2021.gada 20. septembris

Ginters, Guntra, Marianna

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2021.gada 2.augustā

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2021.gada 2.augustā

Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

No šodienas līdz 2. septembrim vēlētāji, kuriem Varakļānu novadā vai Rēzeknes novadā pieder nekustamais īpašums, var reģistrēties balsošanai 11. septembra Varakļānu novada domes vai Rēzeknes novada domes vēlēšanās. Sākotnēji 11. septembra vēlēšanām vēlētāju sarakstos ir reģistrēti tie Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuriem Varakļānu novadā vai Rēzeknes novadā bija deklarēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanām jeb šā gada 13. jūnijā. Savukārt līdz 2.septembrim vēlēšanām aicināti reģistrēties tie vēlētāji, kuri deklarēti citur, bet Varakļānu vai Rēzeknes novadā tiem pieder īpašums. 

Likteņdārza Draugu alejā sagaidīts “jubilejas bruģakmens” – pēc kārtas 30 tūkstošo personalizēto bruģakmeni jūlija nogalē iegādājusies salaspiliete Aļiftina Rāzmane. “Jubilejas bruģakmens” īpašnieci pagājušajā nedēļā sveica Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura Aļiftinai Rāzmanei pasniedza apliecinājumus par ģimenei iegādātajiem bruģakmeņiem, kā arī dāvināja Likteņdārzam veltīto Latvijas Bankas piemiņas monētu.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Aizkraukles, Līvānu un Preiļu novados saslimstība ar Covid-19 ir zema. Aizkraukles novadā jūlijā saslimuši līdz pieci iedzīvotāji, līdz ar to arī kopējais saslimušo skaits netiek uzrādīts, kā arī zemās saslimstības dēļ netiek aprēķināta 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Līvānu novadā pēdējo divu nedēļu laikā nav reģistrēts neviens saslimušais ar Covid-19, bet jūlijā kopumā šeit saslimuši līdz pieci cilvēki.  Savukārt Preiļu novadā jūlijā reģistrēti 11 saslimšanas gadījumi, bet pēdējo divu nedēļu laikā – 8. Tikmēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Preiļu novadā patlaban ir 47,7 saslimušie.

Turpinām ziņas

No 11. līdz 15. augustam Aglonā norisināsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Visiem apmeklētājiem stingri būs jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības. No 11. līdz 13. augustam uz Svēto Misi būs atļauta pulcēšanās līdz tūkstoš cilvēkiem, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu par vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī personu apliecinošu dokumentu. Atlikušajā laikā cilvēkiem būs iespēja apmeklēt Aglonas Baziliku, stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Svētku svarīgākajos dievkalpojumos 14. augusta vakarā un 15. augustā drīkstēs piedalīties tikai piesakoties Aglonas Bazilikas draudzē. 14. un 15. augustā Sakrālais laukums tiks sadalīts divās daļās. Viena sakrālā laukuma daļa būs pieejama neierobežotam cilvēku skaitam ar derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu un vai apliecinājumu par izslimotu Covid-19. Otra daļa sakrālā laukuma būs pieejama noslēgtā režīmā ar ierobežotu cilvēku skaitu līdz tūkstoš personām,  cilvēkiem, uzrādot negatīvu Covid-19 testu, ielūgumu un personu apliecinošu dokumentu.

Līvānus apmeklēja Latvijas Ordeņu brālības domes pārstāvji, lai pārrunātu septembra sākumā šeit plānotā pasākuma norisi. Latvijas Ordeņu brālība apvieno ļaudis, kas apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Atzinības Krustu vai ar šo ordeņu Goda zīmi par nopelniem Latvijas valsts labā. Brālības biedri ir arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods un Latgales apgabaltiesas zvērināts notārs Gunta Daugaviete. Latvijas Ordeņu brālības biedru salidojums notiek katru gadu citā pilsētā vai novadā. Šogad ir līvāniešu kārta aicināt pie sevis ciemos augstos viesus.

Viesītes muzeja “Sēlija” nodaļā “Paula Stradiņa skola” skatāmi novadnieces Ligitas Caunes ceļojumu iespaidi izstādē “Te un tālumā”. Ligita Caune strādā eļļas, akrila, akvareļtehnikā un grafikā. Izstrādā vitrāžu metus. Izstādēs piedalās no 1980. gada. Sarīkojusi vairāk kā 40 personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. „Izstādē „TE un TĀLUMĀ” ir ceļojumu iespaidi, darbi pārsvarā tapuši ceļojumu laikā Itālijā. 

Un vēl

Top zivju migrācijas šķēršļu karte Latvijas upēs. Līdz šim zināmi un reģistrēti vairāk nekā tūkstoš 200 cilvēku veidotu aizsprostu upēs. Pētnieki secina, ka upēs slēpjas daudzi vēl līdz šim neapzināti šķēršļi, taču to nojaukšanu vai zivju ceļa izbūvi var plānot tikai tiem objektiem, kuri ir reģistrēti. Arī iedzīvotāji ziņojuši jau par vismaz 100 novērotiem šķēršļiem upēs. Zivīm grūti pārvaramos šķēršļus ikviens var atzīmēt kartē, izmantojot mobilo aplikāciju "dabasdati.lv".

Atstājiet komentāru