Konstatē, ka Jēkabpils novada domē veiktas izmaiņas lēmumu projektā pēc deputātu balsojuma
- Sandra Mikanovska --
- 18 februaris 2022 --
- 6Komentāri
Konstatēts, ka lēmumam papildus pievienoti trīs punkti, par kuriem nebija deputātu balsojuma:
1.5.Struktūrvienībā “Jēkabpils novada administratīvo teritoriju nodaļa” Gārsenes pagasta pārvaldē svītrot amata vietu “Saimniecības vadītājs” un noteikt ka Asares pagasta Saimniecības vadītājs pienākumus veic arī Gārsenes pagasta teritorijā;
1.6.Struktūrvienībā “Jēkabpils novada administratīvo teritoriju nodaļa” Krustpils pagasta pārvaldē vienu amata vietu Apkopējs pārcelt uz iestādi “Jēkabpils Sporta centrs”;
1.7.Struktūrvienībā “Jēkabpils novada administratīvo teritoriju nodaļa” Leimaņu pagasta pārvaldē svītrot amata vietu “Saimniecības vadītājs” un noteikt ka Kalna pagasta Saimniecības vadītājs pienākumus veic arī Leimaņu pagasta teritorijā.
Pēc konstatētā fakta, izvērtās deputātu diskusija.
Uz pārkāpumu pirmais norādīja deputāts Aivars Kraps (LA). Viņš sacīja, ka visi deputāti ir saņēmuši Finanšu komitejas sēdes protokolu, kur lielākā daļa atbilst tam, kā deputāti komitejā lēma. Viņš aicināja deputātus atvērt iepriekšējās Finanšu komitejas lēmumu un aplūkot tā redakciju. “Ir noticis tas, ka pēc mūsu balsojuma, apstiprinot šo lēmuma projektu, pēc tam ir papildus pielikti klāt vēl trīs punkti – 1.5, 1.6 un 1.7, kuri šajā lēmumu projektā nebija finanšu komitejas darba kārtībā. Tie ir tie paši trīs punkti, kuri arī tagad (domes sēdē) ir ielikti lēmuma projektā. Jautājums priekšsēdētājam, kā var notikt tā, ka pēc deputātu balsojuma, kas apstiprina lēmuma projektu, tajā tiek veiktas izmaiņas - pielikti vai noņemti, mūsu lemtie jautājumi?” jautāja Aivars Kraps.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) pāradresēja šo jautājumu Personāla daļas vadītājai Ivetai Upmacei.
“Jā, tik tiešām pēc Finanšu komitejas sēdes mēs vēl saņēmām ierosinājumus par pārvalžu vadītājiem, kurus akceptēja un šie ierosinājumi ir iekļauti šajā domes lēmumu projektā saistībā ar izmaiņām pagasta pārvaldēs,” skaidroja Iveta Upmace.
Aivars Kraps piebilda, ka “šobrīd nav runa par domes lēmuma projektu un iespējamām izmaiņām, jo to patlaban izskatām, jautājums ir par Finanšu komitejas lēmumu, proti, kādēļ pēc deputātu balsojuma lēmums tika izmainīts un pielikti klāt trīs punkti, kuru nebija, kad lēmums komitejā ar deputātu balsojumu tika apstiprināts?”
Raivis Ragainis lūdza Ivetai Upmacei precizēt vai tiešām pēc deputātu balsojuma, lēmuma projekts tika izmainīts?
Iveta Upmace norādīja, ka labojums veikts vienā dokumentā, kas ir saistīts gan ar komitejas, gan domes sēdēm un labojums ticis veikts jau pēc Finanšu komitejas sēdes, bet pie dokumenta vēstures varot redzēt to versiju, kas tika skatīta un apstiprināta Finanšu komitejā.
Aivars Kraps atkārtoti aicināja deputātus ielogoties Finašu komitejas lēmumu projektos un pārliecināties, ka lēmums ir mainīts.
“Piedodiet, ja notiek tādas lietas, kā es, kā deputāts, varu būt pārliecināts par jautājumu par kuru es esmu balsojis, ka tas netiks kādā mirklī labots vai izmainīts?” sacīja Aivars Kraps.
Raivis Ragainis jautāja Ivetai Upmacei vai ir iespējams izdarīt tā, ka šis lēmuma projekts, Finanšu komitejas vēsturē parādās tādā redakcijā, kādā par to deputāti nobalsoja? “Pretējā gadījumā tas, ko Krapa kungs min, tik tiešām ir neuzticēšanās par to, vai netiek lēmumu projekts labots pēc tam, kad lēmums ar deputātu balsojumu ir apstiprināts. Es piekrītu, ka šajā gadījumā tas izskatās kā pārkāpums. Mēs esam nobalsojuši finanšu komitejā un šobrīd balsosim domes sēdē, kur lēmuma projektam pievienoti minētie trīs punkti, un tas ir jauns lēmuma projekts. Pretējā gadījumā tiešām man nav ko atbildēt, jo, ja šādi ir izdarīts, rodas nesaprašana vai netiek mainīti visi jautājumi. Lūdzu turpmāk izdarām tā, lai, ja notiek šāda iepriekšējā dokumenta labošana, to virzot uz domes sēdi vajadzētu ziņot, ka ir veiktas izmaiņas,” sacīja Raivis Ragainis.
Aivars Kraps lūdza, lai viņa sacītais par atklāto pārkāpumu tiktu ieprotokolēts domes sēdes dokumentā.
Diskusijā iesaistījās Jānis Raščevskis (LA) norādot, ka laikā starp Finanšu komiteju un domes sēdi saņēmis divus zvanus no pagastiem, kas saistīti ar diviem no trim pēc komitejas sēdes iekļautajiem jautājumiem.
“Cilvēki, uz kuriem šie lēmumu projekti attiecas, prasa kā tad tā, finanšu komitejā šādu punktu nebija, bet tagad ir, tiek mainīts štats, ar cilvēkiem uz vietas nemaz nerunājot. Vai visos pagastos tagad nebūs saimniecības vadītājs? Vai tikai šajos divos Gārsenes un Leimaņu? Kā ir ar pārējiem? Mums jau informāciju neviens nesniedz. Vai mēs tagad izlases kārtībā kaut ko izmetam ārā no struktūras? Rodas jautājums, kas tad laukos reāli tos darbus darīs?” jautāja Jānis Raščevskis.
Situāciju plašāk skaidroja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Aivars Vanags (JKP).
“Ar šiem papildus punktiem lēmumā veiktas divas apvienošanās. Viena Kalna un Leimaņu pagasta, otra Gārsenes un Asares pagastu. Izmaiņas veiktas, jo saimniecības daļas vadītājs, kas bija paredzēts Leimaņu pagastā ir aizgājis mūžībā, bet Asares pagasta saimniecības vadītāja iesniegusi atlūgumu. Turklāt gan Leimaņu, gan Kalna pagastā ir mazāk kā 500 iedzīvotāju, tāpēc uz šiem pagastiem var būt viens saimniecības vadītājs. Tāds pats stāsts iedzīvotāju ziņā ir arī par Asari un Gārseni. Līdzīgi piemēri, kad viens pārvaldnieks ir vairākiem pagastiem ir arī citviet Latvijā, piemēram, Krāslavā. Drīzumā gaidāmas arī citas izmaiņas, kad dzīvojamās mājas pārraudzīs kapitālsabiedrības, savukārt ūdensaimniecība būs Attīstības pārvaldes pārziņā, līdz ar to būs mazāk darba saimniecības pārziņiem,” skaidroja Aivars Vanags.
Jānis Raščevskis iebilda, ka nevar veicamos darbus pielīdzināt iedzīvotāju skaitam, jo tie jāveic neatkarīgi no tā, cik teritorijā cilvēku dzīvo, teritorijas uzturēšana, appļaušanu, ceļu uzraudzīšana ir jāveic jebkurā gadījumā. Jānis Raščevskis norādīja, ka minētās izmaiņas jau ar balsojumu apstiprinātā lēmumā, nav pareiza rīcība.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis iebilda, ka pašvaldībā ir pagasti, kuros ir trīs ciemi un 2000 iedzīvotāju un viens pārvaldnieks, uzsverot, ka noteikumi paredz pārvaldi veidot, ja attiecīgajā teritorijā ir vismaz 500 iedzīvotāju. Tāpēc kā labākais risinājums ir minēto pagastu apvienošana viena saimniecības vadītāja pārraudzībā.
Deputāte Elīna Srekova (LA) norādīja uz veiktajām izmaiņām Finanšu komietejas lēmumā pēc balsojuma un sekām.
“Šajā jaunajā lēmuma projektā ir pievienoti klāt trīs punkti jau pēc mūsu balsojuma Finanšu komitejā, kur vienā no tiem, punktā 1.5, teikts, citēju: “Struktūrvienībā “Jēkabpils novada administratīvo teritoriju nodaļa” Gārsenes pagasta pārvaldē svītrot amata vietu “Saimniecības vadītājs” un noteikt ka Asares pagasta Saimniecības vadītājs pienākumus veic arī Gārsenes pagasta teritorijā.” Finanšu komiteja notika 13.janvārī un šajā pašā dienā pašvaldības mājaslapā tika publicēts sludinājums, ka tiek meklēts saimniecības vadītājs pagasta pārvaldē (Asares-Gārsenes pagasts), tā it kā jau būtu pieņemts lēmums par šādu štata vienību, kas veic šādus pienākumus. Es uzskatu, ka izmaiņas lēmuma projektā pēc deputātu balsojuma veiktas apzināti, jautājums: vai tas ir juridiski korekti tūlīt pēc finanšu komitejas, kur mēs patiesībā nenobalsojām par šādām izmaiņām, tajā pašā dienā jau izsludināt konkursu uz šādu amatu, jo domes lēmuma arī vēl nav, par to mēs tikai šobrīd diskutējam,” sēdē sacīja Elīna Serkova.
Diskusijā iesaistījās arī deputāts Leonīds Salcevičs (JRP): “Šeit man neizpratni rada, ka ir veikts tāds skolniecisks gājiens, ja vajadzēja tos trīs jautājumus risināt steidzamības kārtā, tad viņus vajadzēja pielikt kā papildus pie šī domes lēmuma, nevis ielikt iekšā dokumentā, kurš iepriekš ir bez šiem punktiem jau apstiprināts Finanšu komitejā. Es nezinu vai tas darīts apzināti vai tā ir kļūda, bet es par tādu lēmumu nebalsošu. Iepriekš, neminēšu par kuru amatu iet runa, tika piedāvāts, ka jāņem vērā kritērijs, cik liels ir iedzīvotāju skaits, to neņēma vērā. Taču tagad pēkšņi ir parādījies kritērijs, lai būtu pagastā saimnieks ir svarīgs iedzīvotāju skaits. Teritorija taču nesamazinās. Draugi mīļie, ja tas ir budžeta sabalansēšanas pasākums, tad vai uz šīm divām štata vienībām sabalansēsiet budžetu? Ja šo lēmumu pieņems vai kaut kas mainīsies amatu aprakstos? Kāda alga, vai tāda pati, kā darba līgumā vai tiks paaugstināta?”
Atbildēt uz deputāta Leonīda Salceviča jautājumiem, Raivis Ragainis lūdza Jēkabpils novada domes izpilddirektora vietnieci Anitu Moskovsku, piebilstot, ka viņai jāpiefiksē deputātu uzdotie jautājumi, lai turpmāk pie Finanšu komitejā nobalsotiem lēmumiem nebūtu klāt pierakstu un tie netiktu laboti.
Anita Moskovska solīja, ka aizrādījums tiks ņemts vērā, piebilstot, ka “šo gadu mēs uzsākām ar elektronisko protokolu parakstīšanu, tāpēc iespējams šī kļūda ir radusies, bet to novērsīsim, lai turpmāk ir korekti.”
Jānis Raščevskis aicināja pārējos deputātus par šādu lēmumu projektu nebalsot, jo, “pirmkārt, pieliktie punkti pats par sevi noteic, ka ir pārkāpums, veikta nepareiza rīcība, otrkārt, tas attiecas uz štatu analīzi, kas jāveic. Es jau saprotu ka budžets spiež un vajadzīgs izbrīvēt līdzekļus, bet man liekas, ka mēs ne tur ķeramies klāt. Es saprotu, ka apmēram viena trešdaļa no jaunā štata aparāta, kuram bija jāsāk strādāt no janvāra vai nu nestrādā vai strādā slikti un, par cik budžetā naudas ir tik, cik ir, mēs mēģinām kaut kur mazināt štata vienības. Mans ieteikums, ja jau esam radījuši tādu zirgu, kuram liels ķermenis, bet vājas kājas un vēl pa kādam pakavam noraujam nost, jāķeras pie nevajadzīgā ķermeņa, noņemot lieko un tad varbūt varētu ietaupīt kādus līdzekļus,” savu redzējumu pauda Jānis Raščevskis.
Raivis Ragainis aizrādīja, ka šajā gadījumā nav runa par budžetu, bet gan par teritorijas apkalpošanu un piedāvājums, apvienot divus pagastus zem vienas pārvaldes, nekādā veidā neietekmēs pakalpojuma kvalitāti.
Jēkabpils domes sēdē nepiedalījās deputāti Māris Dimants (JRP) un Aigars Nitišs (LZP).
“Pret” šo lēmuma projektu, kas tika izmainīts pēc deputātu balsojuma Finanšu komitejā un uz domes sēdi atsūtīts labotā redakcijā, balsoja Aivars Kraps, Elīna Serkova un Leonīds Salcevičs. Balsojumā atturējās Jānis Raščevskis.
Savukārt “par” balsoja deputāti – Raivis Ragainis, Ainars Vasilis(LZP), Aija Bojāre (LZP), Kārlis Stars (NA), Daina Kalve (NA), Alfons Žuks (IA), Daina Vītola (IA), Aivars Vanags, Kaspars Štolnieks (JKP), Līga Kļaviņa (LZS), Mārtiņš Svilis (LRA) un Andrejs Gavrilovs(S).
Komentāri (0-6/6)
no iekšmalas
21.02.2022 15:15FixIKS
20.02.2022 18:53Jēkabpilietis
19.02.2022 08:18Zb
18.02.2022 21:02Anita
18.02.2022 20:51Nekavējoties!
18.02.2022 19:18