Pašvaldību pieredzes braucienos izzina Eiropas tendences enerģētikā

Noslēgušies Zemgales Plānošanas reģiona rīkotie pieredzes apmaiņas braucieni pašvaldību enerģētikas speciālistiem, kuros 16 Zemgales pašvaldību eksperti ieguva jaunas zināšanas par tuvējo kaimiņvalstu īstenoto enerģētikas nozarē.

Eiropas valstis tiecās uz mērķi līdz 2020. gadam par 20% salīdzinājumā ar 1990. gada datiem samazināt CO2 izmešu apjomu, par 20% palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu un tikpat procentiem palielināt energoefektivitāti. “Latvija uzstādījusi mērķi atjaunojamo resursu izmantošanā sasniegt 40% pieaugumu, tādēļ aizvien aktīvāk nepieciešams meklēt mūsdienīgas alternatīvas, ko integrēt ne vien privātos risinājumos, bet arī pašvaldības sektoros, tostarp siltumapgādē,” vizīšu mērķi skaidro ZPR projektu vadītājs Raitis Madžulis. Viņš arī uzsver, ka mācību vizītēs iegūtās zināšanas tiks integrētas gan jaunajos pašvaldību, gan reģiona Enerģētikas rīcības plānos, kas 16 Zemgales pašvaldībās tiks izstrādāti pateicoties ZPR īstenotajam projektam “Baltijas enerģētikas teritorijas - plānošanas perspektīvas”.

Lai iegūtu jaunas zināšanas par citu valstu idejām konkrētās enerģētikas nozarēs, pašvaldību speciālistiem, kuri piedalās rīcības plānu izstrādē, atbilstīgi prioritātēm tika rasta iespēja apmeklēt kādu no Baltijas jūras reģiona valstīm. Pirmais no šiem braucieniem tika rīkots par ģeotermālo siltumu Somijā un Igaunijā. Braucienos uz Dāniju un Zviedriju pašvaldību eksperti izzināja atjaunojamo resursu pielietošanas iespējas apkārtnes apkures sistēmās un saules enerģijas iespējas, bet nupat kā noslēdzies brauciens uz Poliju un Vāciju, kurā septiņu novadu pārstāvji iepazinās ar kombinētu pieeju un dažādu resursu izmantošanu siltuma un elektrības ražošanā.

Polijā delegācija iepazinās ar četriem objektiem - hidroakumulācijas staciju un vēja parku Židovā, Ščecinas jauno koģenerācijas staciju un Ostojas izpētes un apmācību kompleksu.

Polijas pirmā hidroelektrostacija Židovā darbojas pēc akumulācijas principa, līdzīgi kā Lietuvas Kruonis, un tajā uzstādīti ģeneratori ar 157 MW kopējo jaudu. Būtiski, ka šajā stacijā ūdens uz augstāk esošo ezeru tiek uzpumpēts ne vien laika posmos, kad enerģija ir lētāka, bet arī brīžos, kad netālu esošajos vēja turbīnu parkos saražotā enerģija rada pārprodukciju, kuru nebūtu iespējams izmantot citādāk. Tādā veidā tiek panākta kombinēta sistēma, kas ļauj pilnvērtīgi un nepārtraukti izmantot pieejamos resursus.

Koģenerācijas stacijā “EcoGenerator” Ščecinā pašvaldību speciālisti iepazinās ar poļu metodi siltuma un elektrības ražošanai no pašvaldībā saražotajiem cietajiem atkritumiem. Stundā sadedzinot aptuveni 20 tonnas atkritumu, 32 MW siltuma un 11 MW elektrības ģeneratori ļaus ar enerģiju apgādāt 30 tūkstošus reģiona mājsaimniecību. Savukārt pētījumus mazāka apmēra enerģijas ražošanai veic apmeklētajā Rietumpomerānijas Universitātes pētījumu centrā Ostojā - šeit tiek veikti pētījumi par privātmājām un nelieliem ciematiem piemērotiem risinājumiem atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Būtiski, ka universitātes pārstāvji regulāri rīko dažādas apmācības interesentiem, ļaujot tiešā kontaktā ar zinātniekiem uzzināt vairāk par jaunākajām iespējām siltuma un elektrības ražošanā.

Vācijā pašvaldību speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Meklenburgas-Priekšpomerānijas reģiona apdzīvoto vietu pieredzi. Kā saistošākie objekti delegātu vidū šeit tika atzīmēti Šverinas koģenerācijas stacija ar biogāzes ražotni un akumulācijas spēkstacija. Papildus galvenajai gāzes koģenerācijas stacijai, pilsētas siltumapgādes uzņēmums izveidojis biogāzes ražošanas staciju - uzņēmums noslēdzis līgumus ar vairāk nekā desmit apkārtnes zemniekiem, kas piegādā biomasu, tā izveidojot efektīvu struktūru un veicinot pilnvērtīgu resursu izmantošanu.

Kā unikāls risinājums Eiropas mērogā tika apskatīta enerģijas akumulācijas stacija - 2014. gadā izveidotā un 2017. gadā paplašinātās Šverinas bateriju parka galvenais uzdevums ir kontrolēt reģiona elektroenerģijas frekvenci. “Parka akumulatoru kapacitāte ir 14,5 MWh, un īpaša programmatūra neskaitāmas reizes sekundē kontrolē tīkla jaudas, lai tīkla frekvence būtu precīzi 50 Hz,” tā parka pārstāvis Tomass Patzolds (Thomas Pätzold). Tas tiek panākts, akumulatorus nemitīgi uzlādējot un izlādējot, turklāt uzstādītās baterijas tehnoloģiski atšķiras no sadzīves elektronikā izmantotajām, un kopš parka izveides zaudējušas tikai 1% no maksimālās ietilpības. T.Patzolds arī atklāja, ka stacija var kalpot kā enerģijas avots strāvas pārrāvumu gadījumos, un šādus risinājumus iespējams izmantot arī elektroenerģijas uzglabāšanai, piemēram, pašvaldību vai daudzdzīvokļu ēkās, kombinējot tos ar vēja vai saules enerģijas risinājumiem.

Vizītes noslēgumā pašvaldību pārstāvji apmeklēja arī Grēvesmīlenes notekūdeņu attīrīšanas ietaises, kur uzstādītās biogāzes stacijas radītais siltums un elektrība tiek izmantots ne vien pašvaldībā, bet arī pārdots privāta uzņēmuma - garneļu audzētavas - vajadzībām.

“Redzot citu Eiropas valstu risinājumus, gribas secināt, ka daudzas no ieviestajām metodēm mazākā mērogā iespējams ieviest arī Zemgales pašvaldībās - gan individuāliem ciemiem, gan kopprojektu formā ar kaimiņu novadiem. Inovatīvi risinājumi ļautu ne vien saimniekot ekoloģiskāk, bet arī samazināt izmaksas ilgtermiņā,” tā braucienā redzēto rezumējusi viena no delegācijas dalībniecēm, Viesītes novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Dimitrijeva.

Projekta “Baltijas enerģētikas teritorijas - plānošanas perspektīvas” jeb BEA-APP paredzēts veicināt ambiciozu mērķi samazināt ietekmi uz klimatu un popularizēt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Lai to panāktu, nepieciešams iezīmēt papildus teritorijas, kas būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, piemēram, vēja parkiem, bioenerģijas ražotnēm un saules enerģijas iekārtām. Plašāk par projektu iespējams lasīt tā mājaslapā balticenergyareas.eu.

Aigars Ieviņš

Zemgales Plānošanas reģiona

sabiedrisko attiecību speciālists