Jēkabpils domē notiek sarunas par jauna priekšsēdētāja ievēlēšanu
- Sandra Mikanovska --
- 02 marts 2021 --
- 0Komentāri
Balstoties uz šo likuma normu, likumdevējs noteicis, ka Jēkabpils domei ir jāievēl jauns priekšsēdētājs, jo no 25.februāra līdz pašvaldību vēlēšanām ir nedaudz vairāk kā trīs mēneši? Tāpēc marta preses konferencē visu vietējo mediju pārstāvji uz deva jautājumu - vai šajā gadījumā, ja priekšēdētājs netiek ievēlēts, Saeima vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aprīļa nogalē nevar rosināt Jēkabpils domes atlaišanu?
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola (P) sacīja, ka pašlaik notiek sarunas par turpmāko Jēkabpils domes darbu un jācer, ka vienošanās par jaunu domes priekšsēdētāju tiks panākta.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā nonākušā līdzšinējā pilsētas mēra Aivara Krapa pilnvaras izbeidzās 25.februārī, jo viņš pats nolēmis atkāpties no amata saistībā ar KNAB noteikto nodarbošanās liegumu.
"Normatīvie akti paredz, ka pilsētas domes priekšsēdētājs ir jāievēl divu mēnešu laikā. Ja tas netiek darīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var atlaist domi. Jēkabpils dome ir likumpaklausīga, un mērķis nav neievērot normatīvos aktus," pauda Kristīne Ozola.
Viņa iepriekš gan apgalvoja, ka pusgadu pirms kārtējām vēlēšanām ministrija nevar rosināt domes atlaišanu pat gadījumā, ja dome noteiktajā termiņā nevienojas par jaunu mēru.
Pašlaik notiekot sarunas starp deputātiem, kādā veidā dome strādās līdz nākamajām vēlēšanām un jaunā Jēkabpils novada domes ievēlēšanai. Kristīne Ozola uzsvēra, ka pašlaik pašvaldības darbs un pakalpojumi, neskatoties uz pārmaiņām, tiek nodrošināts.
"Ja tiks panākta vienošanās attiecībā uz priekšsēdētāja ievēlēšanu, un es ceru, ka tāda vienošanās tiks panākta, tad noteikti šis jautājums tik iekļauts darba kārtībā," sacīja Kristīne Ozola.
Vienlaikus viņa neizslēdza, ka Aivaram Krapam noteiktais liegums ieņemt amatu tiks noņemts.
Jau ziņots, ka saistībā ar KNAB noteikto aizliegumu ieņemt amatu nespējot pašlaik pilnvērtīgi turpināt pildīt sava ieņemamā amata pienākumus, Kraps ir nolēma atkāpties no Jēkabpils domes priekšsēdētaja amata. Šādi viņš rīkojās, jo vēloties nodrošināt, lai pašvaldības darbā nerastos nekādi šķēršļi. Taču deputāta mandātu viņš nenoliks.
KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par Jēkabpils pašvaldības iepirkumiem kopumā iesaistītas sešas personas, tostarp Kraps.
KNAB 21.janvārī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībā, tostarp 24 kratīšanas un sešas izņemšanas.
Kriminālprocesā KNAB aizturēja četras personas, kuras patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - noteiktas nodarbošanās aizliegumu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. LETA jau rakstīja, ka starp aizturētajiem bija Kraps, deputāts Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija) un pašvaldības SIA "Jēkabpils pakalpojumi" vadītājs Guntars Leitāns.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Anuškevičs līdz 2014.gadam bijis Jēkabpils uzņēmuma SIA "Energoterms" 50% kapitāldaļu īpašnieks, savukārt pēc tam līdz 2017.gadam starp uzņēmuma īpašniekiem bijusi Vera Anuškeviča.
Informācija "Jēkabpils pakalpojumu" mājaslapā liecina, ka "Energoterms" uzvarējis vairākos uzņēmuma rīkotos iepirkumos, piemēram, pērn jūnijā par minerālmateriālu maisījumu iegādi ar līgumcenu 42 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet martā par tehnikas nomu darbam būvobjektos ar līgumcenu 165 000 eiro bez PVN un ceļu būvmateriālu (šķembas) piegādi par līgumcenu 42 000 eiro bez PVN.
KNAB informēja, ka atbrīvotajām personām piemērots aizdomās turētā statuss.
Vēl divām personām noteikts statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.
KNAB kriminālprocesu sāka pērn 21.septembrī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.
Krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Jēkabpils pilsētas domes un tās kapitālsabiedrības valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā saistībā ar attiecīgās kapitālsabiedrības veiktajiem iepirkumiem, kā arī izkrāpušas pašvaldības finanšu līdzekļus.
Publiskas personas institūcijai nodarītos zaudējumus KNAB aprēķinās krimināllietas izmeklēšanas gaitā.