses relīzes saturu atbild biedrība „Preiļu nevalstisko organizāciju centrs”.
Projekta vadītāja Ineta Liepniece