Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2023.gada 30.jūnijā
- 30 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas banka šodien laiž klajā monētu “Dziesma saviļņo”, Tiesībsargs aicina nekavējoties pieņemt likuma normu saistībā ar paliatīvo aprūpi; un Kāds laiks gaidāms Dziesmu un deju svētku nedēļā?
Latvijas Banka, godinot Dziesmu svētku 150.gadadienu, šodien izlaiž šim notikumam veltītu sudraba kolekcijas monētu "Dziesma saviļņo". Monētai ir horizontāla taisnstūrveida forma. Latvijas Bankā norāda, ka monētas forma atspoguļo svētkiem, estrādei un korim raksturīgo horizontalitāti. Monētas forma ir pretspiesta, tā rada skulpturālu un vienotu viļņveida kustību, ritmu. Monētas aversu veido piecas daudzkrāsainas joslas kā koru rindas, daudzas balsis un koru mūzikai raksturīgā daudzbalsība. Krāsu izvēle atbilst latviešu tautastērpiem raksturīgajiem toņiem. Savukārt monētas reverss ir vienkrāsains un reversa augšējā joslā ir uzraksts "Vispārējie latviešu dziesmu svētki 150". Monētas tirāža ir 4 tūkstoši eksemplāru. Monēta izgatavota naudas kaltuvē Rumānijā.
Monētas cena būs 89 eiro, iegādes limits vienai personai - trīs monētas.
Ar būvniekiem vēl jārunā, vai un kā iespējams paātrināt Latvijas austrumu robežas izbūvi, šorīt TV3 izteicās iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Politiķis atzina, ka Latvijas ārējās robežas kontekstā galvenais ir jautājums, kā varam intensificēt robežas izbūvi, jo darbu temps īsti neapmierina. Taujāts, kas traucē paātrināt darbus, ministrs klāstīja, ka lielākā daļa lietu pašlaik esot izdarītas, un atkārtoti atsaucās uz to, ka trīs gadus robežas izbūves darbi bija faktiski apturēti. Šobrīd notiek objekta celtniecība, bet jauda varētu būt lielāka. Pēc ministra vārdiem, vēl būšot jārunā ar būvnieku, kas ir nepieciešams, lai darbu tempu intensificētu un būvniecība notiktu ātrāk. Kā ziņots, pēdējā laikā publiskajā telpā atkal bieži tiek spriests, ka Latvijai savas drošības stiprināšanai nepieciešams straujāk virzīties ar robežas izbūvi gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju, jo austrumu robežas nostiprināšanām būtiski atpaliekam no Lietuvas un Polijas.
Dienestu rīt, 1.jūlijā, sāks valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri - kopumā 254 Latvijas pilsoņi, no kuriem četri ir ārvalstīs dzīvojošie. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece pauž gandarījums par katru Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi 1.jūlijā uzsāks dienestu. Viņa atzīmē, ka turpmākie mēneši būs intensīvi, apgūstot zināšanas un iemaņas, kā apdraudējuma gadījumā aizsargāt sevi un savus līdzcilvēkus. Aizsardzības ministre norāda, ka laikā, kad Eiropā, netālu no Latvijas robežām, plosās brutāls un necilvēcīgs karš, sabiedrības zināšanas par to, kā aizsargāt sevi un savu valsti, ir būtisks nosacījums kopējās aizsardzības stiprināšanai. Ukrainas pieredze liecina, ka savu valsti sekmīgi var aizstāvēt tikai tad, ja kopā ar bruņotajiem spēkiem cīnās valsts iedzīvotāji, kuriem ir izpratne un iemaņas par savu lomu valsts aizsardzībā.
Eiropas Savienības dalībvalstu kopējais palīdzības apjoms Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī ir 72 miljardi eiro. Ukraina no ASV un Somijas ceturtdien, 29. jūnijā, grantos saņēma vairāk nekā 1,2 miljardus dolāru, kas nokļuva valsts budžetā. No šiem līdzekļiem izmaksās algas valsts iestāžu darbiniekiem un pedagogiem, tiks veikti pensiju maksājumi, kā arī sociālie maksājumi par individuālajām valsts palīdzības programmām. Ukrainas valsts budžetā nonāks arī Starptautiskā Valūtas fonda nauda. Starptautiskais valūtas fonds Ukrainai atvēlēs aptuveni 890 miljonus dolāru, kas tiks izmantoti budžeta atbalstam. Neskatoties uz karu, pēc straujā sarukuma 2022. gadā Ukrainas ekonomika uzrāda lielāku noturību, nekā gaidīts. Iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2023. gadā ir paaugstināta līdz 1–3%.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome šodien lemj par ANO vadītās visaptverošas stabilizācijas misijas "MINUSMA" pārtraukšanu Rietumāfrikas valstī Mali. ANO miera uzturēšanas misijas ietvaros Mali ir izvietoti vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru. ANO Drošības padomes balsojums par misijas pārtraukšanu notiek pēc tam, kad 16. jūnijā Mali ārlietu ministrs Abdulajs Diops pieprasījis "nekavējoties" izvest ANO miera uzturēšanas spēkus no šīs valsts.
Turpinām ziņas
Saeimas kavēšanās dēļ daudzi cilvēki var palikt bez tik ļoti nepieciešamās palīdzības, jo atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma un paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnvērtīga ieviešana ir apdraudēta. Tā norādījis tiesībsargs, kurš Saeimas priekšsēdētājam lūdzis veikt aktīvas darbības, lai nenotiktu kavēšanās un likumprojekts tiktu pieņemts līdz septembrim, ja nepieciešams, – sasaucot komisijas un Saeimas ārkārtas sēdi. Tiesībsargs aicinājis likumdevēju nekavējoties pieņemt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Minētais likumprojekts, kas "iestrēdzis Saeimas gaiteņos" un izņemts no atbildīgās komisijas darba kārtības, ir būtisks, jo paredz jaunas normas attiecībā uz paliatīvo aprūpi. Turklāt, tiesībsargs norāda, ka neparedzot paliatīvo aprūpi normatīvajā regulējumā, jau atkārtoti tiks nelietderīgi iztērēti valsts līdzekļi – nāksies atlaist par valsts finansējumu apmācītās un pieredzi ieguvušās atbalsta personas. Šādā veidā jau iepriekš tika atbrīvoti apmācīti un pieredzi ieguvuši speciālisti.
Pēdējo mēnešu laikā būtiski pieaudzis klientu skaits, kuri iekrituši krāpnieku lamatās, uzticoties dažādu loteriju piedāvājumiem. Piesakoties loterijai un ievadot kartes datus, lai it kā samaksātu pāris eiro dalības maksu, iedzīvotāji pēc laika pazaudē lielākas naudas summas, jo pēc būtības piekrīt, ka no viņu kartes jebkurā brīdi var tikt noņemta nauda, tā saucamā “abonēšanas maksa”. Bankā norāda, ka tendence ir ļoti biedējoša – tiek saņemtas 5 līdz 8 šādas sūdzības nedēļā. Cilvēki uzticas iespējai laimēt kādu tehniku, piemēram, kafijas automātu vai putekļu sūcēju, iemaksājot vien pāris eiro. Visbiežāk tie ir pazīstamu tehnikas tirgotāju viltus profili sociālajos tīklos. Un tad pēc kāda laika no viņu kartēm sāk pazust nauda - 50 eiro, 80, 150. Tā kā visas darbības sākotnēji tiek apstiprinātas ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, proti, tiek autorizētas no paša klienta puses, bankai faktiski nav iespēju šo naudu atgūt. Banka iesaka pirms pieteikšanās dalībai kādā loterijā, kur par 2 eiro var laimēt, piemēram, kafijas automātu, kura regulārā cena ir vairāki simti eiro, pārbaudīt informāciju, sazinoties ar pašu uzņēmumu, kurš it kā rīko šo izlozi, izmantojot oficiālos saziņas kanālus. Savukārt, ja nauda jau ir noņemta, nekavējoties jābloķē maksājumu karte un jāiesniedz pretenzija darījuma apstrīdēšanai.
Un vēl
Sākoties jūlijam, Latvijā gaidāms mākoņaināks, vējaināks un vēsāks laiks, brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Sestdien Latviju no rietumiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte - naktī īslaicīgi līs Kurzemē, dienā nokrišņi gaidāmi galvenokārt austrumu novados. Vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +13..+18 grādiem, dienā tā nepārsniegs +19..+24 grādus, pūtīs mērens rietumu vējš. 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku dalībnieku gājiena laikā svētdien galvaspilsētā brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Lietus iespējams jau no rīta, bet lielāks nokrišņu daudzums gaidāms pēcpusdienā. Debesis segs mākoņi, caur tiem izsprauksies daži saules stari. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidiem, dienvidrietumiem. Gaisa temperatūra būs zemāka nekā iepriekšējās dienās - sagaidāms, ka tā nepārsniegs +20 grādus. Agrā rītā un vēlā vakarā nekļūs vēsāks par +14 grādiem.
Pirmdien dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās var sasniegt 15-20 metrus sekundē, vējā lūzīs pa kādam kokam, daudzviet īslaicīgi līs un vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes, maksimālā gaisa temperatūra būs +18..+23 grādi. No otrdienas vējš pakāpeniski pierims, lietus mākoņi vairāk skars Kurzemi. Lielā valsts daļā turpināsies sausums, lai gan tas būs mazinājies. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +9..+15 grādi, piekrastē līdz +17 grādiem. Dienās gaiss iesils līdz +21..+26 grādiem, vietām piekrastē temperatūra saglabāsies nedaudz zem +20 grādiem, nedēļas nogalē Latvijā iespējams karstums līdz +29 grādiem.