Preiļu novada pašvaldība kopumā pozitīvi vērtē FM piedāvāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli

Domes priekšsēdētājs atzina, ka ir daudz jautājumu, kuri vēl jāapspriež, piemēram, savstarpējie norēķini starp izglītības iestādēm, tomēr viņš ir apmierināts ar to, ka Preiļu novadam paredzēti lielāki izlīdzinātie ieņēmumi.

Iepriekš ziņots, ka 5. februārī Konsultatīvās padomes sēdē izskatīts FM piedāvājums jaunam PFI modelim. FM apgalvo, ka piedāvājums ir izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un balstās gan uz aktuālajiem datiem, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm.

FM piedāvājuma mērķis ir pilnveidot PFI sistēmu tā, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilus un prognozējamus finanšu resursus likumā noteikto funkciju izpildei un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu.

FM piedāvātais PFI modelis paredz risinājumus šo izaicinājumu novēršanai, un viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā. Ministrijas ieskatā šāda pieeja, kas guva atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprina pašvaldību fiskālo autonomiju un ļauj tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.

Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu IIN sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību. Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. Tas savukārt stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, atzīmē ministrijā.

Vienlaikus piedāvājumā ir iekļauta IIN sadales pilnveide, paredzot iespēju tā sadali veikt ne tikai pēc deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Ministrijā prognozē, ka tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās un ļaus PFI sistēmai labāk atspoguļot reālo ekonomisko aktivitāti teritorijās. Valsts ieņēmumu dienests ir sācis nepieciešamos sagatavošanās darbus datu uzkrāšanai.

Tāpat ministrijā uzsver, ka nozīmīgs piedāvājuma ieguvums ir būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļauj atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases. Tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti, informē ministrijā.

FM norāda, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus, FM secina, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst Eiropas Savienības (ES) rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas. Līdz ar to ministrijas ieskatā jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķis Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus to funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Vienlaikus FM min, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo šim mērķim tiek izmantoti citi instrumenti, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.