Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 2.augustā
- 02 augusts 2022 --
- 0Komentāri
Piena pārstrādes uzņēmumam AS "Cesvainas piens" aizvadītajā gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 41,38%, rādītājam sasniedzot 23,44 miljonus eiro, liecina " Lursoft Klientu portfeļa" publiskotā informācija. Uzņēmums norāda, ka apgrozījuma pieaugums cieši saistīts ar 2020. gadā pieņemto lēmumu, jo, izveidojot savu tirdzniecības struktūru, izdevies veiksmīgi palielināt pārdošanas apjomus mazumtirdzniecības tīklos Latvijā, kā arī realizēt jaunus projektus eksporta tirgos. Vienlaikus AS “Cesvainas piens” piedzīvojusi peļņas kritumu no 1,49 miljoniem eiro 2020. gadā līdz 0,45 miljoniem eiro pērn. Uzņēmuma peļņas rādītāja kritums ir cieši saistīts ar strauji augošām energoresursu, izejvielu un iepakojumu cenām 2021. gada otrajā pusē.
Alus ražotājs SIA “Bauskas alus” pagājušajā gadā strādāja ar 6,903 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 12,7% un bija 2,526 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” publiskotā informācija. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn saistībā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ierobežojumu dēļ lielākais alus pārdošanas apmēru kritums bija bāru, restorānu, kafejnīcu un viesnīcu sektorā, savukārt patēriņš veikalos bija stabils, salīdzinot ar 2020.gadu. Tāpat kompānijas vadība atzīmē, ka kopumā pircēju paradumi nav mainījušies un alus patēriņa tendences ir līdzīgas kā pārtikas precēm. Kompānijas vadība paredz, ka 2022.gadā “Bauskas alus” darbība galvenokārt tiks koncentrēta uz pārdošanas apmēru palielināšanu visos tirgus segmentos. Plānots turpināt ilgtermiņa ieguldījumus ražošanas jaudas, efektivitātes un produktu kvalitātes paaugstināšanā.
Turpinām ziņas
Latvijā noticis līdz šim apjomīgākais starptautiskais praktiskais seminārs kinologiem un suņiem, kuri specializējušies sprāgstvielu un ieroču meklēšanā. Kā pateicīgu vidi vienai no pasākuma dienām kinologi izvēlējās Roju, kas vienuviet suņiem ļauj izspēlēt dažādus scenārijus, sākot no sprāgstvielu meklēšanai brīvdabas estrādei līdz ekstrēmākiem apstākļiem uz ūdens. Sprāgstvielas suņi meklēja ne tikai ostas teritorijā, bet arī brīvdabas estrādē, kas jau ir tuvāk viņu darba ikdienai. Savukārt, nākamajā dienā suņiem bija paredzēts darbs Dzelzceļa muzejā, kas ļauj gūt pieredzi netipiskos apstākļos.
Svētdien Kuldīgā daudzi Arvja Sprudes sekotāji un atbalstītāji bija liecinieki vēl vienam pārsteigumam – Arvis pārspēja līdz šim esošo Ginesa pasaules rekordu ar visvairāk nobrauktajiem kilometriem septiņās dienās. Paveiktais gan vēl jāapstiprina Ginesa rekordu komisijai. Aiz muguras septiņas dienas uz velosipēda, ik dienu nobraukti vidēji 508 kilometri, kopā pieveicot 3559 kilometrus - tāda ir velo ultramaratonista kuldīdznieka Arvja Sprudes bilance, kad viņš finišē Ginesa pasaules rekordam pieteiktajā braucienā. Līdz šim visvairāk kilometru septiņās dienās bija izdevies nobraukt skotam Džošam Kviglijam, Arvis Sprude to pārspējis par vairāk nekā 50 kilometriem.
Un vēl
Vai valsts beidzot pieņems Gaiziņkalna virsotnes dāvinājumu vai tomēr šo Latvijas augstāko punktu pārdos kādam privātīpašumā - gadiem ilgi neatrisinātā lieta šomēnes varētu atkal aktualizēties. ASV trimdas latviešu dzimta, kurai pieder šis īpašums paaudžu paaudzē šobrīd noslēdz mantojuma lietu un varēs no jauna lemt, ko ar Gaiziņa virsotni darīt.
Pirms astoņiem gadiem ASV trimdas latviete Inese Apele izteica vēlmi Gaiziņkalna virsotni 0,7 hektāra platībā uzdāvināt valstij. Tā kā dāvinājumam līdzi uzliktās virkne obligātās saistības, piemēram, skatu torņa būvniecība, Tālavas taurētāja skulptūras un saules pulksteņa izveide izmaksātu vismaz 8 miljonus eiro, valsts puse, ko pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gadiem ilgi centās panākt šo un citu prasību mīkstināšanu. Dāvinātāju puse nepiekāpās. Pērn oktobrī Apeles kundze nomira un kalns pārgāja viņas radinieku īpašumā.
Ņemot vērā, cik ilgi valsts ir atteikusies pieņemt dāvinājumu, Madonas novada domei rodas bažas – vai palikušie mantinieki joprojām būs ieinteresēti turpināt pārliecināt valsti pieņemt Latvijas augstāko punktu kā dāvanu vai tomēr mantiniekiem vieglāk būs šo nācijai tik svarīgo īpašumu diemžēl pārdot kādam miljonāram.