Jēkabpils novada pašvaldība piedāvā palīdzību plūdos cietušajiem, taču tā nekompensēs visus zaudējumus
- Sandra Mikanovska --
- 10 februaris 2023 --
- 0Komentāri
“Pašvaldība šobrīd ir radījusi vairākus veidus, kā palīdzēt plūdos cietušajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus uzsveru, ka nav iespējams aptvert un kompensēt pilnīgi visu, katrs gadījums jāvērtē komisijai individuāli. Lai noteiktu mājokļa bojājumu apmēru, sākotnēji pašvaldības speciālistu komisija apmeklēs mājsaimniecības uz iedzīvotāja iesnieguma pamata un pēc tam būs komisija, kura apsekos mājokli un noteiks gradāciju, kādā pakāpē ir bijuši bojājumi. Protams, ka tas nebūs ātrs process un jāsaprot, ka pabalsts mājokļa atjaunošanai nespēs pilnībā nosegt īpašuma atjaunošanas izmaksas. Šis pabalsts no pašvaldības ir palīdzīgas rokas sniegšana iedzīvotājiem, kuri plūdu dēļ ir nonākuši šādā situācijā,“ tā tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem preses konferencē skaidroja Jēkabpils novada domes deputāts, Attīstības un tautsaimniecības komitejas, kā arī Sociālās, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis(LZP).
Plūdos sabojāts dīvāns nav krīzes situācija
Plūdos cietušajiem iedzīvotājiem ir pieejams krīzes pabalsts, ko var saņemt Sociālajā dienestā. Saskaņā ar Jēkabpils novada domes saistošajiem noteikumiem, iesniegumu pabalsta krīzes situācijā saņemšanai jāiesniedz triju mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas. Pabalstu katastrofu gadījumos piešķir līdz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēram, ņemot vērā radītos zaudējumus. Tos izvērtējot dzīvesvietā, tiks ņemti vērā zaudējumi, kas nav saistīti ar mājokļa remontu, jo šim mērķim plānoti jaunie saistošie noteikumi. Lēmums par pabalsta piešķiršanu tiks pieņemts tikai pēc dzīvesvietas apsekošanas. Ņemot vērā pašlaik noteikto minimālo algu, novada iedzīvotāji var pretendēt uz pabalstiem līdz 1240 eiro apmērā.
“Jautājums, vai Sociālais dienests atzīs jūsu situāciju par krīzes situāciju. Tas ir krīzes situācijas jautājums. Plūdos sabojāts dīvāns nav krīzes situācija,” sacīja Ainars Vasilis un aicināja iedzīvotājus, pirms vērsties ar iesniegumu Sociālajā dienestā par krīzes pabalsta saņemšanu, rūpīgi izvērtēt vai zaudējumi, kas radušies ir krīzes situācija.
Tāpat viņš piebilda, piemēram, ja apkures katls atradies pagrabā un tas bija applūdis plūdos, tiks vērtēts, kādā apjomā tas cietis, ja katls, nomainot kādu no detaļām, ir atjaunojams, tā neesot krīzes situācija.
Izstrādāti jauni saistošie noteikumi
Jēkabpils novada dome ir izstrādājusi un patlaban iedzīvotāju apspriešanai nodevusi saistošos noteikumus par atbalstu mājokļa remontam plūdu gadījumā - “Saistošie noteikumi par vienreizēja pabalsta piešķiršanas kārtību dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja mājoklis ir cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā”.
“Noteikts pabalsta apmērs paredzēts atbilstoši bojājumu procentiem,” preses konferencē skaidroja Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Anita Moskovska. “Ja mājoklis bojāts līdz 10 procentiem, paredzēts pabalsts 500 eiro, ja līdz 20 procentiem, tad 750 eiro. Attiecīgi gradācija ir atbilstoši bojājumiem.”
Viņa sacīja, ka maksimālais pabalsta apmērs ir 2000 eiro, kas pienākas, ja mājoklis plūdos ir bojāts 60 līdz 70 procentu apmērā. Ja mājoklis cietis stiprāk, tiek uzskatīts, ka to vairs nav iespējams atjaunot. Ja mājoklis cietis no 50-60 procentiem - kompensācija 1750 eiro, ja 40-50 procentiem – kompensācija 1500 eiro, ja 30-40 procenti – kompensācija 1250 eiro, bet ja 20-30 procenti – kompensācija 1000 eiro.
Bojājumu procentuālo apmēru noteiks pašvaldības pārstāvju veidota komisija, kuras sastāvā būs divi būvinženieri. Ja mājoklis bijis apdrošināts pret plūdu risku, tad no pieejamā pabalsta var saņemt tikai 50 procentus.
Ja veikti remontdarbi, čekus neņems vērā
Radio1.lv jautāja, ko darīt iedzīvotājiem, gaidīt, kamēr komisija novērtēs bojājumu apmēru vai var sākt remontdarbus, jo ar redakciju sazinājās iedzīvotāji, kas jau sākuši remontēt plūdos bojātos īpašumus un uztraucas, vai tas neietekmēs pabalsta apmēru, ja vērtēšanas komisija neredzēs, kāds bija telpu stāvoklis pēc plūdiem.
“Attīstības pārvalde ir kartējusi plūdu zonas, kur bija lielāks postījums, kur bija mazāks. Es domāju, ka noteikti, ja šajās teritorijās ir šis īpašums, to ir ļoti viegli pārbaudīt un konstatēt. Pat ja būs veikts kosmētiskais remonts, es domāju, ka nevajadzētu būt problēmām ar pierādīšanu, ka tiešām īpašums bija cietis,” skaidro Anita Moskovska.
Radio1.lv arī jautāja vai šajā gadījumā kā pierādījums, ka nesen pirktas preces remontam nav jāsaglabā čeks? Ainars Vasilis norādīja, ka tie, kuri jau sākuši remontēt savus īpašumus, var necensties saglabāt čekus par iegādātajiem materiāliem, jo tie netiks ņemti vērā.
“Nevienu čeku neviens neizskatīs tāpēc, ka neskatīsies, ko kurš izvēlējies savā pagrabā vai istabā darīt,” stāsta Ainars Vasilis. “Viens izvēlas likt ozolkoka grīdu, otrs – lētāko linoleju. No tā nav atkarīgs mūsu palīdzības jautājums dzīvokļa atjaunošanā. Tas ir noteikts pēc bojājumu kopējās ainas uz visu mājokļa summu.”
“Es nemāku komentēt, kas būs ar ķiplokiem”
Radio1.lv arī jautāja vai iedzīvotājiem kompensēs dārza auglīgās zemes kārtas zaudēšanu plūdos, jo daudzviet palu ūdeņi ne tikai aiznesuši auglīgo zemes virskārtu, bet pat veselas ziemas ķiploku dobes ar visiem ķiplokiem un citus stādījumus, daudzi arī zaudējuši dārzeņus, kas glabājās pagrabā un tam applūstot ir gājuši bojā. Uz šo jautājumu Ainars Vasilis sacīja, ka nav skaidras atbildes.
“Es nemāku komentēt, kas būs ar ķiplokiem, kartupeļiem. Es nemāku komentēt arī par pārējo. Lai komisijas vērtē, nāk un skatās. Mēs esam radījuši kaut kādu mehānismu kopumu, ar ko mēs varam iedzīvotājiem palīdzēt. Vai tas apmierinās visus? Domāju, ka nē,” atzina Ainars Vasilis.
Plānots, ka saistošie noteikumi par pabalstu mājokļa remontam tiks pieņemti februāra domes sēdē. Pēc to stāšanās spēkā iedzīvotājiem būs mēnesis laika iesniegt iesniegumu, lai pretendētu uz pabalstu.
Iesniegumā varēs arī norādīt, vai iedzīvotājs piekrīt savus personas datus nodot labdarības organizācijai Ziedot.lv, lai saņemtu daļu no plūdos cietušajiem saziedotās naudas. Kā ziņots, ar Ziedot. lv starpniecību plūdos cietušajiem Jēkabpilī, tika saziedoti vairāk nekā 65 tūkstoši eiro. Tālāk par to, kam no saziedotās summas sniegt finansiālu palīdzību, lems organizācija ziedot.lv, savukārt Jēkabpils pašvaldība tikai sniegs informāciju par tiem iedzīvotājiem, kuri būs izteikuši vēlmi saņemt atbalstu arī no Ziedot.lv.
Paredzēta arī nekustamā īpašuma atlaide
Plūdos cietušo īpašumu īpašniekiem būs vēl viens atbalsts – šim taksācijas gadam tiks piešķirta nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90 procentu apmērā. Birokrātisko procesu dēļ tas gan nebūs spēkā tuvākajā laikā.
“Iedzīvotājiem noteikti nevajadzētu satraukties, ja viņi februārī saņems paziņojumus par pilno samaksu. Līdzko stāsies spēkā saistošie noteikumi, varēs vērsties ar iesniegumu un lūgt veikt pārrēķinu sakarā ar to, ka māja ir cietusi plūdos,” uzsver Anita Moskovska.
Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka visi pabalsti ir ar mērķi sniegt kaut nelielu palīdzību plūdos cietušajiem, bet neesot pašvaldības spēkos segt pilnīgi visus zaudējumus. Ar visiem pabalsta veidiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā.
Šobrīd pašvaldība ir apzinājusi plūdu skartās teritorijas un mājsaimniecības, kas ir līdz 450 īpašumi.
Foto: Divi Kadri