Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2021.gada 28.oktobrī
- 28 oktobris 2021 --
- 0Komentāri
Par SIA “Aizkraukles siltums” jauno valdes locekli izvēlēts Edgars Bricis. Savus jaunos amata pienākumus viņš sāks pildīt 8. novembrī. SIA “Aizkraukles siltums” valdes locekļa amatam pieteicās astoņi pretendenti. Aizkraukles novada pašvaldības nominācijas komisijas priekšsēdētājs Einārs Zēbergs informē, ka trīs pretendentu izglītība un darba pieredze neatbilda nolikumā ietvertajām prasībām, tādēļ otrajā kārtā pārrunas notika ar pieciem. Katru pretendentu vērtēja pēc stingriem kritērijiem, dodot punktus, un pēc pārrunām tika atsijāti četri pretendenti, no kuriem pašvaldības izpilddirektors izvēlējās vienu. Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš informē, ka vismaz trīs kandidāti bijuši spēkos līdzvērtīgi, viņus šķīruši tikai daži punkti, tomēr Edgaram Bricim iegūto punktu bijis visvairāk. Jau ziņots, ka iepriekšējā SIA “Aizkraukles siltums” valdes locekļa Aivara Aldermaņa pilnvarojuma līguma termiņš beidzās 1. septembrī, un viņš nolēma to nepagarināt.
Līvānu novada priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle, kas pašvaldībā ievēlēta no Latvijas attīstībai, sociālajā vietnē Facebook publicējusi viedokli par pašvaldības darba stilu, norādot, ka viņai par to ir kauns. Viņa informē, ka pirmdien pašvaldības vadības sapulcē lūgusi izpilddirektoru Uldi Skreiveru noorganizēt, lai ielu apgaismojums no rīta Līvānu pilsētas ielās izslēdzas vēlāk. Ielas 7.35 vēl ir tumšas. Cilvēki dodas uz darbu, ved bērnus uz dārziņu. Saņēmusi solījumu, ka tas tiks izdarīts. Ginta Kraukle norāda, ka atbildīgais par šiem jautājumiem pašvaldībā - Ainārs Skromāns - to varot izdarīt pāris minūtēs ar datora klikšķa - noregulējot, lai laternas neizslēdzas, kad ir vēl tumšs no rīta. Taču līdz pat trešdienai – triju dienu laikā - nekas neesot izdarīts. Ginta Kraukle atzīst, ka viņai ir kauns par šādu pašvaldības kolēģu darba stilu un viņa uzsver, ka negrasās ar to samierināties, jo kā var gribēt, lai pašvaldības darbinieki sadzird un uzklausa iedzīvotājus, ja pat vadības lūgumi tiek ignorēti. Tāpat arī Ginta Kraukle izsaka cerību, ka atbildīgie cilvēki izmainīs savu attieksmi un turpmāk strādās apzinīgi. Līvānu novada domes priekšsēdētāja arī atvainojās, ka, kā deputāte jaucas izpildvaras pienākumos, bet diemžēl citādi šos jautājumus neesot iespējams atrisināt.
Tā kā radās izdevība piesaistīt finansējumu vienam no projektiem, Līvānu novada pašvaldība šonedēļ jautāja viedokliiedzīvotājiem - lūdzot balsot par vienu no sekojošām idejām, kuru būtu nepieciešams realizēt vispirms - bērnu rotaļu laukuma labiekārtošanas pabeigšana ar mīksto gumijas segumu vai gājēju un veloceliņa izbūvei līdz Grīvas aktīvās atpūtas trasei. Balsojumā piedalījās 364 iedzīvotāji, 219 jeb 60,2% nobalsoja par celiņu un veloceliņu līdz Grīvas trasei, bet 145 jeb 39,8% par rotaļu laukuma gumijoto segumu. Līdz ar to uzvarēja projekts par gājēju un veloceliņa izbūi līdz Grīvas aktīvās atpūtas trasei.
Turpinām ziņas
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mākslas pieminekļu saraksts nemitīgi mainās. Ne tikai tāpēc, ka tas tiek papildināts ar jauniem priekšmetiem, bet tajā parādās arī zudušās lietas. Lielākoties vainīgi ir nevis zagļi, bet gan nereģistrēta priekšmetu pārvietošana. Tā gadījies arī ar valsts nozīmes mākslas pieminekli, 18. gadsimta biķeri, kas Alsungas baznīcā tika uzskatīts par pazudušu aptuveni 30 gadus, bet laimīgas sakritības dēļ atradās Aizputē.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tās mākslas pieminekļu sarakstos esošo priekšmetu apsekošanu veic reizi trijos gados. Kārta bija pienākusi arī lūkot, kā klājies tiem dažiem priekšmetiem no saraksta, kas atrodas Aizputes Svētā Ignācija no Lojolas katoļu baznīcā. Tās prāvests Andris Vasiļevskis uzrādīja arī vēl citus priekšmetus, kas nebija sarakstos no šīs baznīcas. Viens no tiem – biķeris – uzreiz pievērsis pārvaldes speciālistu uzmanību. Tas šķita redzēts. Pēc pamatīgākas izpētes atklājies, ka tas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas reģistrēts Alsungas Svētā Miķeļa baznīcā, bet jau aptuveni 30 gadus uzskatīts par pazudušu.
Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka sudraba biķeris darināts 18. gadsimta otrajā pusē. Pēc tā atgriešanās Alsungas baznīcā uzreiz tika atklāts, ka tas bijis komplektā ar ciboriju, kas tur joprojām atradās. Tas liecina, ka komplekts izgatavots 1779. gadā un to draudzei dāvinājis Ādams Mogiļevskis.
Un vēl
Kultūras ministrijā reģistrēts Kurmenes pagasta ģerbonis. Tā augšdaļa atdalīta ar egļu griezumu: sudrabs un zils. Apakšējā laukā zelta sakta ar lodīšu loku. Zelta sakta zilā laukā simbolizē Dortezenu dzimtas ģerboni, kurā zilā vairogā attēlotas trīs šādas saktas. Kurmenes pagasta pamatā ir Kurmenes muiža, kas uzskaitē minēta jau 18. gs. sākumā, kad tā piederēja fon Dortezenam. Sudrabs griezumā simboliski attēlo Mēmeli, jo Kurmenes pagasts ir viens no novada administratīvajām teritorijām Mēmeles labajā krastā, kurš robežojas pa Mēmeli ar Lietuvu. Skuju griezums norāda uz mežiem šajā apvidū. Reģistrēti arī Stelpes un Bārbeles pagastu ģerboņus. Visu trīs pagastu ģerboņus izstrādājis pieredzējušais heraldikas mākslinieks Edgars Sims. Turpmāk apstiprinātie ģerboņi kalpos kā pagastu atpazīstamības un reprezentācijas simbols.