Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2023.gada 17.novembrī
- 17 novembris 2023 --
- 0Komentāri
Izstrādāta Sēlijas viedā reģiona stratēģijas pirmā daļa. Piecdesmit piecu lappušu dokumentā izstrādāta Sēlijas SVID analīze un esošās sociāli ekonomiskās situācijas novērtējums. Apkopotie statistikas dati atspoguļo situāciju tieši Sēlijas vēsturiskās zemes robežās. Tāpat arī apzinātas būtiskākās attīstības problēmas un norādītas īpašās pozitīvās parādības jeb "zelta kārtis". Biedrības "Ūdenszīmes" valdes priekšsēdētāja, kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" stratēģiskā plānotāja Ieva Jātniece min, ka veiktā izpēte būs saistoša vairākām interešu grupām - visiem savas kopienas, pašvaldības vai reģiona attīstības virzītājiem. Tā izmantojama arī dažādu mērogu projektu, līdzdalības budžeta ideju un citu iniciatīvu izstrādē. Dokuments lasāms Sēlijas kopienu un tūrisma portālā "selija.com".
Vakar trešo reizi pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ nenotika paredzētā Rēzeknes domes sēde. To vadīja atstādinātā mēra Aleksandra Bartaševiča vietnieks Aleksejs Stecs, kurš konstatēja kvoruma trūkumu, kā arī ziņoja par vairāku pozīcijas deputātu neierašanās iemesliem un nosauca nākamās sēdes datumu - 29.novembri. Uz sēdi no 13 pašvaldības deputātiem bija ieradušies pieci opozīcijas deputāti un Stecs. Aģentūrai LETA vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, komentējot ceturtdienas Rēzeknes domes sēdi, pieļāva, ka sēdes vadītājs sēdi varēja nesasaukt vai sasaukt citā laikā, ja viņš zināja, ka tai nebūs kvoruma, ņemot vērā, ka četriem domes deputātiem ir darba nespēja, diviem citi attaisnoti iemesli un viens nebija paziņojis par neierašanās iemeslu. Viņa atzina, ka, nenotiekot trīs domes sēdēm, ir iespējams rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, taču tas nav jādara obligāti, ja pašvaldība ir spējīga turpināt sniegt pakalpojumus un funkcionēt.
Jau ziņots, ka kvoruma trūkuma dēļ nenotika Rēzeknes domes sēdes arī 2. un 10.novembrī.
Noslēgusies Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotā projektu konkursa trešā kārta. Kultūras mantojuma nozarē 3 tūkstoši eiro lielu finansējumu ieguvusi Neretas luterāņu draudze. Atbalsta mērķis ir Neretas evaņģēliski luteriskās baznīcas interjera arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija.
Turpinām ziņas
Šomēnes Aizkraukles centrālās bibliotēkas lasītavā apmeklētājiem tiek piedāvātas divas daudzevietes Ineses Škutānes darbu un kolekcijas izstādes — “Mana iedvesma — adīšana, krāsas un kleitas” un “Viss par un ap kaķiem”, iformē Staburags. Šajā izstādē apskatāmas Ineses adītās kleitas, šalles un citi apģērbi. Kleitas adītas mežģīņrakstos, tajās ieadīti arī tautiski motīvi. Viņa adīt sāka no 16 gada. Savukārt kaķu kolekcija vēl ir samērā jauna, tā tiek vākta divu gadu garumā, un izstādē redzama lielākā daļa eksemplāru. Aizkraukles centrāltēkas lasītavas telpās Ineses Škutānes adījumus un kaķu kolekciju var apskatīt līdz 30. novembrim.
Līvānu novada pašvaldība aicina amatniekus, mājražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus piedalītie Ziemassvētku tirdziņā. 17. decembrī Līvānu pussalā norisināsies pasākums “Svinam ziemu”. Programmā radošās aktivitātes – piparkūku dekorēšana, apsveikuma kartīšu izgatavošana, vēstuļu rakstīšana Ziemassvētku vecītim. Būs iespēja iegādāties dažādu amatnieku un mājražotāju dāvanas svētkiem un baudīt karstvīnu. Uz lielās svētku skatuves uzstāsies grupa "Pietura" un izskanēs Dināras Rudānes koncerts . Pasākuma dalībniekus aicinās sildīties pie siltas tējas un mielosimies ar saldām karamelēm.
Un vēl
Arī šogad iedzīvotājus visvairāk interesējusi tiešraide no jūras ērgļu ligzdas Durbē. Šogad varēja vērot desmit putnu ligzdas, kā arī zemūdens tiešraidi no Līgatnes upes pie zivju ceļa.Dabas fondā atzīst, tas, ka tik daudzi cilvēki turpina sekot līdzi putnu dzīvei tiešraidē, ir iepriecinoši, jo tas palielina cilvēku izpratni par dabas procesiem. Tiešraides arī parāda dabas daudzveidības nozīmi un uzskatāmi demonstrē vecu un daudzveidīgu mežu vērtību, jo tieši tādos mežos ligzdo lielākā daļa tiešraižu putnu. Šogad dabas fonda tiešraidēm bija 4,3 miljoni skatījumu, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā gadā. Visvairāk skatītā tiešraide joprojām ir Durbes jūras ērgļi, kuru fanus netraucēja arī aizsmērētā kameras lēca. Otrajā vietā ierindojas baltie stārķi, bet trešajā - abas mazo ērgļu ligzdas. 69% skatītāju ir tepat no Latvijas, tad seko Polijas, Vācijas un Somijas putnu dzīves interesenti.