Iedzīvotāju padomes: veidot vai neveidot? Jēkabpils novada vadībai pagaidām noraidoša attieksme
- Sandra Mikanovska --
- 20 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Jūnijā, tiekoties Jēkabpils novada domes vadībai un vietējo mediju žurnālistiem, viens no jautājumiem, kas tika pārrunāts preses konferencē bija iedzīvotāju padomju veidošana. Pagaidām gan Jēkabpils novada domes vadība ir noraidoša pret šādu ieceri.
Iedzīvotāju padomes – rīks iedzīvotāju iesaistei pašvaldības darbā
Iedzīvotāju padomju veidošana nav pašvaldību pienākums, tomēr jaunais Pašvaldību likums mudina vietvaras meklēt risinājumus, kā aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā un teritorijas attīstības plānošanā. Un iedzīvotāju padomes ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Iedzīvotāju padomēs var darboties visdažādākie cilvēki – vai tas būtu kāds uzņēmējs, pensionārs vai arī bezdarbnieks, tiesa, daži noteikumi tomēr ir.
Padomē iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai var tikt ievēlētas personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Nav saistītas ar domes vēlētajām amatpersonām, proti, nav šīs vēlētās personas kā deputāti, vai arī nav izpilddirektors vai viņa vietnieks.
Jāteic, ka arī pašvaldībai ir diezgan liela rīcības brīvība domāt, kā vislabāk iedzīvotājus iesaistīt. Varbūt ne tik daudz, lai vispār šo padomi veidotu, bet kā šo padomi veidot, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lai šādas padomes varētu izveidot, pašvaldībai ir jāizstrādā saistošie noteikumi, kas noteiks, kādā veidā šādas padomes tiks veidotas, kā tās tiks vēlētas un kādas teritorijas pārstāvēs. Lai arī ne daudz, bet vairākās pašvaldībās šādas padomes jau ir izveidotas.
Iedzīvotāju padome izveidota Preiļu novadā
Preiļu novadā jūlija sākumā tika ievēlēta pirmā iedzīvotāju konsultatīvā padome.
Upmalas pagasta pārvaldes telpās notika sapulce, kurā pašvaldība aicināja iedzīvotājus iesaistīties Upmalas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes veidošanā. Konsultatīvajā padomē ievēlēti astoņi iedzīvotāji. Līdz jūlija beigām iedzīvotāju padomes plānots ievēlēt visos Preiļu novada pagastos.
Padomes ir sabiedriski aktīvas cilvēku grupas, kas darbojas uz brīvprātības principiem, teikts Preiļu novada pašvaldības iedzīvotāju konsultatīvās padomes nolikumā. Padomes sastāvā darbojas ne mazāk kā septiņi Padomes locekļi, kuru darbs nav algots. Kandidātus Padomes locekļa amatam izvirza teritorijas vienības iedzīvotāji, kandidatūras izvirzot Teritorijas vienības iedzīvotāju kopsapulcē.
Padomes kompetencē ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par teritorijas vienības aktuāliem jautājumiem un rakstiska ziņojuma veidā informēt par to pašvaldību, kā arī apzināt un apkopot pagasta iedzīvotājiem aktuālās problēmas un veicināt sabiedrības saskaņu, izskatīt iedzīvotāju priekšlikumus un iesniegt tos pašvaldībai.
Jēkabpils novadā iedzīvotāju padomes neveidos
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) atzina, ka ir noraidošs par padomju veidošanu, jo uzskata, ka sabiedrības viedokļi ir pārāk dažādi, lai padomēs ievēlētie spētu tos pārstāvēt. Turklāt oficiālo lēmumu tik un tā pieņem deputāti.
“Pašvaldību likums noteic dažādu iedzīvotāju grupu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šobrīd tiek gatavota arī dokumentācija par vēlētajām padomēm. Taču es domāju, ka mēs jau sadarbojamies ar visām iespējamajām NVO pietiekoši labi. Mēs dodam viņiem iespēju komunicēt, tiklīdz uzaicina, mēs dodamies pie viņiem un visu, kas interesē izstāstām, atbildam uz jautājumiem. Mēģinām sadarboties, kā vien varam. Cita lieta, kāda ir viņu iesaiste lēmumu pieņemšanā. Tas ir mazliet apgrūtinoši, jo arī šie cilvēki nav tie, kuri pieņem lēmumus. Lēmumus pieņem deputāti. Viņi var būt kā ieteicošie, bet viņi nepārstāv visu sabiedrības daļu. Līdz ar to lēmumu pieņemšana ir deputātu ziņā. Saistībā ar iedzīvotāju padomēm, ir daudzas lietas, kuras man nav skaidras, kā šī sadarbība un lēmumu pieņemšana var iziet caur iedzīvotāju prizmu,” saka Raivis Ragainis.
Saskaņā ar grozījumiem pašvaldību likumā, pašvaldībai ir jāizstrādā nolikums, kādu tā redz šo iedzīvotāju padomi, ir tikai jautājums vai pašvaldība to darīs, vai arī turpinās komunikāciju ar iedzīvotājiem tāpat kā līdz šim, sadarbojoties ar daudzām NVO, jauniešu domi, senioru domi, ja tādu izveidos un citām.
“Es domāju, ka mēs pagaidām turpināsim sazināties ar atsevišķām struktūrām, jo katrai ir citādākas intereses un citādākas problēmas,” saka Raivis Ragainis. Viņš stāsta, ka padomes neveidos, bet ar sabiedrību mēģinās sazināties caur atsevišķām struktūrām, jo katrai ir citas intereses un citas problēmas. Padomes, viņa ieskatā, būtu kā vēl viena dome, kuras lēmumi un ieteikumi pašvaldībai nav saistoši.
Padomes – veids kā komunicēt ar iedzīvotājiem
Likumdevējs noteicis, ka tieši iedzīvotāju padomes būs veids kā komunicēt ar sabiedrību.
“Iedzīvotāju viedoklis mums ir jāuzzina pa tiešo. Jo tuvāk mēs esam, jo vairāk uzzinām. Tādā veidā tiekoties gan ar iedzīvotājiem, gan dažādām NVO un citādiem veidojumiem. Ja tā būs vēl kaut kāda dome vai padome, tad man nav nekādas pārliecības, ka tā atnesīs man tieši to informāciju, ko cilvēki vēlas. Jūs piedalāties iedzīvotāju sapulcēs un redzat, ka apspriežamie jautājumi ir ar ļoti atšķirīgām domām. Vieni ir par vienu lietu, otri par otru un tad seko šis izvērtējums, ko darīt. Tāpēc ir deputāti, kuri pieņem lēmumu, pie kuriem griežas iedzīvotāji, kuri tad nes šo lēmumu pieņemšanu līdz dokumentālam noformējumam. Es saprotu, ka vajag. Bet es pagaidām izvēlos komunikāciju ar iedzīvotājiem sanāksmēs, NVO sanāksmēs, tā es labāk iepazīstu to, kas ir vajadzīgs un varu to labāk prezentēt. Vai šāda padome spēs mani pārliecināt par konkrēto lietu? Es par to pagaidām neesmu pārliecināts, jo runājot ar jebkuru iedzīvotāju, es jūtu noskaņojumu, jūtu to, kas ir vajadzīgs. Cita lieta, ja ir pretēja šī komunikācija – pašvaldība vēlas kaut ko izdarīt un šo ieceri ir jādara zināmu iedzīvotājiem, apspriešanai. Tad es varētu šo jautājumu nodot padomei. Bet tad atkal jautājums, kā padome dara zināmu šo informāciju visiem iedzīvotājiem? Pašvaldība cenšas visur iesaistīt sabiedrību, kaut vai, piemēram, karoga apstiprināšanā. Te ir jautājums vai to izdarīs padome vai es labāk tomēr uzticos pašvaldības darbiniekiem, kurus varu kontrolēt un no kuriem varu prasīt rezultātu. Kāda būtu atgriezeniskā saite caur iedzīvotāju padomi, es nezinu, jo man šī sadarbība nav skaidra. Ar padomes ziņojumu par apkopotu iedzīvotāju viedokli, es nevaru būt pārliecināts, ka tas tiešām ir sabiedrības precīzais viedoklis, jo padomē arī ir cilvēki ar savām subjektīvām domām un interesēm,” skaidro Raivis Ragainis.
Žurnālisti uz šo skaidrojumu iebilda, ka iedzīvotāju padomes netiek veidotas, lai apkalpotu pašvaldību, apkopotu tai interesējošo informāciju, bet gan tāpēc, lai vairāk vai mazāk iesaistītos lēmumu pieņemšanas procesā, lai sanāktu kopā un izlemtu, kas nepieciešams un sniegtu ierosinājumus pašvaldībai.
“Jā, tieši tā, te ir tā lieta, kad būtu bijis jābūt padomei un pēc likuma vēl vēlētai, bet es neredzu, kā viņa darbojas un man nemācēja izstāstīt arī prezidents (Red.piez.- Egils Levits), kā padome darbojas un to nemācēja izstāstīt arī prezidenta kanceleja, bet iestrāde ir ļoti laba. Te ir jautājums, kāda bija ideja – vai bija ideja, lai padomes darbojas autonomi vai arī lai pašvaldība tās kaut kādā veidā iniciē un tās ir kā pašvaldības “tausteklis” katrā teritorijā. Šī ir tā lieta, kas man nav īsti skaidra. Ko gribam panākt, ar padomēm - nostiprināt esošās varas punktus vai tieši pretēji saņemt šo informāciju. Šobrīd mēs šo informāciju vislabākā veidā saņemam pa tiešo, tiekoties ar iedzīvotājiem. Tā ir vislabākā informācijas saņemšana konkrētā teritorijā uz vietas. Tāpat arī, mēs kā pašvaldība, cenšamies dot sabiedrības apspriešanai konkrētas lietas un būtiskus priekšlikumus. Protams, ikviens var atnākt un izteikt ideju. Piemēram, bija senioru grupa, kas lūdza pašvaldībai ierīkot soliņu. Izpildījām. Taču ir jautājums - vai šis soliņš ir svarīgs citiem? Tajā brīdī, kad tiek nolikts soliņš, kā, piemēram, tas bija Viesītes ielā, pārējie mājas iedzīvotāji mums “skrēja” virsū un teica, kas te tagad notiek, jo pie soliņa vakaros pulcējās skaļas kompānijas un traucēja naktsmieru. Mums nācās soliņu noņemt,” situāciju ar viedokļu dažādību skaidro Raivis Ragainis.
Ar digitāliem rīkiem netiek sasniegta visa sabiedrība
Jēkabpils novada pašvaldības iniciatīva iesaistīt iedzīvotājus dažādu jautājumu apspriešanā, izmantojot sociālo tīklu platformas, ir apsveicama, taču tā informācija sasniedz tikai nelielu daļu iedzīvotāju, jo ne visiem ir pieņemama digitālā komunikācija, turklāt daudziem nav savu profilu sociālajos tīklos un līdz ar to liela sabiedrības daļa paliek ārpus komunikācijas un nemaz neuzzina par pašvaldības plāniem. Šajā gadījumā sadarbība ar iedzīvotāju padomēm sekmētu, ka informācija nonāk līdz plašākam iedzōvotāju lokam.
“Deputāti ir sabiedrības daļa, ievēlētas personas, kurām ir jāpārstāv vēlētāji. Mēs esam gājuši uz to, ka katrā pagastā ir cilvēks, kurš pārstāv šīs te pagasta intereses, tas ir saimnieks vai pārvaldnieks un caur šiem cilvēkiem ir jānāk iedzīvotāju ierosinājumiem,” uzskata Raivis Ragainis.
Žurnālisti norādīja, ka nav runa par iedzīvotāju sadarbību ar pašvaldības darbiniekiem pagastos. Runa ir par to, ka pašvaldības informācija nenonāk līdz iedzīvotājiem un tie nevar iesaistīties ēmumu pieņemšanā, piemēram, tiek rīkota kāda sanāksme vai apspriešana par kādu jautājumu un liela daļa iedzīvotāju par to nemaz neuzzina, kā bija ar pašvaldības rīkoto sanāksmi ar iedzīvotājiem Jēkabpilī pagājušā gada rudenī, kad atnāca tikai daži cilvēki un no komentāriem pie publikācijām mediju mājaslapās varēja secināt, ka daudziem ziņa, ka bijusi šāda sanāksme bija pārsteigums. Ir liela daļa sabiedrības, kas ir ārpus digitālās komunikācijas, kas tā arī neuzzina, ka notiek kāda apspriešana, nemaz nerunājot, ka ir arī liela daļa, kas nekur nevēlas piedalīties. Tāpat arī līdz pašvaldībai nenonāk informācija par visiem iedzīvotāju ierosinājumiem, idejām, ko varētu sekmēt iedzīvotāju padomes.
“’Mums ir priekšrocība - pašvaldības laikraksts “Jēkabpils Vēstis”, kas tiek izdots tirāžā, lai katra mājsaimniecība saņemtu eksemplāru. Protams, mēs sniedzam informāciju medijiem, sociālajos tīklos, bet tas nenozīmē, ka visi uzzina. Es ļoti labi zinu, ka daļa domes avīzi saņemot, uzreiz to iemet papīrgrozā, es ļoti labi zinu, ka daudzi neseko pašvaldības kontiem sociālajos tīklos, es ļoti labi zinu, ka liela daļa neklausās, neskatās un nelasa konkrētos medijus, tad sakiet, kā man nonest informāciju iedzīvotājiem un vai padomes to atrisinās?” jautā Raivis Ragainis.
Sarunā ar vietejo mediju žurnālistiem Raivis Ragainis pagaidām palika pie pārliecības, ka pašvaldība padomes neveidos, bet ar sabiedrību turpinās sazināties caur atsevišķām struktūrām. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju padomēm nav pilnvaru pieņemt gala lēmumu ierosinātajos jautājumos. Padomes var tikai nolemt par konkrētu jautājumu virzīšanu uz domi, kur tos izskatīs un lēmumu pieņems deputāti. Bet iedzīvotāju padome var kalpot kā vidutājs starp vietējo varu un sabiedrību.