Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2021.gada 8.aprīlī
- 08 aprilis 2021 --
- 0Komentāri
Lai novērstu bojājumus meliorācijas sistēmā, paredzēts zāģēt kokus un krūmus Jēkabpils novadā gar Dunavas sporta laukuma rietumu un ziemeļu malu. Pēdējos gados aizvien biežāk pavasarī un pie lielākām lietavām krājas ūdens Dunavas sporta laukumā un tai pieguļošajā teritorijā. Šeit senāk izbūvētas drenāžas caurules un meliorācijas sistēma, sporta laukumam pa perimetru izvietotas meliorācijas kontrolakas, kas, kopā saslēgtas, ūdeni pa drenu vadu aizvadīja uz netālu no skolas esošo Olāja upīti. Šopavasar, speciālistam apsekojot izbūvēto ūdens aizvadīšanas sistēmu, tika konstatēts, ka drenāžas sistēma vairākos posmos pilnībā nedarbojas, jo sistēmai laika gaitā pa virsu izauguši jau vidēja lieluma koki, kuru saknes pilnībā nosprostojošas vai bojājušas caurules, nosēdakas. Lai šo sistēmu atjaunotu, kokus sporta laukuma rietumu un ziemeļu malās nepieciešams nozāģēt. Mazāki kociņi varētu tikt pārstādīti citur skolas teritorijā.
Kopš janvāra pasažieriem ir slēgtas autoostas trīs Latgales reģiona mazpilsētās. Dagdā, Ilūkstē un Kārsavā pasažieri var gaidīt tikai uz soliņiem ārā, bet uzgaidāmās zāles un kases vairs nestrādā. Iemesls tam ir nevis pandēmijas ierobežojumi, bet gan valsts samazinātā dotācija. Jau divus gadus Latvijā autoostas dala četrās kategorijās. To veic Autotransporta direkcija, kas pērn zemāko piešķīra četrām autoostām. Visas no tām atrodas Latgales reģionā, trīs no tām šobrīd pasažieriem ir slēgtas. "Autotransporta direkcijā" savai aizstāvībai norāda, ka citur Latgalē autoostas tiek uzturētas arī bez šīs dotācijas. Piemēram, Līvānos un Viļakā.
Projektu bankā ar biznesa ideju par ēdamiem vienreiz lietojamiem traukiem uzvaru guva Madonas puses jaunās uzņēmējas. Videi draudzīgā, no dabiskām izejvielām ražotā ēdamā vienreiz lietojamais trauka galvenā izejviela ir pilngraudu rudzu milti. Protams, ir arī vēl citas sastāvdaļas, bet tā kā šis produkts ir vegānisks, tad tas ir pilnībā drošs cilvēkam un arī dzīvniekiem. Ar ideju par ēdamu vienreizlietojamo trauku ražošanu nupat veiksmīgi startēts un gūts finansējums “Swedbank” biznesa plānu konkursā “Biznesa skices”. Kā liecina pieejamā informācija, ēdami rudzu miltu trauki Latvijā ir unikāls produkts. Skolnieces jau saņēmušas sadarbības piedāvājumus, lūkojoties Skandināvijas un citu Eiropas savienības valstu tirgus virzienā.
Turpinām ziņas
Lūsis, kas ievainots klejoja Jaunjelgavā un kuru marta nogalē notvēra un ievietoja dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”, savā piedzīvojumā bija stipri cietis, lūsim bija lauzta priekškāja. Lai viņam būtu cerība atgriezties savvaļā, mežakaķim bija nepieciešama operācija. Lai arī operācija bija riskanta, jo dzīvnieks bija zaudējis gandrīz pusi no sava svara un spēkus, veterinārās klīnikas “Kavet” komanda apņēmās veikt lūsim osteosintēzes operāciju. Tā ilga vairāk nekā divas stundas un bija sarežģītāk kā sākumā likās. Tomēr operācija noritēja veiksmīgi. Lai arī lūsim priekšā vēl ilgs un ne viegls atlabšanas posms, veterinārārsti un dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” darbinieki ir pārliecības pilni, ka lūša organisms ar to tiks gala un varēs atgriezties brīvībā.
Jaunjelgavas novada domes finanšu komitejas sēdē deputāti diskutēja par pilna servisa apgaismojuma līguma slēgšanas iespējām un ieguvumiem ar uzņēmumu “RCG Lighthouse”, informē Staburags. Pašvaldība saņēma uzņēmuma piedāvājumu nomainīt pilsētas ielu apgaismojumu uz modernām LED lampām bez maksas. Darījuma izdevīgums ir ekonomijā, kas radīsies pēc lampu ierīkošanas. Domei izmaksas par apgaismojumu nemainīsies — līguma norādītajā termiņā pašvaldība turpinās maksāt par apgaismojuma patērēto elektroenerģiju. Starpība, kas radīsies jauno lampu ekonomiskuma dēļ, nonāks uzņēmuma kontā. Firma aprēķinājusi, ka līgumā paredzētajos piecos gados ekonomija būs aptuveni 10 tūkstoši eiro. Pašvaldība izpētīja ielu apgaismojumu pilsētā, un būtu nepieciešams nomainīt 89 vecās nātrija lampas. Uzņēmums dod piecu gadu garantiju, kas nozīmē, ka šajā laikā par gaismekļu nomaiņu vai remontu pašvaldībai nebūs jāuztraucas.
Un vēl
Aptuveni 800 autoceļu posmiem šopavasar noteikti transporta masas ierobežojumi. Tas kavē zemes apstrādi, augu mēslošanu un pavasara sēju un rada sašutumu lauksaimniekos. Biedrība “Zemnieku saeima” pievēršot lielāku uzmanību masas ierobežojumiem uz ceļiem, cer, ka jaunu risinājumu rašanā aktīvāk iesaistīsies pašvaldības, uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” un ministrijas. Viņuprāt, ceļiem turpmāk jāvirza Eiropas Savienības finansējuma līdzekļi, kas paredzēti Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, gan arī finanses, ko pašvaldības gūst no nekustamā īpašuma nodokļa, lai sliktu ceļu dēļ nekavētos lauksaimnieciskā ražošana.