Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 7.martā
- 07 marts 2024 --
- 0Komentāri
Ņemot vērā darba samaksas paaugstināšanu, 12 pašvaldības samazinājušas vai plāno samazināt bērnudārzu pedagogu darba slodzi, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīcībā esošā informācija. Šogad darba slodzi samazinājušas Dienvidkurzemes novada, Kuldīgas novada, Līvānu novada, Saldus novada, Liepājas un Ventspils pašvaldības. Arī Talsu novadā bērnudārzu pedagogiem šogad samazināta darba slodze, taču plānots atgriezt pilnu slodzi. Krāslavas novadā darba slodzi plānots samazināt no 1.septembra, bet Tukuma novada pašvaldība par iespējamām izmaiņām lēmumu pieņems 7.martā. Darba slodze samazināta arī bērnudārzu pedagogiem Preiļu novadā, Valmieras novadā un Ventspils novadā. Situācija, kad pašvaldības samazina pedagogiem darba slodzi, ņemot vērā darba samaksas pieaugumu, nav pieņemama arī izglītības ministrei Andai Čakšai. Viņa pieļauj, ka valsts varētu pārņemt pirmsskolas pedagogu darba samaksu, taču tas nenotikšot tuvāko gadu laikā.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija atbalsta un aicinās parlamentu nopietni diskutēt par pašvaldību priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai. ZZS Saeimas frakcija bija aicinājusi visas pašvaldības sniegt priekšlikumus domju lēmumu veidā par iespējamiem precizējumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Priekšlikumus sniegusi virkne pašvaldību, piemēram, Jelgava un Ventspils aicina saglabāt to teritorijas, neapvienojot ar blakus esošajiem novadiem. Arī Ventspils novads uzskata, ka tam saglabājams pastāvīgas pašvaldības statuss.
Līdzīgi lēmusi Augšdaugavas novada dome. Savukārt Jelgavas novads lēmis par tā administratīvās teritorijas sadalīšanu, atjaunojot Jelgavas un Ozolnieku novadus to agrākajās administratīvajās robežās, savukārt Mārupes novads lēmis par Mārupes un Babītes novadu atjaunošanu iepriekšējās robežās. Rēzeknes novada dome vēstulē informējusi, ka veiks iedzīvotāju aptauju, lai pieņemtu tālākus lēmumus. Savukārt Liepāja uzskata, ka pirms lemt par tās apvienošanu ar Dienvidkurzemes novadu, jāveic detalizēta izmaksu efektivitātes un ieguvumu analīze.
Kā ziņots, līdz ar darbu pie likuma grozījumiem par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam aktualizējies iespēja grozījumiem iesniegt priekšlikumus par izmaiņām arī citās pašvaldībās.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Ikšķiles novada atjaunošanu, atdaloties no Ogres novada, ko rosinājusi ar bijušajiem Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietniekiem Česlavu Batņu un Marisu Martinsonu saistīta biedrība "Līdzās izglītotai sabiedrībai". Iniciatīvas pieteicēji norāda, ka Saeima šomēnes sāks darbu pie grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas dod iespēju iesniegt likumdevējam iniciatīvas un priekšlikumus. Iniciatīvas autori uzsver, ka Ikšķiles novads bija viens no retajiem novadiem, kas finansiāli atbalstīja citas pašvaldības ar iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Novadā dzimstība bijusi lielāka par mirstību, izglītības iestādēs audzis audzēkņu skaits, esot attīstīta novada infrastruktūra. Iniciatīvas autori uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, pretēji Ikšķiles novada iedzīvotāju vēlmēm, 2021.gadā novads tika pievienots Ogres novadam, "atgriežot novadu atpakaļ PSRS laika plānojumā", ar ko arī esot beidzies "novadā uzņemtais attīstības temps", jo tagad Ikšķilē vide stagnējot un veidojoties nomales efekts. Iniciatīvas autori atsaucas uz vairākus gadus senu iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 3 tūkstoši 299 Ikšķiles novada iedzīvotāji, un par Ikšķiles novada saglabāšanu bija 98,45%.
Turpinām ziņas
Pirms 105 gadiem 6. marts nāca ar traģisku vēsti – pārpratuma dēļ kaujā pie Saldus novada Zirņu pagasta Airītēm gāja bojā pulkvedis Oskars Kalpaks un vēl vairāki viņa vīri. Mūsdienās šis datums katru gadu ir kļuvis par nozīmīgu dienu, lai runātu par izcīnīto Latvijas brīvību. Šogad Airītēs piemiņas brīdis tika papildināts ar Latvijas Kara muzeja pētnieku zinātniskajiem lasījumiem par latviešu karavīriem svešumā 20. un 21. gadsimtā. Tāpat arī ar reāliem stāstiem par piedzīvoto un iegūto misijās Irākā un Afganistānā dalījās Latvijas bruņoto spēku pārstāvji. Šobrīd muzeja ēku komplekss jau ir papildināts ar kaujas priekšposteni, kādi bija starptautisko misiju nodrošināšanai, bet vasarā durvis vērs renovētā saimniecības ēka, kas būs dažādu aktivitāšu centrs.
20. gadsimta sākumā Liepājā dzimusī un pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojusī Elza Nelius savulaik bijusi liela modes dāma un savus tērpus sūtījusi radiem Latvijā. Aptuveni tūkstoš tērpu, kuri raksturo 40., 50. un 60. gadu modi, saglabāti un pat tiek nēsāti joprojām. No 6. marta tos var apskatīt īpašā izstādē Latviešu biedrības namā Liepājā. Tērpu kolekcijas glabātājs, Elzas Nelius mazmazdēls Valters Palaps izstādē izvietojis pagājušajā gadsimta vidū Ņujorkā darinātus tērpus. Šajā izstādē redzama tikai neliela daļa – ap 30 tērpu, lai gan pilnajā kolekcijā ietilpst tūkstoš dažādu apģērbu no pagājušā gadsimta vidus. Katram ir savs stāsts. Izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā būs skatāma līdz marta beigām.
Un vēl
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" informē, ka ir uzsākti plānotie meža ceļu pārbūves darbi Papališku ceļā un Spēlēnu ceļā Jēkabpils novada Asares pagastā. Pārbūves darbu laikā būs apgrūtināta un atsevišķos periodos liegta transporta kustība būvobjektos. Objektu tuvumā ir uzstādītas informatīvas ceļa zīmes. Prognozētais būvdarbu pabeigšanas laiks ir šī gada oktobris.
Jēkabpils novada pašvaldība informē, ka ir atjaunota satiksme pa teju visiem ceļiem, kurus skāra plūdi Salas, Sēlpils un Krustpils pagastos. Vienīgais izņēmums - Jēkabpils novada pašvaldības autoceļš: "Prižu avēnija-Šaurītes", posmā no 2,330 km līdz 2,570 km. Ierobežojumi spēkā līdz ceļa posma atjaunošanai.