Vārkavas novada iedzīvotājs Boļeslavs Siksnāns nosvinēja simto dzimšanas dienu (FOTO)

1.jūnijā Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Cimuškās „Cimušku" mājās savus simtos šūpuļsvētkus atzīmēja Boļeslavs Siksnāns.

 

 

Sirmgalvi dižajā jubilejā ieradās sveikt ne tikai radi, draugi un kaimiņi, bet arī Krievijas ģenerālkonsuls Oļegs Ribakovs ar dzīvesbiedri, 11.Saeimas deputāts Oļegs Hļebņikovs ar palīdzi, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska, Rožkalnu pagasta pārvaldes vadītāja Mairita Stulpiņa, ārsta palīdze Anita Lazdāne.

 

Oļegs Ribakovs pasniedza Krievijas ģenerālkonsulāta apsveikumu un dāvanas, minot, ka Boļeslava dzīve ir vēstures daļa, kas atgādina pateicīgajiem pēctečiem par viņu tēvu, vectēvu un vecvectēvu lielo patriotismu. Viņš ir vēsture, kas pašlaik apvieno valstis, tautas un paaudzes. Savukārt Saeimas deputāts Oļegs Hļebņikovs bija sarūpējis arī kādu ļoti unikālu dāvanu – no Moldovas atgādātu tieši 100 gadus vecu konjaka pudeli, kuras saturs arī uzreiz – godinot jubilāru ar dziesmu - tika nobaudīts.

 

Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska priecājās, ka pēdējo mēnešu laikā viņa jau otro reizi sveic simtgadnieku. Šoziem domes priekšsēdētāja devās pie 100 gadu jubilāres uz Līvāniem, kur viņa pēdējos 7 gadus dzīvo dēla ģimenē, bet ir dzimusi un 93 gadus nodzīvojusi Vārkavas novada Rožkalnu pagastā. 18.decembrī 100 jubileju svinēs vēl kāds Rožkalnu pagasta iedzīvotājs. Anita Brakovska Boļeslava mūžu salīdzināja ar dižu ozolu. Liktenis viņam ir bijis ļoti labvēlīgs un dāsns, mūžs skaists un bagāts. Viņa runāja par dzīves mainīgumu, par paaudžu pienākumiem – savulaik tēvs nēsāja savus dēlus uz rokām, tagad dēli nēsā viņu.

 

Boļeslava dzīves ritējums iesākās bijušā Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta „Mizovskos" kuplā zemnieku ģimenē. 6 gadu vecumā viņš palika bez tēva, kuru pievarēja kāda zarnu slimība; māte pēc kāda laika apprecējās otrreiz un devās uz Daugavpils pusi, bet Boļeslavs ar brāli vēlējās palikt dzimtajā pusē. No 15 gadu vecuma viņš vairākus gadus Zasas pusē bija par puspuisi un tad par puisi pie saimnieka Ozoliņa, vēlāk iesaukts Latvijas armijā, dienēja 8. Daugavpils kājinieku pulkā.

 

 

Ģimenes arhīvā ir saglabājusies pulka komandiera, pulkveža 1937.gada 29.septembrī parakstīta grāmata, kas bija dāvinājums, kareivim Boļeslavam Siksnānam atvaļinoties no pulka rindām. Sirmgalvis bija pieredzējis arī Otrā Pasaules kara šausmas, viņu iesauca Sarkanajā armijā 1944. gadā, taču karot ilgi nepaguva, jo tika ievainots un ilgi ārstējās hospitālī. Pēc kara kolhozā strādāja dažādus lauksaimniecības darbus, ir pielicis roku arī dažu ēku celtniecībā. Apprecējās vēlu, bija iegātnis (pašlaik dzīvo savas pirmās sievas tēva celtajās mājās), piedzima 2 dēli, ir 3 mazbērni. Diemžēl ar pirmo sievu nodzīvoja tikai 7 gadus, jo dzīvesbiedre aizgāja mūžībā.

 

Otrā sieva Janīna nāca no Kalupes puses, bija ļoti gādīga un mīļa, palīdzēja izaudzināt un izskolot dēlus, ļoti rūpējās par vīru, kopā viņi nodzīvoja 40 gadus. Pirms 7 gadiem devās mūžības ceļos. Boļeslavs kādu brīdi mita pie jaunākā dēla Aizkrauklē, taču sirds viņu sauca atpakaļ uz mājām, kur pavadīti mūža skaistākie gadi, un pašlaik ir vecākā dēla Jevģēnija aprūpēts.

 

 

Boļeslava veselība nav pārāk spoža – pēdējos 2 gadus gadus viņš pārvietojas ratiņkrēslā, vairs neredz un slikti dzird, arī atmiņa vairs tik laba, taču sirmgalvis labprāt dzied un priecājas par katru nodzīvoto dienu. Radi un kaimiņi stāsta, ka Boļeslavs vienmēr ir bijis liels stāstnieks un dziedātājs, tāpēc „pirmais puisis ciematā". Optimismu, gara možumu un runātīgumu viņš ir saglabājis joprojām. (Boļeslava Siksnāna apsveikšana fotogrāfijās ir skatāma www.varkava.lv fotogalerijas sadaļā.)