Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2021.gada 1.martā
- 01 marts 2021 --
- 0Komentāri
Dubnā pie Līvāniem sestdienas rītā sākās ledus iešana. Par to liecina Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieces Gintas Kraukles ieraksts sociālajā vietnē Facebook un publicēti foto attēli. Iepriekš tika prognozēts, ka Līvānu novada upēs : Dubnā ,Ošā, Feimankā, ledus iešana varētu sākties marta pirmajā nedēļa. Ja laika apstākļi nemainīsies, tad arī Daugavas upes baseinā ledus iešana varētu būt šīs nedēļas beigās , vai nākamās nedēļas sākumā. Plašāk lasiet, kā arī Līvānu novada pašvaldības foto un video skatieties portālā Radio1.lv
Zivju vietā – pelde ledainā ūdenī un cerība, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri paspēs laikā. Tā šādas brīvdienas izvērtās vairākiem makšķerniekiem uz Engures ezera. Cilvēki glābti arī citās ūdenstilpēs. Šopavasar glābēju rīcībā nonācis erudīts palīgs, kurš neprāšus var sasniegt pa gaisu un uzrunāt, aicinot tūlīt pat doties nost no ledus. Šopavasar glābēju rīcībā nonākuši droni, kas ļauj zemledus makšķerniekus uzrunāt ar skaļruni, nevis mājot no krasta vai brīdinot megafonā. Glābēji atgādina, ka pēc skata biezais ledus var būt ļoti mānīgs.
Viskūtrāk ar velosipēdiem pārvietojas Latgalē, tā pirms diviem gadiem secināja pētījumā par velosatiksmi Latvijā. Nu plānots, ka maģistrālais veloceļš savienos Rēzekni ar Ludzu un Jēkabpili ar Līvāniem. Vai tas mudinās reģiona iedzīvotājus pārvietoties ar velo biežāk? Rēzeknes veloentuziasts, ģeogrāfs Ivars Matisovs uzskata, ka vajadzētu būvēt veloceliņus no pilsētas līdz tuvāko pagastu centriem. Arī Ludzas veloiznomātājs Dagnis Tihovskis atzīmē, ka Rēzeknes-Ludzas ceļa intensitāte ir ļoti zema un ir neizpratnē, kas virzīja šo nerentablo projektu. Optimistiskāki ir veloentuziasti Līvānos, kur veloceļu plāno būvēt uz Jēkabpili. Līvānos atšķirībā no Rēzeknes vai Ludzas ir plašāk attīstīta velokultūra – aktīvi darbojas veloklubs un veloceļus pilsētā jau izbūvējusi pašvaldība. Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija veloceļu attīstībai valstī paredzējusi veltīt trīs miljonus eiro.
Turpinām ziņas
Pagājušā gada aprīlī un maijā uzņēmums SIA “GALLUSMAN” vērsās Krustpils novada un Jēkabpils pilsētas pašvaldībās, informējot par ieceri bijušā Jēkabpils lidlauka teritorjā, aptuveni 50 ha platībā īstenot apjomīgu investīciju projektu, kas paredz līdz 100 milj. eiro investīcijas moderna olu un to produktu ražotnes kompleksa izveidē, radot līdz 200 jaunas darba vietas. Ar sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu no 4. marta ikvienam interesentam būs iespējas iepazīties tīmekļa vietnēs krustpils.lv, jekabpils.lv un geoconsulants.lv. Savukārt no 15. līdz 19. martam neklātienes formā norisināsies ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme, bet 17. martā no pulken 16 notiks ietekmes uz vidi novērtējuma tiešsaistes videokonference, pieejas saite tiks publicēta 15. martā tīmekļa vietnē geoconsultants.lv.
Āraišu ezerpils ir ne vien mūsu vēstures liecība, interesants un saistošs tūrisma objekts, bet arī vienīgā šāda veida 9.-10.gadsimta dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā. Šogad aprit 40 gadi, kopš arheologa Jāņa Apala vadībā, pēc izrakumos atrastajām liecībām, te tapa pirmā apmetnes mājiņa. Šogad Āraišos, pielietojot eksperimentālās arheoloģijas metodes, izmantojot senos instrumentus, arī noritēs jaunas mājiņas celtniecība. Mājas celšanā tiks izmantoti gan senie darba rīki, gan arī tā laika celtniecības metodes. Šī eksperimentālās arheoloģijas projekta mērķis ir ne vien, lai taptu šī mājiņa ezerpilī, bet arī lai saglabātu nākamajām paaudzēm senos amatus.
Un vēl
27. februārī aizvadīta sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras” ceremonija – deviņās kategorijās apbalvoti pērnā kultūras gada spilgtākie notikumi un procesi. Kategorijā “Vizuālā māksla” laurus plūca Aizkraukles mākslinieču duets Skuja Braden ar izstādi “Samsāra”. Latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas mākslas dueta Skuja Braden izstāde “Samsāra”, kas tapa triju gadu laikā, bija skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā, un tajā apvienoti vairāk nekā 200 mākslas priekšmetu no muzeju un privātajām kolekcijām. Izstādes centrālo asi veidoja dzīves un nāves tēmas.