Jēkabpils domes vadība preses konferencē norāda uz politiskās krīzes iemesliem un uzklausa iedzīvotāju jautājumus un viedokļus (FOTO)
- Sandra Mikanovska --
- 30 aprilis 2019 --
- 1Komentāri
Pirmdien, 29.aprīlī Jēkabpils Tautas namā notika preses konference, kurā uz sarunu žurnālistus un iedzīvotājus aicināja Jēkabpils domes vadība un pozīcijas deputāti. Preses konference noritēja trīs daļās. Pirmajā Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP) un mēra vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa (LZS) informēja par apstākļiem, kāpēc domē izveidojusies politiskā krīze. Otrajā daļā jautājumus uzdeva žurnālisti, bet trešajā tika dots vārds iedzīvotājiem.
Raivis Ragainis: “Mums pašreizējiem domes pozīcijas deputātiem jautā, kāpēc mēs neko neatbildam uz izskanējušiem opozīcijas apgalvojumiem. Tāpēc nolēmām, ka savu skatījumu par pašreizējo situāciju sniegsim visi kopā un preses konferencē. Mums tiešām ir ko teikt. Tāpēc šeit piedalāmies pozīcijas kolēģi. Mēs visi šobrīd esam vienoti. Vienskolēģis (Andrejs Gavrilovs) šobrīd ir aizkavējies, bet viņš lika nodot, ka ir kopā ar mums.
Paldies visiem, kas mūs atbalstīja – nevalstiskajām organizācijām, jauniešu domei un uzņēmējiem, kas mums visu šo nedēļu ir zvanījuši, personiski sūtījuši atbalsta vēstules un īsziņas. Tas liecina, ka mūsu realizētā attīstības vīzija ir šķitusi pareiza un atbalstāma. Par to visu ir vislielākais gandarījums. Tāpēc mums ir jāskaidro, kāpēc pašlaik notiek tā, kā notiek un, kāpēc mēs esam kļuvuši neērti.
Gribu teikt, ka publiski izskanējušie argumenti par mēra nomaiņu tiešām ir tikai formāls un nebūt ne galvenais iemesls. Nekomunicēšana ar apkārtējiem novadiem Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanā, kā arī komunikācijas trūkums kopumā, tie ir argumenti, kas pievilkti aiz ausīm, lai būtu kaut kas, ko pārmest pašreizējai pilsētas vadībai.
Pirmkārt, jau pārmetums par ATR ir ļoti smieklīgs, jo mums kā pilsētai ir ļoti veiksmīga ne tikai komunikācija, bet arī sadarbība ar pārējiem novadiem. Savukārt par ATR pašreizējā brīdī un vēl jo vairāk pirms divām nedēļām, kad saņēmām iesniegumu, nemaz īsti nebija pamata par ko komunicēt, gan pilsēta, gan apkārtējie novadi vēl tikai formulē savu viedokli par ministrijas piedāvāto karti un risinājumiem.
Otrkārt, to esmu teicis jau iepriekš un jebkurš gan žurnālists, gan domes deputāts vai darbieks var apliecināt, ka es un mani kolēģi vienmēr bijuši atvērti kopīgam darbam. Manas durvis vienmēr bijušas atvērtas. To, ka tas tā ir alpliecina NVO sektora izteiktais atbalsts.
Tāpēc iemesli potenciālai vadības maiņai ir pavisam citi. Pirmkārt, tā irmūsu realizētā politika, kura šobrīd ir godīga un caurspīdīga, kur visi iepirkumi, visi resursu ietilpīgākie projekti, visas darbības ir redzamas un izskaidrotas. Tāpēc nav iespējams kaut kā, kaut kam, kā tautā mēdz teikt izbīdīt savas intereses, kā tas notiek šobrīd valstī skandalozākajā uzņēmumā, kas atrodas galvaspilsētā. Otrkārt, kad gājām uz vēlēšanām ar godīgas politikas uzstādījumu par to, ka pilsētā nepieciešams realizēt skaidru un atklātu politiku, ar vīziju par sakārtotu pilsētas pārvaldību, resursu lietderīgu izmantošanu, pamazām esam to darījuši un virzījušies uz priekšu. Piemēram, vadošajos amatos kapitālsabiedrībās, iestāžu vadītāji iecelti tikai konkursa kārtībā, nedodot priekšroku aizkulišu sarunām un savējo bīdīšanai. Tas, protams, lauž gadu desmitiem iestrādāto sistēmu un iozraisa pretdarbību un, treškārt, tās ir tās pašas kapitālsabiedrības, kuras pamazām esam sakārtojuši. Mūsu pieeja neļauj šo kapitālsabiedrību potenciālu izmantot kāda interesēs, izņemot pašvaldību iedzīvotāju intereses. Tas dažiem ir nevisai ērti. Šie ir tie jautājumi, kuri kādā brīdī palikuši neērti mūsu opozīcijai. Te es varu vēlreiz atkārtot to, ko esmu teicis medijiem un arī pilsētniekiem, kas jautājuši, kāpēc notiek tā kā notiek. Ne jau politika ir netīra, netīra ir cilvēku rīcība, kas šādu politiku veido. Es negrasos tirgoties par atbalstu sev ar amatiem, ietekmi vai citiem ar pilsētas pārvaldību saistītiem labumiem, es un mani kolēģi varam vienoties kopīgā darbā par svarīgiem ar pilsētas attīstību saistītiem jautājumiem. Vienkārši sakot, ir deputāti, kuriem nepatīk mūsu iedibinātā kārtība, kur visi lēmumi ir atklāti. Un vēl svarīga lieta, visus šos divus gadus esmu prasījis kolēģiem strādāt, nevis atstrādāt savu amatu un darbu. Es varu mierīgi skatīties acīs pilsētniekiem par to, kas ir pašvaldībā izdarīts. Viss ir darīts godīgi, ar tīrām rokām, skaidru prātu un redzējumu. Esmu pārliecināts, ka ilgtermiņā šāda politika uzvarēs, nedodot vietu vecajai kārtībai, kur visu noteica intereses un kon kursos aizkulišu vienošanās. Ceru, ka deputātiem, kuri rīt balsos mūsu vērtību sistēma par godīgu un caurspīdīgu pārvaldību liksies pareiza. Tāpat ceru, ka nepiepildīsies mūsu aizdomas par iespējamo nākotnes scenāriju, kas atgriezīs visu vecajās sliedēs, kas varētu nozīmēt savējo bīdīšanu un atgriešanos amatos, konkursu kārtībā iecelto kapitālsabiedrību vadītāju strauju nomaiņu, neskatoties uz to, kādi ir publiski izteikti argumenti.”
Līga Kļaviņa: “Pilnībā atbalstot sava kolēģa Ragaiņa iepriekš teikto, gribētu paust savas pārdomas kā mēs šeit šodien esam nonākuši. Man kā politikā pavisam neilgio strādājošam cilvēkam, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir, ko tad nozīmē iepriekš domē izteiktie solījumi, parakstītie dokumenti? Vai tiem ir jēga, ja esam iepriekš vienojušies, ka strādāsim kopā pilsētas labā. Cilvēki, kuri liek savus parakstus zem dokumentiem apzinās, ka tam ir kāda atbildība ne tikai savas sirdsapziņas, bet arī cilvēku priekšā. Varbūt tas ir tikai ceļš uz kādu jaunu amatu? Gribu pakavēties īsumā šo divu gadu gārumā, kāda tad ir bijusi mūsu, nebūt ne rozēm kaisītā taka šobrīd kopējā domes darbā. Ja mēs patinam atpakaļ vēstures ratu. Nav pagājuši vēl divi gadi, kad kopā ar kolēģi strādājam domes vadībā. Atcerieties to saspringto laiku, kad no 2017.gada 4.jūnija pašvaldību vēlēšanām līdz 21.jūnijam, kad notika aktīvas sarunas par koalīcijas veidošanu, kuras pamatā bija tieši tie argumenti, kurus Ragaiņa kungs nosauca: par godīgu politiku, par atklātu un godīgu pilsētas pārvaldi. 21.jūnijā šī domes vadība tika apstiprināta. Arī toreiz iepriekšējais domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs solījās palīdzēt, atbalstīt, balsojot par mēru Raivi Ragaini. 4.jūlijā mūsu kolēģe Kristīne Ozola ieņēma mēra padomnieces amatu. Mēs uzticējāmies viņas kā ekspertes viedoklim, ka viņa ir pietiekami kvalificēta un zina ko dara un ir gatava strādāt kopā ar mums labākas nākotnes veidošanā. Diemžēl viņas amats darbojās tikai līdz 18.augustam, jo izrādījās, ka viņas ekspertes viedoklis nav pietiekami kvalificēts, jo 18.augustā Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas norādījumiem atnāca vēstule, ka viņa nevar apvienot mēra padomnieces amatu ar deputāta statusu. Paskatīsimies tālāk vēsturē.
Nepagāja ilgs laiks, kad 2018.gada 19.februārī, kad tika izvirzīts neuzticības balsojums mūsu kolēģim, nu jau nelaiķim, Andrim Rutko. Tika minēti dažādi argumenti, kāpēc viņš nevar strādāt. Pēc šī spiediena mūsu kolēģis Edgars Lamba teica, ka viņš vairs nevar izturēt šo spiedienu un nolika deputāta mandātu. Viņa vietā par Jēkabpils domes deputātu no Jēkabpils reģionālās partijas domē ienāca Aleksandrs Deinis. Viņš izrādīja patiesu interesi strādāt un sadarboties un kļuva par manis vadītās Sociālo un izglītības jautājumu komitejas biedru.
24.maijā tika noslēgts jauns koalīcijas līgums. Gribētu vērst jūsu uzmanību un parādīt šo dokumentu, kur balstoties uz līgumu starp “Saskaņu” un “Gods kalpot mūsu Latvijai”, tika izveidots deputātu bloks Jēkabpils domē, kur pievienojās Aivars Kraps “Saskaņai”. Ar šo līgumu tika noslēgts arī mūsu koalīcijas līgums, kurā melns uz balta rakstīts – koalīcijas mērķis izveidot stabilu, profesionālu, rīcībspējīgu pilsētas domi, nodrošināt tās produktīvu darbu līdz pilnvaru beigām. Un pavisam nedaudz darbības principu, kur viens no tiem ir, ka katram koalīcijas partnerim jāuzņēmās atbildība par to, lai domes lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli, pamatoti argumentēti gan sabiedrībai, gan medijiem, tāpat arī partneriem, ir jāuzņemās atbildība par darba rezultātiem. Laiks bija nesaudzīgs un paņēma mūžībā mūsu kolēģi Andri Rutko un viņa vietā par deputātu kļuva Broņislavs Ivanovskis.
6.oktobris bija zīmīgs Latvijā ne tikai ar Saeimas vēlēšanām, bet arī ar mūsu kolēģa aiziešanu mūžībā. Šajās Saeimas vēlēšanās par deputātu ar ļoti lielu balsu skaitu tika ievēlēts Kaspars Ģirģens. Mums ir notikušas ļoti straujas kustības domē. Kaspara Ģirģena vietā par deputāti kļuva Signe Bērziņa. Savukārt Andra Rutko vietā par deputātu kļuva Broņislavs Ivanovskis. Savukārt 25.oktobrī par mēra vietnieku tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko vietā tiek ievēlēts Aivars Kraps. Lūk, šī ir īsā vēsture ātri atskatoties. Ļoti dinamiskas un straujas pārmaiņas ir notikušas šajā nelielajā komandā, ko varētu saukt – 13 cilvēku domē, kur strādājot pie ikdienas jautājumiem, pie budžeta veidošanas, pie dažādiem citiem pakalpojumu nodrošināšanas jautājumiem, izvērtējot darba apjomu tika gatavots lēmumu projekts par darba atbildības sadalīšanu.
Domes priekšsēdētājs kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis līdz šim pārvaldīja visas kapitālsabiedrības un tika nolemts, ka vajadzētu šīs atbildības sadalīt, lai varētu efektīvāk plānot darbu un šāds lēmums tika sagatavots Finanšu komitejai 18.aprīlī. Lēmuma projekts par atbildības jomu sadalīšanu vietniekiem. Jāteic, citējot profesori Ilgu Kreitusi, tad centieni atgūt ietekmi ir traktējami kā gāztās varas centieni, izmantot tās vecās saiknes, kuras visu šo manis uzskaitīto pārmaiņu rezultātā deva auglīgu biespēju atkal atgriezties pie vecā kolektīva un tādā veidā nodrošināt šo te amatu pārņemšanu. Jāteic, ka interesanta situācija izveidojusies ar mūsu dažiem kolēģiem deputātiem, ko tie, kas aktīvi seko līdzi darbam pašvaldībā un domē, var secināt, ka vēlme ieņemt amatu ir tik liela un nepārvarama, ka cilvēki ir gatavi maibnīt savas ideoloģijas, gatavi atteikties no savas partijas, ir gatavi darīt daudzko, lai tikai ieņemtu šo amatu domes vadībā.
Manuprāt, mēs šeit šobrīd redzam, ka galvenais, kas rūp ir tikai krēsli, nevis pilsētas reputācija un ioedzīvotāju vēlmes. Mans uzdevums šobrīd šeit nav runāt par to, ko mēs esam paspējuši vai neesam paspējuši izdarīt šo divu gadu laikā. Taču vienu varu teikt pilnīgi droši, mēs esam spējuši noorganizēt pārvaldību tā lai varam realizēt lielus un nozīmīgus projektuis, cenšamies sakopt pilsētu un ceru to jūs esat pamanījuši un paldies jums par labajiem vārdiem šajā jomā. Ir ļoti grūti tik īsā laikā izdarīt tās lietas, kas daudzu gadu garumā nav paveiktas. Gribu pieskarties vēl jautājumam par komunikāciju.
No savas puses varu apliecināt, ka mūsu durvis vienmēr bijušas atvērtas, mēs vienmēr esam runājuši, tikušies daudz un dažādos formātos, dažādās sanāksmēs. Mums nevar pārmest deputāti, ka neesam runājuši. Pēc katras Finanšu komitejas sēdes deputātiem ir iespēja palikt un izrunāt visus jautājumus, kas ir aktuāli. Tam par pierādījumu kalpo ļoti daudzie lēmumu projekti, kas ir pieņemti vienbalsīgi. Tam par pierādījumu ir deputātu vienošanās iegādāties bijušo Latvijas bankas ēku Andreja Pormaļa ielā, bija laba komunikācija, deputāti diskutējot kopīgi pieņēma šo lēmumu. Par to esam saņēmuši daudzus labus vārdus, ka šādu brīnišķīgu kultūrvēsturisku pieminekli esam iegādājušies. Ceram tur izvietot lielisku Zinību jeb Grāmatu māju, jauno bibliotēku.
Noslēgumā gribu teikt, ka esmu patiesi lepna, ka pilsētā esam varējuši reformēt pašu pārvaldības sistēmu. Kopā esam bijuši vienota komanda par ko saku paldies jau šobrīd šeit un tagad. Mani neatstāj cerība, ka rītdienas domes ārkārtas sēdē, šādu politisko vērtību sistēmu atbalstīs vairākums deputātu.”
Raivis Ragainis: “Arī es vēlos vēlreiz pateikt paldies visiem, kuri ir atnākuši un interesējas par norisēm pilsētā. Mums varbūt dažādi viedokļi par jautājumiem, norisēm un veicamajiem darbiem un ceļiem mērķu sasniegšanai. Varu ar tīru sirdsapziņu teikt, ka viss kas tika izdarīts un vēl tiks izdarīts notiek atklāti, diskutejot un ievērojot visdažādākos viedokļus. Man ir prieks par komandu, kas ir izveidojusies domē, kapitālsabiedrībās un citās domes struktūrvienībās. Ir prieks strādāt, ja ir cilvēki, kuri zina, ko darīt, saprot kā darīt un grib darīt. Tad tiešām var izdarīt ļoti daudz un panākt lielus rezultātus. Tāpēc gribu noslēgt ar filozofisku atziņu, visos darbos, arī politikā esmu vadījies pēc diviem principiem: uzticēšanās un uzticamība. Ja esam spieduši viens otram roku, likuši parakstu uz kopīga darba dokumenta, tad es pieņemu, ka kopā izdarīsim to, ko esam solījuši. Tas šajā situācijā ir visnepatīkamākais zaudēt uzticēšanos un uzticību. Aicinu jēkabpiliešus ļoti rūpīgi sekot līdzi šiem notikumiem, izvērtēt to, ko katrs no mums deputātiem ir solījis, darījis, kā solījumu turējis. Paldies jums visiem par atbalstu un vēlēšanās esiet modri, atceraties, ka politikai jābūt tīrai un saprotamai.”
Otrā daļa. Žurnālistu jautājumi un domes vadības atbildes.
- Jūs sacījāt, ka amatos kapitālsabiedrībās darbinieki atrasti konkursu kārtībā, tad kā izskaidrosiet gadījumus, kad uz atsevišķiem amatiem vēl pirms konkurss izsludināts jau bija zināms, kas ieņems šo amatu. Kādas ir jūsu metodes darbinieku izvēlē?
Raivis Ragainis: Šis ir interesants skaidrojums, jo parasti mēs no medijiem un iedzīvotājiem ātrāk uzzinājām, kurš varētu būt kandidāts nekā esam paspējuši uzrunāt cilvēku. Konkursi ir atklāti, uz konkursiem piesakās ļoti daudz kandidātu. Pateikšu godīgi, ir bijis, ka kandidātu pieteikšanās ir ļoti minimāla, jo visi domā, ka viss ir sarunāts. Tad mēs tiešām esam uzrunājuši cilvēkus, mlai viņi nāk un piedalās šajos konkursos, tā ir tā būtība. Uzrunāšana nenotiek citādāk, mēs nesakām, nāc un strādā kapitālsabiedrībā, bet aicinam piedalīties konkursā. Mēs, komisija izvērtējam un atrodam labāko variantu konkrētajai kapitālsabiedrībai. Tāda ir šī būtība. Tas, ka mēs bieži vien uzzinām par kandidātiem no aizkulišu runām vai medijiem, tas gan notiek. Bieži vien pat esam izbrīnīti no kurienes tāds kandidāts uzradies. Tas nenozīmē, ka viņs nav labs, varbūt viņš ir labs un viņu vērts uzrunāt. Tā tas notiek.
- Kāpēc neatļāvāt raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” veikt daudzos kontrolurbumus visā Bebru ielas mikrorajonā?
Raivis Ragainis: Vēsturei gribu pateikt, ka 2017.gada nogalē pie manis griezās žurnālists no raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” atļaut Bebru ielā veikt urbumus. Atbildēju – jā, taisīsim urbumus zvaniet man ceturtdien un piektdien taisam urbumu. Pēc šādas manas atbildes pazuda šis žurnālists. Netika celts telefons, kad viņam zvanīju, jo izrādījās, ka kāds šos urbumus ir mēģinājis izdarīt kādas divas trīs nedēļas atpakaļ. Respektīvi viņi lūdza man atļauju veikt to, ko kāds jau bija izdarījis ar metodēm, kas nav likumiski atļautas. Mēs tūlīt pat šajās vietās pārbaudījām ar likumiskām metodēm, ar pareizo aparatūru, ar filmēšanu un mūs nemāc šaubas, ka šis biezums, kas tur uzrādīts, ir atbilstošs normām un pat vēl lielāks nekā jābūt. Mūs nemāc šaubas, ka šīs vajadzīgās kārtas ir un to parāda fotofiksāža. Mēs nemāc šaubas par to, ka Latvijā ir noteikta kārtība kādā tiek uzraudzīti būvobjekti. Mēs tiešām nevar atļaut to, ka jebkurš, kurš vēlas varētu atnākt uz īpašumu un viņu bojāt. “Aizliegtais paņēmiens” ir pieprasījis valsts policijai izvērtēt šo būvobjektu, valsts policija ir izvērtējusi visus dokumentus, izvērtējusi visu speciālistu teikto un vairākkārt ar šo jautājumu vērsusies “Latvijas valsts ceļi” un šī resoriskā pārbaude ir pabeigta, jo tai nav likumīga pamata. Mēs neļausim pašvaldības īpašumus bojāt. Ja ir aizdomas, ir attiecīgas iestādes, kas to pārbauda, tad griežamies šajās iestādēs, kurām ir tiesības veikt pārbaudes. Nevis katrs diletants iedomāsies, ka veiks pārbaudi un to darīs. Tā ir nesaprotama situācija, kā, piemēram, ja es pieiešu pie jebkuras mašīnas un iedomāšos pārbaudīt krāsas biezumu un urbšu mašīnā caurumu. Tā nenotiks.
- Nepilni divi gadi pagājuši kopš pašvaldību vēlēšanām, kas ir būtiskākais, ko izdevies paveikt jūsu komandai. Ar kādiem darbiem lepojaties?
Raivis Ragainis: Vispirms mēs uzsākām ar pašvaldības darbības restrukturizēšanu. Pārgājām no diviem uz vairākiem departamentiem, samazinot štata vietu skaitu. Mēs stiprinājām kapacitāti, lai tiktu apgūti līdzekļi, jo kā jūs šobrīd redzat ļoti daudzi projekti ir uzsākti un daudzi stāv rindā. Tur ir ļoti liela nepieciešamība sakārtot šos dokumentus tā, lai pēc tam nevajadzētu atskaitīties Finansu un citām ministrijām par nepareizi izlietotajiem līdzekļiem. Otrs, kam mēs ķērāmies klāt ir šī pilsētas vizuālā sakopšana jeb uzprišināšana. Mēs ļoti centāmies, lai zālāji, parki, apkārtne, kas mums ir pilsētā un ap pilsētu tiktu sakopta. Mēs visi kā viens solījām, ka šie grausti, kas ir ne tikai nepatīkama skata, bet arī bīstami, pilsētā tiktu nojaukti un mēs mērķtiecīgi ejam uz to, lai to izdarītu. Mēs esam vienota komanda. Piemēram, mūsu kolēģa priekšlikums izveidot jauniešiem pump track jeb velotrasi tiek īstenots. Mēs konsekventi ejam uz to, ko esam solījuši. Gribam pilsētu veidot iedzīvotāju un tūristu acīm patīkamu, lai šeit visi justos labi. Tas ir mūsu mērķis.
Līga Kļaviņa: Es no savas puses gribētu teikt, ka tās daudzās lietas, kas nebija izdarītas izglītības jomā plānošanas ziņā, jo politiķi pirms mums nevarēja vairākus gadus pieņemt izglītības attīstības plānu, mēs izdarījām 2018.gadā, pieņemot šo lēmumu gandrīz vienbalsīgi. Šobrīd tiekoties ar jauno Izglītības un Zionātnes ministri Ilgu Šuplinsku, saņēmām atzinīgus vārdus, ka esam saplānojuši optimāli savu izglītības tīklu un plānopjam ieguldīt miljonu, lai mūsu bērni mācītos modernā un sakārtotā mācību vidē. Otra lieta, ko es gribētu uzteikt un par ko priecājos ir darbs ar nevalstiskajām organizācijām ir uzņēmis otru elpu. Mēs esam centušies sakārtot šo normatīvo bāzi nolikumus un noteikumus, kas šobrīd visiem ir saprotami, izveidojies dialogs. Nevalstiskās organizācijas ir veselības rādītājs pilsētas sabiederībā, tāpēc lepojos, ka ar nevalstiskajām organizācijām mums izveidojusies lieliska sadarbība. Mēs turpināsim strādāt, jo tas ir jūs nesavtīgs darbs sabiedrības un savu ģimeņu labā. Pašvaldībai ir iecere, šajā gadā budžetā ir atvēlēta neliela naudas summa – 10 000 eiro par kuras izlietošanu varēs lemt iedzīvotāji, daloties ar savām idejām. Lai arī tas ir neliels, tomēr tas ir pozitīvs signāls tam, ka ne visi lēmumi jāpieņam domei. Arī iedzīvotājiem ir iespēja lemt ne tikai reizi četros gados, bet arī par šo līdzekļu izlietojumu.
- Minējāt, ka ārkārtas sēdē deputāti varētu lemt par jūsu izveidotās komandas saglabāšanu, kas jums liek tā domāt?
Raivis Ragainis: Nav man pamata tā domāt. Tā ir tikai apelēšana pie katra godaprāta. Nekādu citu indikāciju tam nav.
- Jēkabpils dome jaunā logo izstrādei iztērēja 11 000 eiro, kas būtībā daudz nemainījās. Jūsu jaunais padomnieks ir šī logo izstrādātājs un savulaik bijis ministra Jāņa Dūklava padomnieks, saistīts ar Zaļo un zemnieku savienību. Kāds bija Jūsu mērķis un doma, pieņemot šo cilvēku par savu padomnieku uz pusslodzi ar noteiktu algu 750 eiro mēnesī?
Raivis Ragainis: Šis cilvēks mums palīdzēja izstrādāt jaunu koncepciju pilsētas tēla spodrināšanai, pilsētas tēla popularizēšanai. Mēs mazliet pārveidojām un mainījām šo logotipu. Mums ir sastādīta programma kā pašvaldības kapitālsabiedrības iesaistās vienota tēla kopumā. Šis cilvēks, kas paņemts par padomnieku, jo šobrīd nāk administratīvi teritoriālā reforma. Tas ir viens jautājums, kur šim cilvēkam ir pietiekoši lielas pieredze sadarbībā ar visām ministrijām. Viņš ir bijis gan padomnieks, gan arī strādājis šajās ministrijās. Viņa uzdevums ir jaunās Stila grāmatas ieviešana mūsu pašvaldībā. Šie ir tie jautājumi, kuri viņam jāpilda.
Līga Kļaviņa: Gribu papildināt priekšsēdētāju. Tika minēta summa 11 000 eiro. Es nosaukšu piemēru – Valmieras jaunais logo izmaksāja 45 000 eiro, nemaz nerunājot par Liepājas un citu lielo pilsētu izmaksām. Uzskatu, ka mums šeit uz vietas cilvēki paši ieguldīja daudz darba, izsaku pateicību kapitālsabiedrību sabiedrisko attiecību speciālistiem. Katrs ielika savu devumu. Mums notika vairākas tikšanās un katrs deva savu artavu pilsētas imidža restartam. Katra sevi cienoša kompānija vai iestāde ik pa laikam atjauno savu zīmolu. Nākamgad gatavojoties Jēkabpils 350.gadu jubilejai arī mēs esam pelnījuši jaunu zīmolu. Sadarbībā ar šo kompāniju būtiski bija atjaunot dialogu ar iedzīvotājiem un rezultātus jūs jau redzat. Tam nepieciešami dažādi instrumenti un mēs cenšamies izmantot to pieredzi, kas ir šim cilvēkam.
- Vai tie 11 000 eiro ir pilna summa, ko pašvaldība maksāja par jauno Stila grāmatu un logo pilsētai un katrai kapitālsabiedrībai? Vai arī kapitālsabiedrības katra maksāja par savu jauno logo?
Līga Kļaviņa: Kapitālsabiedrībām ir savi atsevišķi sadarbības līgumi, kur viņi maksāja par logo.
Trešā daļa. Iedzīvotāju viedokļi un jautājumi, domes atbildes.
Igors: Divi gadi pagājuši, zinot veco Salceviča komandu, likās būs labas pārmaiņas, bet atnāca Nitiša komanda. Diemžēl pa diviem gadiem sastrādāts ir tik daudz. Nav laika to visu izrunāt, mediji jau šiem jautājumiem pieskārās, teikšu ļoti maigi pieskārās, sākot ar to, lai panāktu vairākumu jūs ar naudu piesaistījāt Kristīni Ozolu. uzstādījāt zelta ābeli un izdarīti vēl citi darbi. Mēs no jums gaidījām normālu darbu. Jūs esat mūsu pilsētas maciņa turētāji. Mēs gaidām, lai jūs nemētājaties ar mūsu nodokļu naudu. Bet jūs runājat – 11 tūkstoši tur, 30 tūkstoši šur, slimnīca grimst milzīgos parādos, to vienkārši nav iespējams paciest. Mums arī nav nekādu ilūziju, ka atnāks Salceviča komanda un pēkšņi kaut kas mainīsies un notiks brīnums. Gribu teikt – jūs dzīvojat uz zemes nevis paralēlajā pasaulē. Māciet skaitīt un ne tikai skaitīt, mēs visi draudzējamies ar matemātiku. Tā nauda, ko jūs pa kreisi un pa labi mētājat ir nodokļu maksātāju nauda. Ja jums vajadzīgs padoms aiciniet mūs uz domi. Mēs no jums gaidām normālu darbu, nevis mētāšanos ar naudu, kas noderētu citām lietām.
Raivis Ragainis: Tas ir mantojums. Mums bija jāpabeidz projekti, kas jau bija sākti iepriekšējā sasaukuma laikā. Ja jūs mājās taisat remontu, tas kaut ko maksā. Tāpat arī mums. Visām vajadzībām nekad nepietiks, mēs cenšamies strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Tā ir retorika, sakot, ka viss ir slikti. Tā labi strādā uz publiku, bet mums darbā nepalīdz. Nāciet ar savām idejām, mēs uzklausīsim. Tāpat arī, lai kaut ko darītu un pieņemtu lēmumu, nepieciešams vienots balsojums.
Guntis Araks: Tās ir šausmas, kas pilsētā notiek. Piektdienas vakarā skatos televīziju un “Bez tabu” raidījumā redzu, ka cilvēks, ko tagad virza par jauno mēru paziņo: Es neatceros pagātni. Ja neatceras pagātni, tad tādam cilvēkam nav nākotnes. Mēs viņu pilsētā saucam par “biksēs čurātāju”. Nevaru iedomāties kā sestdien, 4.maijā šis cilvēks spiedīs roku prezidentam un uzņems mūsu pilsētā prominentas personas. Es vairākus sasaukumus esmu bijis Jēkabpils domes deputāts. Strādāju arī kopā ar Leonīdu Salceviču. Es viņam toreiz acīs pateicu: Leonīd, tu esi negodīgs cilvēks. Tā nevar strādāt. Ir bijuši daudzi gadījumi. Pastāstīšu vienu. Esot deputāts strādāju dzīvokļu komisijā un atbrīvojās dzīvoklis Vecpilsētas laukumā ēkā virs autoostas. Rindā uz dzīvokli bija seši septiņi cilvēki. Ar komisiju runāja Leonīds, sakot, ka izbraukāt uz mājām Salā esot tālu, darbs bieži ievelkoties vēlu vakarā, vajadzīgs dzīvoklis pilsētā. Izlēmām viņam piešķirt dzīvokli. Nākamajā dienā man zvana komisijas sekretāre, ka Leonīds sacījis, ka nebūs labi, ja dzīvoklis uz viņa vārda, ko teiks cilvēki, lai raksta to uz meitas vārda. Tā arī izdarījām, bet neviens no viņu ģimenes tur netika dazīvojis, bet dzīvoklis tika pārdots. Gribu teikt, ka to, ko Salcevičs pilsētā neizdarīja 20 gados, Ragainis paveica divos gados. Ilgus gados Salcevičs bija arī Raščevska vietnieks Jēkabpils rajona padomē. Tieši viņš bija tas ar kura svētību Ozolsalā plānoja celt celulozes rūpnīcu, labi, ka rīdzinieki šo projektu apturēja, nevēloties dzert netīru ūdeni, kāds būtu Daugavā no celulozes atkritumiem. Tāpat arī viņš gribēja mūsu pilsētā būvēt koagulanta rūpnīcu, kur izejviela sērskābe un atrada tai investorus. Te iejaucās sabiedrība un man izdevās savākt parakstus, lai tā šeit netiktu uzbūvēta. Kraps, ko virza par mēru ir tikai ziediņi, aiz viņa stāv īstais rīkotājs Salcevičs. Mīļie cilvēki, domājiet ar galvu vai tiešām ievēlēsim par mēru cilvēku, kas neatceras pagātni.
Iedzīvotājs: Raivis Ragainis neko sliktu nav izdarījis, lai strādā, uzticēsim arī turpmāk viņam pilsētu. Raivis Ragainis ir pelnījis būt par mēru.
Iedzīvotāja: Mani uztrauc smilšainās ielas. Man Rīgas ielā no putekļiem divas reizes nedēļā jāmazgā logi. Vai tiešām nevar savākt tās smiltis vai laistīt ielas? Tāpat arī uztrauc kara laika lielgabals Rīgas ielā. Vai tiešām to nevar novākt, kaut vai klusām pa nakti?
Raivis Ragainis: Paldies par viedokli. Nevar pieminekli aizvest vai novākt klusām pa nakti. Latvijai ir saistoši līgumi ar Krieviju, kas to neatļauj. Notiek sarunas, bet lai kaut ko mainītu līgumos paiet ilgs laiks, mūsu sarunas jau bija pavirzījušās uz priekšu, bet mūsu bijušais kolēģis, tagad Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens, aktualizējot publiski šo problēmu, izdarīja lāča pakalpojumu. Viena lieta, ja kaut ko mēģina panākt sarunās, cita – publiski uzbrūkot. Pēc publiska paziņojuma, ka piemineklis jānovāc, sarunās esam “atkrituši” vairākus soļus atpakaļ. Bet pie šī jautājuma tiek strādāts.
Iedzīvotāja: Kad būs otrs tilts?
Raivis Ragainis: Otra tilta projekts jau ir tapis. Tas ir valsts nozīmes projekts, ne pašvaldības.
Guntis Araks: No kuras puses Jēkabpilī ir intensīvākā transporta plūsma – no Daugavpils vai Rīgas? Protams, Rīgas. Sākotnēji, kad tika lemts par otru tiltu Jēkabpilī bija izstrādāti vairāki varianti un viens no tiem bija taisīt tiltu pāri Daugavai iepretim bijušajam AK8. Šis projekts pazuda un parādījās tilts pie Bebru ielas mikrorajona, tuvu iedzīvotāju mājām.
Aivars Saulītis: Salīdzinoši var teikt, ka pilsētā cīnās divi vilcienu sastāvi, grūstot viens otru. Kas tas ir? Vara? Nauda? Muļķība? Pašvaldībai ir saistoši projekti, notiek darbi. Nāks jauni ķersies visam klāt pa savam? Viens otram roku spiež un labā roka nezina, ko dara kreisā. Iesaku deputātiem apdomāt kā balsot un strādāsim mūsu pilsētas labā.
Igors: Ja mainīs mēru, pa lielam jau nekas nemainīsies. Arī šī jaunā komanda strādā tāpat kā vecā. Gribu jautāt, cik jēkabpiliešiem gada laikā ir izmaksājusi jaunā slimnīcas valde?
Līga Kļaviņa: Tieši tikpat, cik iepriekšējā valde, algas valdes locekļiem netika mainītas. Taču jaunā valde gada laikā ir izdarījusi daudz un strādā desmit reizes vairāk nekā iepriekšējā. Savukārt valdi nācās mainīt, lai slimnīca saglabātu reģionālās slimnīcas statusu, jo bija daudz sūdzību par tās darbu. Šīs pārmai;nas bija vitāli nepieciešamas. Ja jūs domājat, ka pēdējos 20 gadus mūsu slimnīcā viss bija kārtībā un nebija sūdzību par darbu, tad man jājautā no kurienes jūs esat? Veselības ministrijā mūs brīdināja, ja mēs kā pašvaldība neko šajā reģionālajā slimnīcā nedarīsim, tad to līmeni vairs nenoturēsim. Gada laikā slimnīcā notikušas milzu pozitīvas izmaiņas. Ir pavisam cita attieksme pret pacientiem, to izjūt ikviens, kam ir jāsaskaras ar slimnīcas pakalpojumiem. Nupat pašvaldību savienība bija sarunas par reģionālajām slimnīcām, mūsu reģionālā slimnīca ir ceturtā līmeņa slimnīca ar visiem šim līmenim atbilstošajiem pakalpojumiem..
Tā kā daudzi no uzdotajiem jautājumiem skāra jomu, kurā darbojas uzņēmējs un deputāts Aigars Nitišs. Viņam tika dots vārds.
Aigars Nitišs: Pēdējā laikā bieži dzirdu, ka pie visām vainām un visām lietām es esmu vainīgs, ka es visu organizēju un, ka es visu daru. Cilvēks runāja par tiltu. Bija pieaicināti vairāki eksperti, kas izvērtēja trīs tiltu variantus, kurā vietā viņu varētu likt. Tas bija garš process. Katram tam procesam bija savi plusi un savi mīnusi. Bija paredzēts tilts gan pie autobusu parka pāri salai, gan esošā vietā, gan pie Bebru ielas mikrorajona. Galvenais tomēr bija Satiksmes ministrijas redzējums un tilta iekļaušana kopējā valsts autoceļu tīklā, lai varētu pārvietot attiecīgo smagsvara tehniku un tilts būtu piesaistīts arī militārām vajadzībām. Tas bija satiksmes ministrijas uzstādījums. Protams, mums nepatīk, ka ir līdzās Bebru ielas mikrorajonam, jo būs troksnis, putekļi un visas pārējās neērtības. Bet pilsēta nav maksātājs, valsts ir maksātājs. Kas attiecas uz pilsētu un manu ietekmi. Visur presē, komentāros un kur tikai tas neskan – visu būvē un visu dara tikai Ošukalns utt. Nākot uz šejieni gaidīju šo jautājumu. Pēdējo divu triju gadu laikā ceļu būves objektos ir uzvarēti, manuprāt, seši konkursi par kopējo summu 11 miljoni un savelkot otrās cenas konkursos, summāri vairāk kā miljons eiro, Ošukalna cena ir bijusi mazāka nekā pārejo pretendentu. Ja pilsēta ietaupa naudu, ja pilsētā būvē objektus jēkabpilieši, saistītos uzņēmumos kopā vairāk kā 500 cilvēki strādā, uzņēmums darbojas vairāk kā 25 gadus. Es nezinu vai tas ir slikti vai tas ir labi, ja strādā jēkabpilieši un būvē par mazāku cenu? Protams, visu var interpretēt kā gribās, bet paskatieties domes iepirkumu mājaslapā mazākās cenas un starpības ir lielas. Nezinu vai man par to baigi jātaisnojās.
Iedzīvotājs; Es tieši to gribēju pateikt par Nitiša kungu, jo nodokļi un darbs ir šeit. Es nevienu nenomelnošu, ne salceviču, ne citus. Nomelnošana nav nekas labs. Es arī neslavēšu nevienu. Es uzdošu jautājumu mēram: Vai Tu, Ragaiņa kungs, redzi kaut vienu racionālu argumentu un saprāta spēka kaut mazāko pamatojumu, lai tevi varētu atstādināt? Pats arī atbildēšu: Nav tam saprāta spēka!
Guntis Araks: Cik mums izmaksāja ofiss Rīgā?
Raivis Ragainis: Sākot darbu pašvaldībā, mēs uzreiz, kā beidzās līgums, atteicāmies no biroja telpām Rīgā. Pašvaldībai mēnesī tās izmaksāja aptuveni 600 eiro.
Iedzīvotājs: Es aicinu pēc šīs preses konferences Nitiša kungu doties mums līdzi un aplūkot, kāds bruģis ir ielikts bebru ielas mikrorajonā, tas ir sadrupis un sabrucis.
Raivis Ragainis: Mēs zinām šo problēmu. Ir sastādīts aktrs, Tiks veikta bruģa nomaiņa bojājumu vietās.
Iedzīvotājs: Es ik pa laikam piedalos pašvaldības izsludinātajos konkursos. Ja iepriekšējā mēra laikā ikviens dalībnieks tika aicināts uz pārrunām, tad šajā sasaukumā ar mani neviens nerunāja un nesazinājās. Es pieteicos konkursā uz namu pārvaldes vadītāja amatu, man pazīstami šajā kapitālsabiedrībā uzreiz pateica, vari nestartēt, jo ir jau zināms, kas būs vadītājs. Tad vēl, bieži vien ir tā, ka konkursā uzņēmējs uzvar ar vienu cenu, bet, kad sāk strādāt objektā šī summa ievērojami aug. Piemēram, konkursā par 2.vidusskolas renovāciju, kur uzvarēja PMK.
Raivis Ragainis; Tāmes mainās. Mēs, veidojot tāmi, rēķinām izmaksas uz 1m2, projektētāji iztrādājot projektu visas šīs summas precizē un tā ir nākamā tāme, savukārt uzņemums, kas uzvar konkursā, atbilstoši izmaksām un konkrētajai situācijai veido savu tāmi. Tāpēc mainās summas un tas ir objektīvi.
Iedzīvotāji uzdeva arī citus jautājumus un rosināja veikt vairākus darbus pilsētā, piemēram, daugavā izpļaut niedres, neļaujot aizaugt upes krastiem, vienoties par konkrētu peļņas procentu, uzņēmējiem, kas startē pašvaldības konkursos, kā arī citus jautājumus.
Noslēdzot preses konferenci Līga Kļaviņa sacīja, ka nav netīras politikas vai netīra sporta vai mūzikas vai jebkuras citas jomas, netīri ir cilvēki, kas ar negodīgām metodēm vēlas panākt savu labumu. Viņa uzsvēra, pat ja ārkārtas sēdes balsojumā tiks gāzts mērs Raivis Ragainis un viņa komanda, “mēs, kā deputāti, turpināsim strādāt pilsētas labā arī turpmāk”!
Saistītas ziņas:
VIDEO: Jēkabpils domes pozīcijas deputāti informē par iemesliem politiskajā krīzē Jēkabpils pilsētas pašvaldībā - mediju un iedzīvotāju jautājumi
VIDEO: Jēkabpils domes pozīcijas deputāti informē par iemesliem politiskajā krīzē Jēkabpils pilsētas pašvaldībā - brīfings
Komentāri (0-1/1)
Gunita
30.04.2019 20:13