Ārijs Vucāns: Viena no nākamā gada prioritātēm – Preiļu novada iedzīvotāju labklājība
- Sandra Mikanovska --
- 27 decembris 2024 --
- 0Komentāri
- Kāds bijis šis gads Preiļu novādā?
ĀV.: Šis ir bijis gads, kur budžetā pašvaldība spēja nodrošināt savas autonomās funkcijas un pamatdarbību. Esam spējuši līdzfinansēt vairākus Eiropas Savienības projektus, kuri šobrīd atrodas realizācijas stadijā. Lielākie – energoefektivitātes paaugstināšana trīs pašvaldības ēkās, kur patlaban norit būvdarbi un nākamgad tās būs pilnībā atjaunotas. Tajās izvietos mūsu Labklājības pārvaldi, Bāriņtiesu, vienā no pagastiem varēs izvietot pagastu pārvaldi ar visām pavadošajām iestādēm. Šis ir bijis ļoti darbīgs gads būvniecībā. Strādājam arī pie Preiļu pils otrās un trešās kārtas būvdarbu pabeigšanas, lai nākamajā gadā Preiļu pils atjaunošanas posms, kas sākās pirms dažiem gadiem no pilnībā degradētas ekas, noslēgtos un Preiļu pils un muižas komplekss būtu pilnībā atjaunots.
Šogad esam nopietni strādājuši pie jaunu projektu iesniegšanas. Ir apstiprināti projekti saistībā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, publisko ārtelpu sakārtošanu, bezemisiju transporta iegādi, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības paplašināšanā un citi. Varētu teikt, ka ir aizvadīts labs, pamatīga darba gads.
- Kāda ir Preiļu novada finasiālā situācija?
ĀV.: Finansiālo situāciju jāsadala atsevišķi, vērtējot pa gadiem. Veicot dažādas konsultācijas, štatu samazināšanu, funkciju apvienošanu, reformas un citas darbības, šajā sasaukumā mums ir izdevies sabalansēt katra gada budžetu. Tajā pašā laikā, ja skatāmies no budžeta ilgtspējas, tad ir daudz jautājumu, kā mums turpmāk izdosies nodrošināt visu, ko šobrīd no pašvaldībām prasa. Pamatfunkciju nodrošināšanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Ir pieprasījumi dažāda veida darbiem, it sevišķi infrastruktūras jomā, kas jāveic, bet ko gadu no gada neizdodas apmierināt, respektīvi, ir diezgan liels darbu apjoms, kas no gada uz gadu tiek atlikts. Liels arī jautājums, kā mums nākamajos gados izdosies nodrošināt pamatdarbību, jo īpaši šeit austrumpierobežas pusē, kur jāattīsta infrastruktūra. Būtiska mūsu budžeta daļa sastāv no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas šobrīd realitātē samazinās. Arī daudzas pieteiktās reformas, piemēram, skolu reforma varētu ietekmēt budžetu, jo skolās būs mazāk jauniešu un jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis paredz, ka izlīdzinātā vienība tiks reizināta nevis ar novadā deklarētajiem jauniešiem, bet ar tiem, kas mācās skolās. Tie ir zināmi riski, ka vajadzīgais finansējums varētu būt nepietiekams. Domāju, ka visās pašvaldībās ir pietiekami saspringta situācija un ir ļoti nopietni jādomā kā budžetu sabalansēt.
- Kāds ir Preiļu novada pašvaldība atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai novadā?
ĀV.: Novadā strādā uzņēmējdarbības atbalsta specialists. Manā skatījumā, viņš savu darbu dara ļoti labi, jo 2024.gadā Preiļu novads saņēma Latvijas rūpniecības un tirdzniecības kameras simpātiju balvu saistībā ar šī cilvēka kompetenci un spēju sniegt atbalstu uzņēmējiem. Tā ir tikai viena maza sadaļa kopējā darbā, ko pašvaldība veic. Vispirms, vēlos norādīt, ka lielākais un būtiskākais ieguldījums daudzu gadu garumā ir mūsu lielie SAM projekti, kuros vēl pirms reformas, katrā no novadiem, kas apvienojās, esam būvējuši ražošanai pielāgotas angāra tipa būves, atjaunojuši ceļus lauksaimniekiem. Katrā novadā bija savs plans uzņēmējdarbības atbalstam vai investoru piesaistei infrastruktūras veidošanā. Tika radītas daļēji gatavas telpas, kuras uzņēmēji aprīkoja ar sev nepieciešamajām iekārtām, lai sāktu ražošanu. Šajā jomā ir daudz iestrāžu. Vienas no tām - angāra tipa ēkas Preiļu pusē. Taču problēma ir tā, ka mūsu uzņēmējiem, uzsākot pamatdarbību, piemēram, SIA “Preiļu putni”, kuri nomā šīs telpas jau no 2021.gada, ir ārkārtīgi grūti tikt gala ar ietekmes uz vidi novērtējumiem, kur izvērtēšana un nosacījumu saskaņošana ir ievilkusies jau trīs gadu garumā. Mēs ceram, ka tomēr izdosies pabeigt šo procesu un uzsākt reālu darbību. Iepriekš novadi ir daudz strādājuši un radījuši nosacījumus uzņēmējdarbībai, tāpēc ir svarīgi, lai arī otrā pusē ir uzņēmīgi, radoši un zinoši cilvēki. Šis darbs prasa pacietību. Piemēram, kādreizējā Aglonas novadā tika uzbūvēta ēka – radošo industriju centrs, kurai mēs gadu no gada cenšamies atrast nomniekus, kuri šīs modernās, komfortablās telpas izmantotu. Mums ir mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkurss, kurā vietējie uzņēmēji var saņemt līdz 5000 eiro savu ideju realizēšanai. Kopā ar Latgales plānošanas reģionu sadarbojamies reemigrācijas projektā, šajā programmā šogad mums ir divi realizēti projekti. Tā kā Preiļi ir lauksaimnieku novads, cenšamies veicināt, lai mūsu zemnieku saimniecības un bioloģiskie zemnieki iesaistītos īso pārtikas ķēžu veidošanā, lai ar vietējiem produktiem apgādātu mūsu iestādes. Mēs, atbalstam uzņēmējdarbību, jo saprotam, ka nauda jāpelna pašiem tepat novadā.
- Kādu redzat novada skolu turpmāko likteni?
ĀV.: Jau būs gandrīz divi gadi, kopš Izglītības un Zinātnes ministrija pieteikusi un strādā pie šī jaunā modeļa - “Programma skolā”. Arī mēs esam bijuši iesaistīti šī modeļa pilnveidošanā. Ja šis modelis stāsies spēkā, tad Preiļu novadā pieaugs pedagogu mērķdotācijas apjoms, kas ir pozitīvi, lai mēs mūsu skolu tīklā strādātu ar motivētiem un labi atalgotiem pedagogiem. No otras puses šī modeļa apstiprināšana Izglītības ministrijas līmenī tiek visu laiku atlikta un tas rada neskaidrus apstākļus uz kādiem finansiāliem nosacījumiem mums būs jāturpina nodrošināt skolu darbība. Tāpēc mans novēlējums valdības līmenī būtu beidzot izšķirties un pieņemt lēmumu, informējot pašvaldības pēc kāda modeļa mēs strādāsim, piemēram, 2025./2026.mācību gada sākumā. Mēs savā darbā vadāmies ne tikai pēc tiem nosacījumiem, ko valdība no augšas virza, arī paši strādājam pie Preiļu novada izglītības eko sistēmas stratēģijas izveides. Šobrīd sabiedriskajai apspriešanai tiks nodota stratēģijas otrā daļa. Tā paredz virkni darbību, kuras plānojam nodrošināt turpmākajos gados izglītības pieejamībā mūsu novada bērniem un jauniešiem. Runājot par nākošā gada plāniem, es teiktu tā, ka iepriekšējos gados izglītības reformas vairāk skāra mūsu lauku teritorijas skolas, tāpēc uzskatu, ka nākamgad vairāk jārisina jautājumi par izglītības iestādēm Preiļu pilsētā. Šobrīd mums ir trīs vispārizglītojošās mācību iestādes, domāju ir jāveic reforma, kuras ietvaros viens no izglītības eko sistēmas stratēģijas uzdevumiem ir pāriet uz divām vai vienu skolu Preiļos. Tālāk – redzot kādi lēmumi tiks pieņemti valdības līmenī, lemsim arī par mūsu lauku skolu tīklu.
- Kādas sociālās programmas, pabalstus ārpus obligāti noteiktajam, iedzīvotājiem piedāvā Preiļu novadā?
ĀV.: Saprotam, ka daļai sabiedrības, bez pašvaldības atbalsta būtu ļoti grūti ikdienā gan nodrošināt bērnus ar visu nepieciešamo, gan pašiem tikt galā savās mājsaimniecībās. Preiļu novadā ir vairāk nekā desmit dažādi brīvprātīgie pabalstu veidi līdztekus obligāti noteiktajiem. Arī sociālajā jomā esam nodevuši sabiedriskajai apspriešanai jaunos saistošos noteikumus. Plānojam, piemēram, ka no nākošā gada trūcīgajām, maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm pašvaldība pilnībā apmaksās ēdināšanas izdevumus pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Mēs arī trūcīgajām mājsaimniecībām piedāvājam pabalstu daļējai medicīnisko izdevumu segšanai, plānojam palielināt piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro par novadā deklarētu jaundzimušo, trūcīgām personām palīdzam apbedīt tuviniekus. Ir vairāk kā desmit dažādi veidi kā atbalstām – gan bērnus invalīdus, gan represētās personas, sveicam arī mūsu līdzpilsoņus nozīmīgās dzīves jubilejās un sniedzam cita veida atbalstu. Strādājam, lai iedzīvotājiem būtu pašvaldības atbalsts. Bez šaubām, šis atbalsts katru gadu, izejot no budžeta prioritātēm, ir atšķirīgs, nākamgad tieši sociālajā jomā plānojam palielināt budžetu.
- Kā Preiļu novadā tiek nodrošināta Civilā aizsardzība un drošība?
ĀV.: Novadā darbojas Civilās aizsardzības komisija, kas ir pieņēmusi un apstiprinājusi civilās aizsardzības plānu, kurā ir atrunātas risku varbūtības un iespējamo seku smagums. Šajā ziņā jau ir daudzu gadu iestrādes. Jaunums ir šogad apstiprinātā civilās aizsardzības plāna militārā sadaļa. Runājot par jauno aktualitāti – patversmēm, tad novadā tika apsekotas gandrīz 100 ēkas. To veica pašvaldības civilās aizsardzības speciālisti sadarbībā ar ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Šobrīd kā atbilstošas vai daļēji atbilstošas ir atzītas 17 telpas. Piecas no tām atbilst patversmes prasībām, bet 12 daļēji atbilst. Nākamais solis – mūsu būvinženieriem daļēji atbilstošās telpas jāapseko no inženiertehniskā viedokļa, jāveido tāmes telpu pielāgošanai patversmes vajadzībām. Paredzams, ka šis process aizņems pietiekoši ilgu laiku un reālie darbi plānojas uz 2026.gadu. Šobrīd pārdalīt budžetu par labu patversmju aprīkošanai diez vai izdosies, jo no vienas puses mums ir jāgatavojas, bet no otras puses militārā iebrukuma risks pagaidām netiek vērtēts kā ļoti augsts. Tas ir plānojams process, kurā mēs strādājam.
- Kādi ir lielākie izaicinājumi novada budžeta veidošanā?
ĀV.: Budžets patlaban ir agrīnā izvērtēšanas posmā, lielākais darbs tā veidošanā būs janvārī. Prioritātes – jāfinansē nākamā gada obligātie pasākumi, piemēram, jauniešu dziesmu un deju svētki, pašvaldību vēlēšanas, jāpalielina minimālās algas, kā tas valstī noteikts un, kā jau minēju, prioritāte būs labklājība, pabalstu palielināšana. Ja budžets atļaus, tad sociālajā jomā plānojam palielināt algas darbiniekiem, jo redzam, ka tā ir pietiekami nopietna un smaga joma. Runājot par ilgtermiņa izaicinājumiem, tie ir darbi, kas finansējuma trūkuma dēļ paliek no gada uz gadu. Atlikto darbu apjoms attiecībā uz mūsu ēkām, ceļiem, aprīkojuma iegādi un citām vajadzībām uzkrājas. Tas būs liels izaicinājums vienoties par to, kas būs tie darbi, kurus no šī saraksta veiksim nākamgad. Tas Preiļu novada domē ir janvāra jautājums. Janvāra sēdē, mēneša beigās, mums ir jānonāk līdz 2025.gada budžetam. Vēl viens no izaicinājumiem, mums jāskatās kopumā, kā stratēģiski pēc reformas uzlabot sadarbību starp pilsētu un laukiem un nodrošināt taisnīgu līdzvērtīgu finansējuma sadalījumu. Vēl aizvien jūtams, arī pēc trim gadiem jaunizveidotajā Preiļu novadā, ka iedzīvotāji sevi kopējā novadā vairāk redz kā autonomas vienības, piemēram, Aglona, Vārkava, Riebiņi, utt., nevis kā vienotu novadu. Viens no budžeta merķiem ir parādīt, ka pašvaldībai vienlīdz būtiska un svarīga ir visa novada iedzīvotāji un teritorija.
- Kā Preiļu novads saposies Ziemassvētkiem un Gadumijai?
ĀV. : Preiļu centrā un lielākajos ciematos ir izvietotas izrotātas svētku egles. Cenšamies ar nelieliem līdzekļiem panākt maksimālo efektu. Paldies novada darbiniekiem, kuri gadu no gada ar pieticīgu finansējumu spēj radīt svētku sajūtu un panākt vēlamo efektu. Šogad Preiļos ir jauni gaismas rotrājumi vienojošā Zvaigznes tēmā, kas ir siltuma simbols, lai visiem mums būtu silti un mīļi Ziemassvētkos un Gadumijā. Jaungadu sagaidot, pulcēsimies pie Preiļu galvenās egles, būs priekšsēdētāja uzruna, pēc tam sekos Jaungada balle. Salūta nebūs jau trešo gadu. Novada teritorija pēc reformas ir palielinājusies, nodrošināt salūtu vairākās vietās, pašvaldība nevar, bet izmantot visu finansējumu salūtam Preiļos, uz kuru ne visi no novada var atbraukt, nešķiet pareizi. Progresīvi un ekoloģiski domājot, mums ir jāatrod citi prieka un kopības sajūtu radoši mehānismi. Tāpēc Ziemassvētku laikā notika daudz dažādi pasākumi visa novadā un notiek arī Jaungadu sagaidot, iedzīvotājiem ir iespēja tos izbaudīt. Runājot par salūtu, jāteic, ka katru gadu iedzīvotāji to pietiekamā apjomā sagādā saviem līdzekļiem.
- Ko novēlat jaunajā 2025.gadā?
ĀV.: Katrs nākamais gads ir iepriekšējā turpinājums. Preiļu novada iedzīvotājiem pateicos par viņu darbu un sadarbību ar pašvaldību 2024.gadā. Mums ir daudz iestrāžu sadarbībā gan ar uzņēmējiem, gan nevalstisko sektoru, gan izglītībā un kultūrā. Nākošā gada svarīgākais novēlējums – lai ir miers, jo redzot saspringto un slikto situāciju ģeopolitiski kopumā, jācer, ka tas būs gads, kurā iestāsies miers arī Ukrainā. Visiem vēlu mieru. Sākot jaunu gadu ir svarīgi saredzēt pozitīvās iestrādes, iesāktos darbus, kurus turpināsim arī nākamajā gadā, sadarbosimies. Novēlu neļauties pesimismam, depresivitātei, jo tas novērš uzmanību no iespējām, kuras varam izmantot. Jaunā gadā pieņemts vēlēt laimi, bet laime, kā vēsta viena no gudrībām, ir pareizi organizētas dzīves blakusprodukts. Tāpēc novēlu katram iedzīvotājam šajā laika periodā pārdomāt, ko viņš var uzlabot personiski savā dzīvē, tad kopējā sadarbībā mēs sasniegsim vēlamo rezultātu, ko sagaidām gan savā dzīvē, gan no pašvaldības, gan no valsts. Lai veiksmīgs 2025.gads!
- Paldies par sarunu!
Attēlā: Ārijs Vucāns
Foto: No arhīva