2022.gada 19. augusts

Imanta, Melānija

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 21.jūnijā

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 21.jūnijā

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Zemgalē par krāpnieku upuriem kļuvuši iedzīvotāji, kuri vēlējušies iegādāties kokskaidu briketes vai granulas. Par to liecina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē Dobeles iecirknī saņemtie iedzīvotāju iesniegumi. Policija jūnijā sākusi kriminālprocesu par gadījumu, kad, atsaucoties sludinājumam interneta vietnē "www.reklama.bb.lv",  vīrietis pārskaitījis tūkstoš 240 eiro kādam uzņēmumam par kokskaidu granulu piegādi, tomēr līdz šim nav saņēmis ne pasūtīto preci, ne arī viņam atdota jau iemaksātā  nauda. Policijā norādīja, ka šajā gadījumā visa komunikācija notikusi "WhatsApp" platformā un krāpnieki izmantojuši eksistējošu kokapstrādes uzņēmumu un tā rekvizītus, taču maksājumam norādījuši nepareizu bankas kontu.

Jūnijā sākts vēl viens cits kriminālprocess un notiek izmeklēšana saistībā ar līdzīgu krāpšanas shēmu. Vīrietis interneta vietnē "www.alibaba.com" atsaucies sludinājumam un vēlējies iegādāties vienu kravu ar kokskaidu briketēm. Pēc avansa maksājuma veikšanas uz kādu ārvalsts bankas kontu komunikācija beigusies. Cietušai personai nodarīti materiālie zaudējumi 3 tūkstoši 120 eiro apmērā. Krāpniekiem par šādām darbībām draud kriminālatbildība - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Policijā uzsver, ka ņemot vērā, ka pieaug koksnes kurināmā cena, ir saprotama vēlme pēc iespējas laicīgāk un lētāk iegādāties kokskaidu briketes vai granulas nākamajai apkures sezonai. Diemžēl šo situāciju izmanto krāpnieki. Tāpēc policija aicina rūpīgi pārliecināties ne tikai par pareizu uzņēmuma nosaukumu, bet arī par visu rekvizītu un jo īpaši par bankas konta atbilstību konkrētajai firmai vai censties iegādāties kurināmo no uzņēmumiem, kur nav jāveic priekšapmaksa.

Gadu no gada Valsts vides dienests konstatē aizvien jaunas vietas, kur lielos apjomos uzglabāti ķīmiski un apkārtējai videi bīstami atkritumi – piemēram, Latgales reģionā videi kaitīgas vielas un to maisījumi atrodas vairākās vecās ražotnēs Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknes un Ludzas novados. Tā kā utilizācijas izmaksas ir dārgas, ēku un teritoriju saimnieki šāda veida atkritumus uzglabā pat vairākus gadu desmitus, situāciju neizdodas labot pat ar lieliem naudas sodiem. 

Turpinām ziņas

Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvojis britu dramaturga Mārtina Makdonas lugas "Līnenas skaistumkaraliene" iestudējums Dž.Dž.Džilindžera režijā. Ar šo izrādi, ko režisors nodēvējis par skumju komēdiju, slēgta Liepājas teātra 115. sezona. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, teātra vadītājs Herberts Laukšteins divkārt pieminēja ciparu deviņi – ir bijuši deviņi jauniestudējumi, kā arī lielākais šīs sezonas ieguvums – teātra trupu papildinājuši deviņi jauni Liepājas Universitātē aktieru kursu beigušie skatuves mākslinieki. Savukārt lielākais zaudējums esot saraustītā sezona – kovida ietekmē slēgtais teātris, krietni ierobežotais skatītāju skaits zālē, kā arī pandēmijas izraisītais domino process, kad viens inficēts aktieris aplipināja vēl virkni citu. 

Piekto gadu Valmiermuižas parkā starptautiskais etnomūzikas festivāls pulcēja mūziķus no dažādām pasaules valstīm un skatītājus, kuri mūzikā meklē senās tautu saknes apvienojumā ar laikmetīgu skanējumu. Šī gada festivāla tēma – mijiedarbe, dažādas kultūras, laikmeti, kā arī mūzika, kino, dzeja un radošās darbnīcas visai ģimenei. Divu dienu garumā uz divām skatuvēm izskanēja plaša starptautiska etnomūzikas programma, pusnaktī ļaujot piedzīvot brīvībai veltītas uguns skulptūras iedegšanu, bet pats galvenais – piedzīvot dūdu un bungu grupas "Auļi" jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojumu.

Un vēl

Pavisam iespējams, ka pēc aptuveni 200 gadiem ģeogrāfijas mācību grāmatās nebūs vairs rakstīts par Papes ezeru, bet gan purvu. Lai arī šobrīd šī nozīmīgā Eiropas biotopa aizsardzībai un saglabāšanai tiek pielikts daudz pūļu un finanšu, dabas process ir nenovēršams. To atzina arī Dabas aizsardzības pārvaldē, tomēr uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai ezera dzīve būtu garāka. Aptuveni 80% no nepilnus 3 tūkstsoši hektāru lielās ezera platības ir aizauguši ar niedrājiem. Ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis ik pa laikam publiski pasaka kādu savu vērojumu par norisēm dabā, šoreiz viņš paudis – šī ezera atlikusī dzīvildze ir 100-200 gadu. Latvijā šobrīd ir 89 upes un 75 ezeri, kas atzīti par riska ūdensobjektiem.

Atstājiet komentāru