Ar Jēkabpils ielās veikto asfaltseguma urbumu kvalitātes pārbaudes rezultātiem iepazīstinās preses konferencē
- 22 janvaris 2020 --
- 2Komentāri
(Precizēts un papildināts, pievienotas divas pēdējās rindkopas, SIA "Ošukalns" ceļu būves nozares vadītāja Jāņa Haukas viedoklis)
Jēkabpils pilsētas pašvaldība otrdien nogādāja janvāra sākumā Pasta, Katoļu, Zaļā, Neretas un Dolomīta ielā ņemtos asfalta paraugus uz SIA “Ceļu eksperts” laboratoriju “Asfaltnieki” Ķekavā. No paraugu ņemšanas brīža līdz aizvešanai uz Ķekavu, paraugi glabājās Jēkabpils mēra Aivara Krapa kabinetā.
“Pirms vairāk nekā gada Latvijas televīzijā izskanēja šaubas par ielu seguma kvalitāti vienā no Jēkabpils mikrorajoniem. Tā arī līdz galam netika pierādīts, cik pamatotas ir šīs šaubas. Tāpēc, lai kliedētu šaubu ēnu par asfalta kārtu biezumu Pasta - neretas ielu objektos, janvāra sākumā tika veikti asfalta seguma urbumi, lai pirms ielu pārbūves darbu pieņemšanas ekspluatācijā, Jēkabpils pilsētas pašvaldība saņemtu minēto ielu seguma kvalitātes novērtējumu,” sacīja Aivars Kraps, skaidrojot, kāpēc tiek veiktas konkrēto ielu asfaltbetona paraugu pārbaudes.
Ķekavā jēkabpiliešus sagaidīja laboratorijas vadītājs, SIA “Ceļu eksperts” valdes loceklis, transporta būvju inženieris Jānis Kivilands. Viņš sacīja, ka jēkabpilieši ir pirmie, kas tik plašā pulkā piedalās asfalta paraugu testēšanas procesa novērošanā. Ierasta prakse esot, kad no pašvaldības ierodas viens vai divi cilvēki. Tajā pašā laikā Jānis Kivilands atzinīgi vērtēja pašvaldības interesi par veikto ielu būvdarbu kvalitāti, jo “būvniecībā 100 procentos nevar uzticēties nevienam”. Viņš sacīja, ka ir tikai trīs pašvaldības Latvijā – Rīga, Ventspils un Liepāja, kas regulāri veic šādas pārbaudes, citas to dara atsevišķos gadījumos. Jānis Kivilands piebilda, ka šādu pārbaužu veikšana liecina par pašvaldību darba labo praksi.
Jānis Kivilands iepazīstināja ar testēšanas procesu, izstāstot, kas un kādā kārtībā tiks pārbaudīts un informēja, ka rezultāti būs zināmi šīs nedēļas beigās. Klātesošos interesēja, kādi dati tiek norādīti rezultātos un vai laboratorijas atzinumā būs norādīts, cik kvalitatīvi veikti būvdarbi ielās no kuriem atvesti paraugi.
“Mēs nevērtējam, vai paraugs atbilst vai neatbilst, jo nezinam izejas datus. Mūsu uzdevums noteikt datus nevis parametrus vai paraugs tiem atbilst. Dažādi projekti, dažādi maisījumi ar ļoti atšķirīgām prasībām. Mēs nevaram zināt un mums tas nav jāzin, kādas ir prasības. Mēs iedodam ciparu – šis parametrs ir tik un tik liels un pēc tam jau pasūtītāja pārstāvis, būvuzraugs vai kāda cita kompetenta persona skatās vai šis iegūtais cipars atbilst tam, kas ir paredzēts projektā, specifikācijās. Vienā gadījumā viņš varbūt vienam ceļam atbilst, citam nē, jo augstākas intensitātes satiksme uz ceļa, jo augstākas prasības. Piemēram, reģionālam ceļam tas parametrs varbūt atbilst, bet ātrgaitas nē. Tā nav mūsu kompetence noteikt parauga atbilstību projektam,” sacīja Jānis Kivilands.
Ja pašvaldība laboratorijas rezultātus saņems šīs nedēļas nogalē, tad plašākai sabiedrībai tie taps zināmi nākamnedēļ, jo būs vajadzīgs laiks, lai laboratorijas rezultātus salīdzinātu ar projektā prasītajiem parametriem un secinātu, kāda ir atbilstība. Margita Liepiņa sacīja, ka nākamās nedēļas sākumā, visticamāk, tiks rīkota preses konference, kurā paziņos par veiktās pārbaudes rezultātiem.
Viens no paraugiem, kas tika ņemts Neretas ielā un laboratorijā marķēts ar atzīmi 5B2, sadalījās jau parauga ņemšanas brīdī. Par šo paraugu tika uzdoti jautājumi: Vai pie vainas ir tā sabojāšana ņemšanas brīdī vai nekvalitatīvs asfaltbetons? Jānis Kivilands skaidroja, ka pie vainas nav urbšana un parauga ņemšana, ka laboratorijas pārstāvji to nav sabojājuši. Tāpat arī nav iemesla teikt, ka ir nekvalitatīvs asfaltbetons. Jānis Kivilands sacīja, ka gadījumos, kad sādi sadalās paraugi, gandrīz droši varot teikt, ka šajā vietā bijusi slikta kārtu saķere. Taču kārtu saķeres kvalitāti laboratorija šajā paraugu testēšanas reizē nepārbaudīšot, jo neesot dots tāds uzdevums. Atbildot uz jautājumu, kā slikta asfaltu kārtu saķere ietekmē kopējo ielas seguma kvalitāti, Jānis Kivilends sacīto demonstrēja arī vizuāli, saliekot kopā trīs žurnālus un nedaudz tos ieliecot un skaidrojot, ja tie nav labi sastiprināti, tie ieliecot nobīdās. Tāpat esot ar asfalta kārtām, ja neesot saķeres, tās ielas ekspluatācijas laikā nobīdoties jeb “staigājot”, tas rada risku, ka starp kārtām var krāties mitrums, rasties bojājumi. Jānis Kivilands sacīja, ka ir speciāla metodika un iekārta ar ko var noteikt asfaltu kārtu saķeres kvalitāti. Taču šoreiz kārtu saķeres kvalitāte netikšot noteikta.
Jautāts vai pēc laboratorijas pārbaudēm būs zināms, cik kvalitatīvs asfaltbetons ieklāts ielās no kurām ņemti paraugi, Jānis Kivilands sacīja, ka laboratorija nepārbaudīs asfalbetona kvalitāti, jo šādas pārbaudes jāveicot būvdarbu laikā, ņemot paraugus no birstošās asfaltbetona masas. Testējot atvestos paraugus asfaltbetona kvalitāti noteikt nevarot. Tas, ko laboratorija pārbaudīs ir atvesto paraugu biezums, tilpums, blīvums, maksimālais blīvums un porainība. Savukārt paraugiem, kas tika ņemti Dolomīta ielā netālu no satiksmes apļa, kuru rotā vides objekts “Lūsis”, tiks veikts riteņu sliežu tests laboratorijas filiālē Jelgavā.
SIA “Ceļu eksperts” valdes priekšsēdētājs Aigars Strežs skaidroja, ka sliežu testu veic ar speciālu iekārtu. Daļa no ņemtā parauga tiek ieģipsēta un ievietota speciālā iekārtā, kur, paraugam nelabvēlīgos apstākļos, jo tas pirms tam tiek uzkarsēts, lai būtu apstākļi tuvi vasaras karstajam laikam, tiek imitēti automašīnu riteņu pārbraucieni un vērots, kā un cik dziļi asfaltā veidojas rises. Iekārta paraugam ar noteiktu slodzi, nedaudz vairāk kā desmit tonnas, veic šadus pārbraucienus 10 000 reižu. Esot arī gadījumi, kad paraugi neiztur šādu slodzi un saluzt, tad tas liecinot, ka ir pilnībā neatbilstošs materiāls ceļu segumam.
Jēkabpilieši SIA “Ceļu eksperts” laboratorijā procesu vēroja vairākas stundas un devās prom, kad paraugus gatavoja kaltēšanai. Ar veikto pārbaužu rezultātiem iepazīstināsim nākamās nedēļas sākumā.
SIA “Ceļu eksperts” laboratorija ir ar ilggadēju pieredzi savā jomā un viena no trim laboratorijām Latvijā, kas ir neatkarīga, jo nav saistīta ar ražotāju vai pasūtītāju.
Minēto ielu pārbūve veikta ERAF finansētā projekta “Jēkabpils Daugavas kreisā krasta degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai” un Kohēzijas Fonda finansētā projektā “Jēkabpils pilsētas infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu”.
Pēc raksta publicēšanas, ar Radio1.lv sazinājās SIA “Ošukalns” Ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka un precizēja gan vietu, gan konkrētāk raksturoja situāciju ar gadījumu, kad urbjot un izņemot asfaltbetona paraugu, tas sadalījās.
“Paraugs, kas sadalījās ir ņemts Neretas ielā netālu no gaisa pārvada jeb gaisa tilta pār Kļavu ielu nevis Neretas ielā pirms vides objekta “Lūsis”. Konkrētais paraugs sadalījās nevis tāpēc, ka ir slikta saķere starp kārtām, bet gan tamdēļ, ka urbjot šo konkrēto paraugu iesprūda jeb ieķīlāja urbis un velkot to laukā, tas radīja bojājumu. Ja būtu slikta saķere, sadalītos arī otrs paraugs, kas ņemts turpat pārdesmit centimetru nostāk. Otrais paraugs nesadalījās,” skaidro Jānis Hauka.
Komentāri (0-2/2)
UNA
14.02.2020 20:27Viesis
23.01.2020 07:16