2022.gada 30. jūnijs

Mareks, Tālivaldis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 19.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 19.aprīlī

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Tukumā atklāts atbalsta centrs bēgļiem no Ukrainas. Pašlaik pilsētā patvērumu raduši aptuveni 600 Ukrainas iedzīvotāji. Centrs būs iespēja Ukrainas iedzīvotājiem uzzināt vairāk par Latviju un vieta, kur satikt citus tautiešus. Pie durvīm uzraksta vēl nav, bet jau divas nedēļas bēgļiem kuri patvērumu raduši Tukumā, ir iespēja nākt uz atbalsta centru. Ukrainas iedzīvotāji stāstīja, ka daži jau šeit paspējuši sākt mācīties latviešu valodu, bet tikmēr ansamblis "stiprās sievas" mācījies dziesmas ukraiņu valodā.

Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Baltijas Vides Forums” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi “Jelgavas operatīvās informācijas centrs” izstrādās Zemgales reģionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu starpnozaru griezumā. Plāna izstrāde ietver regulāru sanāksmju – diskusiju ciklu, lai kopīgi pārrunātu aktuālos jautājumus un plāna izstrādes gaitu. Diskusijās runās par pielāgošanos klimata pārmaiņām Latvijā un pašvaldību lomu pasākumu ieviešanā, klimata pārmaiņu prognozes Latvijā un Zemgales reģionā, saistītie riski, kas jāņem vērā, plānojot rīcības, Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.

Latvijā lielākie ganāmpulki kļūst aizvien lielāki, tajos slauc vairāk piena, bet vienlaikus samazinās kopējais ganāmpulku un slaucamo govju skaits. Pagājušajā gadā 50 lielāko piena govju ganāmpulku sarakstā ir četri jaunpienācēji: Saukas pagasta zemnieku saimniecība Lejas Palsāni, Kokneses pagasta SIA Jaunholandes piens, Veselavas pagasta zemnieku saimniecība Caunītes un Brunavas pagasta zemnieku saimniecība Krišjāņi. No jaunpienācējiem Topā visaugstāk, 27. vietā, uzkāpusi Saukas pagasta zemnieku saimniecība Lejas Palsāni, kas laika posmā no 2019./2020. pārraudzības gada beigām līdz šā gada 1. janvārim ganāmpulku palielināja no 220 līdz 468 slaucamajām govīm. 

Turpinām ziņas

Turpinot tradīciju ik pavasari papildināt zivju resursus, pirms Lieldienām Līču ūdenskrātuvē Skrīveros tika ielaistas zivis. Šī ūdenskrātuve pieejama ikvienam makšķerniekam. Daudzi Skrīveru iedzīvotāji brīvo laiku pavada makšķerējot, un makšķernieku iecienīta vieta ir Līču ūdenskrātuve, kas ir pieejama ikvienam. Lai atbalstītu šo brīvā laika pavadīšanas iespēju, ik pavasari Līču ūdenskrātuvē tiek atjaunoti zivju resursi, un arī šopavasar šim mērķim no pašvaldības dabas resursu nodokļa līdzekļiem tika atvēlēti tūkstoš eiro.

Valsts Kultūrkapitāla fonds apstiprinājis Aizkraukles novada pašvaldības iesniegto projektu “Mūzikas instrumentu iegāde Kokneses Mūzikas skolai”. Projektā tiks iegādāta flauta, divi klavieru soli un nošu statīvs.  Jaunā flauta būs būtisks papildinājums gan Kokneses Mūzikas skolas flautas klasei, gan mācību orķestrim,  kurā darbojas arī flautas klases audzēkņi. Piccolo flautu varēs izmantot arī 6-gadīgo bērnu un flautas spēles sākumposma apmācības procesā, kā arī flautu ansamblī skanējuma dažādošanai. Projekta kopējās izmaksas ir tūkstoš 700 eiro, kas 100 procentu apmērā tiks finansēts no Valsts Kultūrkapitāla fonda. 

Pēc divu gadu pārtraukuma Sunākstes mācītājmuižas parkā 14. maijā atkal notiks kopīga apkārtnes sakopšanas talka. Tajā Stendera biedrība, kas ik gadu rīko šo talku, prezentēs arī skulpturālā ansambļa “Gaismas vārti” izveides ideju Sunākstes mācītājmuižas parkā. Stendera biedrība kopj un popularizē Gotharda Frīdriha Stendera idejas. Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Jānis Dimitrijevs, tajā darbojas arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuru saknes saistītas ar Sunākstes un Viesītes pusi.

Un vēl

Baudot brīvdienas pie dabas, apmeklējot takas, aizsargājamas teritorijas, mežu, vai purvus Latvijas Dabas fonds aicina būt atbildīgiem un ievērot dažus vienkāršus noteikumus. Uzvesties klusi un nemēslot dabā. Dabas fonds mudina cilvēkus to, kas paņemts līdzi, arī aiznest prom. Dabas fonds arī aicina dabā uzvesties pēc iespējas klusi, jo pavasaris ir dzīvnieku mazuļu laiks, putnu ligzdošanas laiks, un lieks troksnis, principā jebkurš cilvēka radītais troksnis, var izbiedēt gan ligzdojošos putnus, gan dzīvniekus. Dabas fondā norāda, ka klusuma ievērošana ir arī mūsu pašu interesēs, jo tad mēs varam vairāk pamanīt, ieraudzīt un izpētīt.

Atstājiet komentāru