Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 4.janvārī
- 04 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
2000.gada 3.janvārī notika jaunizveidotā Līvānu novada pirmā domes sēde, kurā piedalījās Rožupes pagasta padomē, Turku pagasta padomē un Līvānu pilsētas domē ievēlētie, kopumā 25 deputāti. Pirmo novada domes sēdi atklāja Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunķšs. Sēdē tika izskatīti četri jautājumi: Līvānu novada domes priekšsēdētāja vēlēšanas; Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas; Par Līvānu novada domes autoceļu (ielu) fondu; Par Līvānu novada domes izpilddirektoru. Par pirmo Līvānu novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Visvaldis Gercāns, bet par priekšsēdētāja vietniekiem tika ievēlēti Viktors Kūka un Aivars Smelcers. Par pirmo Līvānu novada domes izpilddirektoru tika iecelts Aleksandrs Karpenko. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
2021. gadā Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 95 jaundzimušie, kas ir par 19 mazuļiem vairāk kā gadu iepriekš. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2015.gada, kad tika reģistrēti 96 jaundzimušie. Līvānu novada pašvaldības viena no galvenajām prioritātēm ir atbalsts ģimenēm, kas ir iekļauta arī pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos. Lai atbalstītu daudzbērnu ģimenes, 2021.gadā pašvaldība ieviesa progresīvo pabalstu jaundzimušā aprūpei – pabalsta apmērs vienam bērnam ir 200 eiro, sākot ar trešo bērnu pabalsta apmērs ir 300 eiro. Tāpat papildus tika ieviests arī Ziemassvētku pabalsts 30 eiro apmērā aizgādņiem. Ģimenēm pašvaldība nodrošina arī citus atbalsta pasākumus.
12. janvārī pulksten piecos pēcpusdienā Preiļu novada kultūras centrā norisināsies mecenātu vakars. Pasākums notiek “zaļājā režīmā”. Par savu ierašanos aicina informēt pa tālruni 28370261. Mecenātu vakars ir daļa no Viduslatgales pārnovadu fonda īstenotā projekta “Labdarības aplis”, ko finansē Norvēģija, Islande un Lihtenšteina caur Aktīvo iedzīvotāju fonda granta programmu. Viduslatgales pārnovadu fonda mērķis ir stiprināt vietējo sabiedrību caur labdarību. Tas nozīmē īstajā brīdī atbalstīt un stiprināt kādu, kam tas visvairāk nepieciešams, ieguldīt savu brīvprātīgo darbu kopīgam labumam, dot savu artavu, lai līdzcilvēki būtu stiprāki, bet caur līdzcilvēkiem –visi novada iedzīvotāji dzīvotu labklājīgāku un labestīgāku dzīvi.
Turpinām ziņas
Noslēgusies Jauniešu iniciatīvu centra “Ideja” īstenotā labdarības akcija “Silta sirds- siltas ķepas”. Akcijas laikā tika saziedoti vairāk nekā 200 kilogrami pārtikas un smilšu dzīvniekiem, kas ļaus ik dienas apkopt, pabarot un izmitināt aptuveni 40 kaķus un kaķēnus, kas mitinās Aizkraukles Dzīvnieku Aizsardzības biedrībā – Felida. Labdarības akcija norisinājās no 29. novembra līdz 20. decembrim un tajā piedalījās ne tikai jaunieši, bet arī citi novada iedzīvotāji, saziedojot pārtiku, smiltis, rotaļlietas, aksesuārus, kā arī dažādus tekstilmateriālus dzīvniekiem. Kopā akcijas laikā tika saziedoti vairāk nekā 54 kg sausās pārtikas, 79 kg konservu un 116 litru kaķu smilšu, rotaļlietu, barības trauku un dažādu tekstilmateriālu.
21. decembrī Kolkā tika atklāts informatīvais stends. Tas veltīts Krišjānim Valdemāram — pirmajam latviešu bibliotēkas un biedrības dibinātājam, pirmajam, kurš rosināja vākt latviešu folkloru, pirmajam, kurš apzinājās jūrniecības nozīmi latviešu tautsaimniecībā, un pirmajam, kurš uzdrošinājās sevi saukt par latvieti. Krišjānis Valdemārs 1885. gadā Kolku ir nosaucis par Eiropas līniju krustpunktu un Eiropas sirdi. Tā kā Krišjānis Valdemārs dibināja jūrskolas un laika posmā no 1864. gada līdz Pirmajam pasaules karam Latvijā tika uzbūvēti 550 stalti burinieki, ideja par stenda veidolu kā burām radusies likumsakarīgi. Jaunatklātais stends apskatei turpmāk būs pieejams gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Kolkas viesiem.
Un vēl
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas teritorijā izveidota Zaļā klase, kas paredzēta gan mācībām, gan dažādām nodarbībām un aktivitātēm brīvā dabā, informē Staburags. Līdzekļus Zaļā klases izveidei bija iespēja gūt, ņemot valsts budžeta aizņēmumu pašvaldību izglītības iestāžu investīciju projektiem. Tās konceptu izstrādāja šīs skolas absolvente arhitekte Agra Bērziņa, kura iepriekš projektēja mācību iestādes pasākumu zāli. Būvniecība sākās šogad jūlijā un pabeigta oktobrī, tās izmaksas — vairāk kā 111 tūkstoši eiro.