Plāno paplašināt SIA “JK Namu pārvalde” valdi
- Sandra Mikanovska --
- 30 novembris 2020 --
- 1Komentāri
Jēkabpils domes sēdes informatīvajā daļā pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informēja, ka ir izveidota nominācijas komisija, kas strādā, lai izsludinātu konkursu uz vēl vienu SIA “JK Namu pārvalde” valdes locekļa amatu.
Deputāte Līga Kļaviņa (LZS) lūdza komentēt, kad ir diskutēts un nolemts par valdes paplašināšanu SIA “JK namu pārvalde”?
Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis skaidroja, ka diskusija bijusi Attīstības un tautsaimniecības komitejā un pēc tās ticis uzdots izpilddirektoram, kā kapitāldaļu turētājam, pastiprināt SIA “JK Namu pārvalde” kapacitāti.
“Es, izvērtējot kapacitātes pastiprināšanas iespējamību, pieņēmu lēmumu, ka tas varētu būt augstākā līmeņa vadītājs, kas tieši nodarbotos ar dzīvojamo fondu siltināšanas projektiem. Mēs saprotam, ka tas ir ilgstošs process, kas jāuzsāk laicīgi. Ja mēs skatāmies nākošo plānošanas periodu, tad lielas naudas iezīmējas virzienā, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņas cieši saistītas ar dzīvojamo māju siltināšanu, jo nesiltinātas ēkas izdala lielu CO2. Lai mēs paspētu “ielekt” šajā plānošanas periodā, darbs pie projektiem jāsāk jau šobrīd. Mēs visi labi zinām, ka pie lieliem projektiem jāsāk strādāt gadu vai divus iepriekš. Darbs nav tikai šo plānošanas dokumentu izpēte un izvērtēšana, kā šajos projektos “ierakstās” Jēkabpils daudzdzīvokļu mājas un, kā mēs varētu pretendēt uz fondu naudām, bet vienlaicīgi jāstrādā pie tā, lai pārliecinātu, ka tas iedzīvotājiem nesīs labumu, ka tā nav tikai mājas siltināšana, ka tam ir atdeve. Tie nav tikai klimata jautājumi, ka māju siltināšana ir iedzīvotāju interesēs, saglabājot ēku ilgstošāku ekspluatāciju un ērtāku ikdienas dzīvi. Tie ir darbi pie kuriem jāstrādā. Mēs bieži redzam, ka lieli projekti nevirzās uz priekšu, kaut arī ir visi priekšnosacījumi, jo pēc projektu teorijas, katram projektam ir vajadzīgs īpašnieks vai vadītājs, kuram ir augstākā līmeņa pieeja uz lēmuma pieņemšanu un procesu virzīšanu. Ņemot vērā šos procesus, tika nolemts, ka tas varētu būt augstākā līmeņa vadītājs, kas strādās ar māju siltināšanas projektiem. Vienlaicīgi jāsaprot, ka jaunais valdes loceklis ne tikai nodarbosies ar šo virzienu, viņam vienlaicīgi jāpalīdz visos citos darbos un slodze starp abiem valdes locekļiem būs jāsadala.”
Līgu Kļaviņu interesēja, kādas būs abu valdes loekļu lemt tiesības un vai vienam no tiem piederēs galavārds.
Guntars Gogulis skaidroja, ka pašvaldības kapitālsabiedrībās nav galvenāku valdes locekļu, jo lēmumi tiek pieņemti visiem kopīgi. Tas nozīmē, ka jautājums tiek izdiskutēts un pieņemts visiem pieņemams lēmums. Pretēju regulējumu noteikt nevar, jo šī kārtība ir rakstīta likumā. Guntars Gogulis piekrita, ka tas atsevišķu jautājumu pieņemšanā var sasaistīt rokas, ja viedokļi ir atšķirīgi. Taču līdz šim pašvaldības kapitālsabiedrībās neesot bijis gadījuma, kad valdes locekļi nevarētu vienoties.
Deputāte norādīja, ka šobrīd veidojas situācija, ka pašvaldības kapitālsabiedrībās ir dažāds valdes locekļu skaits – no viens līdz trīs. Līdz šim bija visās vai nu viens vai trīs, vai tas nozīmē, ka ir parādījusies jauna alternatīva – divi valdes locekļi un vai arī turpmāk plānots arī citos pašvaldības uzņēmumos stiprināt kapacitāti, paplašinot valdi?
Izpilddirektors norādīja, ka pašvaldība var šabloniski pieiet pie visām kapitālsabiedrībām un noteikt kā viņas darbojas, bet, viņaprāt, tas jāvērtē dziļāk, ja gribam likt šablonu visām vienādu, jo kapitālsabiedrības katra darbojas savā nozarē un katrai ir sava specifika, turklāt ir pierādījies, ka darbojoties trīs valdes locekļiem valde strādā labi, darbojoties vienam valdes loceklis – arī strādā labi. Līdz ar to no prakses redzams, ka neviena no šīm sistēmām nav pārāka par otru.
Deputāts Aigars Nitišs (LZP) jautāja, kas pieņem lēmumu par valdes locekļu skaitu kapitālsabiedrībās – izpilddirektors vai dome?
Guntars Gogulis norādīja, ka mainoties likumdošanai no gada sākuma šis jautājums ir absolūta izpilddirektora kompetence un pēc likuma formulējuma tas ir izpilddirektora lēmums, iepriekšējā likuma regulējumā tas bija politiķu lauks un pārvaldība.
Deputāts sacīja, ka Attīstības un tautsaimniecības komitejā, kur šis jautājums tika skatīts un vajadzība pēc valdes locekļa, kas nodarbotos ar fondiem un līdzekļu piesaisti māju siltināšanai bijis “baltiem diegiem šūts”. “Desmit mājas bija aptaujātas un cilvēki uzzinot ciparus nepiekrīt , Covid-19 dēļ sapulces rīkot nevar un neatkarīgi vai būs viens vai pieci valdes locekļi sapulces tāpat rīkot nevarēs. Lai nobalsotu un plus lēmuma pieņemšana pie vienādām valdes locekļu tiesībām pa lielam ved nekurienē, ja ir priekšsēdētājs un valdes loceklis, tad pie dažādām balsīm gala lēmums priekšsēdētājam, tas no loģikas viedokļa. No otras puses SIA “Jēkabpils autobusu parks”, SIA “Jēkabpils ūdens”, SIA “Jēkabpils pils rajona namu pārvalde” ir viens valdes loceklis , SIA “Jēkabpils siltums”- vēsturiski trīs valdes locekļi, manuprāt, nevajadzīgi trīs. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” trīs valdes locekļi, kas manā skatījumā ir pareizi,” norādīja deputāts. Runājot par ēku siltināšanu Aigars Nitišs sacīja, ka diskusijā Attīstības un tautsaimniecības komitejā aktualizējis jautājumu par SIA “Pils namu pārvalde”, kā tur ar māju sikltināšanu?
Guntars Gogulis komentēja, ka tiks runāts arī par SIA “Pils rajona namu pārvalde” virzību uz ēku siltināšanu. Viņš uzsvēra, ka ir saprotamas bažas vai apdraudējuma sajūta, ja kadam liek klāt vēl kādu, bet tās neesot pamatotas, jo visu valdes locekļu ietekme un atbildība ir vienāda.
Deputāts sacīja, ka šajā gadījumā diskusija nav par kāda apdraudējumu, jo Vasiļa kungs ir spēcīgs vadītājs, lai nejustos apdraudēts. “Uzņēmums Vasiļa vadībā ir stipri uzplaucis un strādā desmit reizes labāk nekā strādāja pirms tam. Tāpēc šajā brīdī, kad ir rezultāts, paņemt no uzņēmuma apmēram 40 000 eiro gadā otra valdes locekļa algai, kas būs jāņem no māju apsaimniekošanas naudas, ir liela summa.”
Guntars Gogulis atzina, ka diskusijā par otru valdes locekli, šis arguments izskanējis. Taču tas nenozīmē, ka šī nauda jāpaņem no māju apsaimniekošanai paredzētās. Viņš norādīja, ka namu pārvaldei ienākumi ir ne tikai no namu apsaimniekošanas, bet arī no citiem pakalpojumiem. Guntars Gogulis sacīja, ka otra valdes locekļa atalgojums nav lieta par ko jāuztraucas, jo namu pārvaldei finansējuma pilnīgi pietiekot. Viņš uzsvēra, ka jāuztraucas, ka nepagūs apgūt projektus, “kad pēc diviem gadiem atvērsies fondu finansējums siltināšanai, nākošie politiķi jautās, kāpēc mēs nestartējam, lai apgūtu fondu naudu? Tad nāksies secināt, ka mēs neesam sagatavojušies, jo lielie projekti netop mēneša vai divu laikā, bet gan gadu līdz divus.” Guntars Gogulis norādīja, ja paskatamies projektus, kas patlaban realizējas, tad visi projekti, kas ir realizējušies šajos četros gados ir ilgstoši sagatavoti un ilgstoši vadīti.
Aigars Nitišs uzsvēra, ja pašvaldība tiešām grib, lai mājas tiek siltinātas, pašvaldībai pēc būtības ir jāatbalsta šādi projekti neatkarīgi vai daudzdzīvokļu mājas ir SIA “Pils rajona namu pārvalde” vai SIA “JK namu pārvalde” apsaimniekošanā. Pēc deputāta domām, pašvaldībai ir jāatvēl nopietna budžeta sadaļa, kā palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt lēmumus. Pēdējās mājās nosiltinātas par namu pārvaldes naudu un namu pārvaldes kredīta resursiem un pārvaldes kredīta portfelis ir gandrīz pilns. Jo lielāku līdzdalību dos pašvaldība, ne tikai energoaudita izstrādē vai palīdzot projektēšanā, bet reālu līdzfinansējumu būvniecībai, jo lielāka būs iedzīvotāju atsaucība ēku siltināšanā. Aigars Nitišs uzsvēra, ka bez nopietna finansiāla atbalsta ēku siltināšanā no pašvaldības puses nebūs rezultātu neatkarīgi no tā vai ir viens vai vairāki valdes locekļi un tas esot nākamā gada budžeta jautājums.
Leonīds Salcevičs (JRP) iesaistoties diskusijā atklāja, ka diskutējot par SIA “JK namu pārvalde” kapacitāti, viņš ierosinājis stiprināt valdes kapacitāti ar vēl vienu locekli, kas strādātu ar Eiropas fondu projektiem.
“Tautsaimniecības komitejā, kad mēs uzklausījām namu pārvaldes ziņojumu, kā iet māju siltināšanā, es biju tas, kas ierosināja vai nevajag pārskatīt valdes locekļu skaitu, jo argumenti bija, ka iet slikti tāpēc, ka nav konkrētā cilvēka, kas ar to nodarbojas, ka šis cilvēks aizgājis no darba. Es palūdzu šī cilvēka saraksti ar ALTUM par māju siltināšanu, lai varu paskatīties, kā iet Jēkabpilī salīdzinājumā ar citām pašvaldībām. Pētot saraksti, jāsecina, ka gandrīz uz katru vēstuli ir ALTUM atbildes, kas norāda uz nepilnībām, un neprecizitātēm, lūdzot papildināt informāciju. Tā kā dokumenti, ko gatavoja bijušais namu pārvaldes darbinieks bija gana neprecīzi un nekvalitatīvi, kā rezultātā ievilkās šī lieta un ar māju siltināšanu mēs neesam nekur tālu tikuši. Tā bija mana iniciatīva, ka namu pārvaldes kapacitāti vajag stiprināt un lai būtu lielāka atbildība – ar valdes locekļa statusu. Tas, ka ar iedzīvotājiem pēdējos gados ir vairāk strādāts, tas ir fakts. Tam es piekrītu, bet kaut kas līdz galam tomēr nav izdarīts. Uzskatu, ka izpilddirektora lēmums ir pareizs un rezultātu mēs redzēsim, kad šis cilvēks sāks strādāt."
Komentāri (0-1/1)
Tatjana
30.11.2020 15:01