2024.gada 16. jūnijs

Justīne, Juta

AT nodod atpakaļ Zemgales apgabaliesai Guntara Goguļa lietu atkārtotai izskatīšanai

AT nodod atpakaļ Zemgales apgabaliesai Guntara Goguļa lietu atkārtotai izskatīšanai

Latvijas Republikas Augstākā tiesa jeb Senāts bijušā Jēkabpils novada domes izpilddirektora Guntara Goguļa pārsūdzēto Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā skatīto apelācijas tiesas spriedumu izskatīja un nodeva atpakaļ Zemgales apgabaltiesai izskatīšanai no jauna.

„Motīvu daļa ir gana "interesanta". Augstāka tiesa ir radījusi jaunus argumentus, kas liek vairāk uzdot jautājumus, piemēram, tiesa uzskata, ka uzteikums izpilddirektoram ir ar likumu un Darba likums uz to neattiecas. Tas nozīmē, ka Saeima ar likumu atlaiž konkrētus cilvēkus, nevis nosaka vispārējo kārtību. Nav jāņem vērā Valsts darba inspekcijas atzinums, kas uzrauga Darba tiesību ievērošanu. Katrā gadījumā process turpinās un sola interesantas juridiskas atziņas,” saka Guntars Gogulis.

Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā 8.martā Apelācijas instancē tika skatīta lieta, kurā Jēkabpils novada pašvaldības bijušais izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzējis pašvaldību par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību, atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. 6.aprīlī kļuva zināms apelācijas tiesas lēmums, kas noteica, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā.

Jēkabpils novada pašvaldību šis spriedums apmierināja. Savukārt Guntars Gogulis lietu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, norādot, ka apelācijas tiesas spriedums ir pretrunā ar Darba likumu.

Pagaidām nav zināms, kad Zemgales apgabaltiesā Guntara Goguļa lieta varētu tikt skatīta atkārtoti.

Iepazīstinām ar Senāta sprieduma Motīvu daļu, par kuru Guntars Gogulis teic, ka tā ir juristiem interesanta lasāmviela:

„[9] Senātam šajā lietā jāatbild uz jautājumu par administratīvi teritoriālās reformas 
gaitā piemērojamo likumu darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar jaunizveidotajā pašvaldībā 
iekļautās pašvaldības domes izpilddirektoru.
[10] Latvijā īstenota administratīvi teritoriālā reforma, kuras gaitā būtiski samazināts 
pašvaldību skaits, apvienojot vairākas pašvaldības. Viens no likumiem, kurš pieņemts, lai 
noteiktu minētās reformas gaitu un noregulētu atsevišķus tajā iesaistīto personu tiesisko 
attiecību jautājumus, ir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
[10.1] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 
(turpmāk – Pārejas noteikumi) 6. punkts noteic, ka, ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās 
jaunievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas 
pirmo sēdi, izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Novada pašvaldība ir 
attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību 
pārņēmēja. Par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības 
nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes 
lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā 
līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra 
datiem 2021. gada 1. janvārī.
Pārejas noteikumu 2. punktā paredzēts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos (tas ir 
2020. gada 23. jūniju) republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas 
funkcijas, un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību 
vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu 
administrācijas pirmajai sēdei.
No minētā izriet, ka lielākās jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības 
izpilddirektora darba tiesiskas attiecības netiek izbeigtas ar jaunizveidotās pašvaldības domes 
pirmās sēdes dienu, bet gan uz likuma pamata turpinās, attiecīgajam izpilddirektoram faktiski 
iegūstot jaunizveidotās pašvaldības izpilddirektora amata pienākumu izpildītāja statusu līdz 
brīdim, kad viņa darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, jaunizveidotās pašvaldības domei pieņemot lēmumu
par izpilddirektora iecelšanu amatā, ja vien šis lēmums neattiecas uz viņu pašu.
[10.2] Darba līguma uzteikumam vispārīgi piemērojami Darba likuma noteikumi.
Tomēr jāņem vērā, ka darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas 
Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti 
(sk. Darba likuma 1. pantu), kā arī saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas 
likuma 9. panta sestās daļas 2. punktu, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka 
vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to 
neierobežo speciālā tiesību norma.
[10.3] Izpilddirektoru (kā darbinieku) skaita samazināšana ir tikusi noteikta ar 
likumu, jo likumā paredzēta pašvaldību skaita samazināšana, apvienojot tās. Likums 
apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem ir zināms un nav atsevišķi jāpaziņo.
[10.4] Iepriekš norādītajos Pārejas noteikumos ietvertas speciālās tiesību normas 
paredz īpašu izņēmumu no vispārējā noteikuma par jaunizveidoto pašvaldību kā tajā 
apvienoto (iekļauto) pašvaldību - likvidēto publisko tiesību juridisko personu - tiesību un 
saistību, tātad arī darba tiesisko attiecību pārņēmēju. Proti, attiecībā uz lielākās 
jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības izpilddirektoru izņēmuma kārtā paredzēts
konkrēts darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats (apstāklis, kura iestāšanās pati par sevi 
izbeidz darba tiesiskās attiecības) – jaunizveidotās pašvaldības domes pieņemts lēmums par 
izpilddirektora iecelšanu amatā.
Tādējādi speciālās tiesību normas ierobežo Darba likumā noteiktās darba tiesisko 
attiecību izbeigšanas kārtības, kas ir vispārīga, piemērošanu.
Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības izbeidzas uz likuma pamata, tad darba devēja 
dokumentam, ar kuru tiek paziņots par attiecīgā likumā noteiktā pamata esību, nav uzteikuma 
nozīmes. 
Līdz ar to Senāts atzīst par pamatotiem tos pretsūdzības argumentus, kas saistīti ar 
tiesību normu konkurences noteikumu neievērošanu un speciālo tiesību normu neņemšanu 
vērā. Vienlaikus par nepamatotiem atzīstami kasācijas sūdzībā ietvertie iebildumi pret 
neatjaunošanu izpilddirektora amatā, jo tie saistīti ar Darba likumā noteiktās darba līguma 
uzteikšanas kārtības neievērošanu un Darba likumā paredzētajām šīs kārtības neievērošanas 
sekām.
[11] Likums „Par pašvaldībām” (redakcijā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 
31. decembrim) noteica kārtību, kādā pašvaldības izpilddirektors ieceļams amatā. 
Atbilstoši minētā likuma 21. panta pirmās daļas 11. punktam izpilddirektora 
iecelšana ir vienīgi pašvaldības domes kompetencē, un saskaņā ar minētā likuma 68. panta 
pirmo daļu izpilddirektoru tā ieceļ pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma.
Lai nodrošinātu jaunizveidoto pašvaldību darbības uzsākšanu, ar Administratīvo 
teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 8. punktu Vides aizsardzības un 
reģionālās attīstības ministrijai tika uzdots izstrādāt metodiku, kuras 4.4.2. apakšpunktā cita 
starpā norādīts, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot Darba likumā 
ietverto regulējumu, dome var izvēlēties izpilddirektoru no jau esošiem kandidātiem, ņemot 
vērā iepriekšējo darba pieredzi, kvalifikāciju un rezultātus (sk. Metodika 2021.gada 
apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai 8. lpp.).
Tas vien, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā 
metodikā atrodama norāde uz Darba likuma regulējumu saistībā ar jaunizveidotajā 
pašvaldībā iekļauto pašvaldību izpilddirektoru izvērtējumu veikšanu, vai Valsts darba 
inspekcija domes rīcībā ir saskatījusi Darba likuma noteikumu pārkāpumu, nenozīmē, ka
administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā veiktas izpilddirektora darba 
tiesisko attiecību izbeigšanas procesā piemērojams Darba likuma regulējums. 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā metodika ir iekšējs 
normatīvs akts, kas privātpersonām nepiešķir tiesības un neuzliek pienākumus, tāpat kā 
neuzliek pienākumu pašvaldībai, par ko liecina arī darbības vārda „var” izmantošana.
Nav izslēgts, ka, piemērojot iepriekš norādītās speciālās tiesību normas, pašvaldība 
jeb tās domes priekšsēdētājs (kuram ar likumu piešķirtas tiesības virzīt pašvaldības 
izpilddirektora amata kandidātu apstiprināšanai domē) izpilddirektora izvēles procesā pēc 
analoģijas var izmantot Darba likuma 108. pantā ietverto metodoloģiju. Taču attiecīgās 
metodoloģijas neievērošana nevar padarīt par spēkā neesošu darba tiesisko attiecību 
izbeigšanu, kas notikusi iestājoties likumā paredzētajam apstāklim.
Savukārt konkursa kārtības izmantošana vispārīgi ir atzīstama par labo praksi, uz ko 
norāda arī tas, ka šīs kārtības izmantošana paredzēta jaunajā Pašvaldību likumā, kas stājās 
spēkā 2023. gada 1. janvārī, gadījumos, kad pašvaldība izraugās darbiniekus (tostarp 
izpilddirektorus), kas ir valsts amatpersonas (sal. Pašvaldību likuma 20. panta piektā daļa).
Tāpēc nav pamatoti prasītāja kasācijas sūdzībā ietvertie iebildumi, kas saistīti ar 
Darba likuma 108. pantā noteiktās kārtības neievērošanu.
[12] Prasītājam 2022. gada 13. maijā paziņots 2022. gada 11. maija dokuments, kas 
nosaukts par darba līguma uzteikumu, un kurā norādīts likumā paredzētais apstāklis darba 
tiesisko attiecību izbeigšanai – tas, ka jaunizveidotās Jēkabpils novada pašvaldības dome 
2022. gada 28. aprīlī ar lēmumu ir iecēlusi novada pašvaldības izpilddirektoru (sk. lietas 4.-
5. lpp.).
Vērtējot minēto dokumentu kā uzteikumu, tiesa neapsvēra, vai darba tiesisko attiecību 
izbeigšana nebija notikusi uz speciālo tiesību normu pamata un tas noveda pie kļūdas 
piemērojamo tiesību normu izvēlē un lietas nepareizas izspriešanas.
[13] Pretsūdzības argumenti par Komerclikuma noteikumu par kapitālsabiedrību 
izpildinstitūciju locekļu atcelšanu no amata piemērošanu pēc analoģijas nepelna ievērību, jo 
pretsūdzībā nav atklāts, kas pamato Komerclikumā noregulēto tiesisko attiecību un 
izskatāmajā lietā vērtējamo tiesisko attiecību būtisko līdzību, kā arī nav argumentēta tāda 
likuma roba, kas būtu jāaizpilda ar analoģijas izmantošanu, esība.
[14] Ņemot vērā šā sprieduma 10. - 12. punktā norādītos apsvērumus, Senāts atzīst, 
ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams.
[15] Atceļot spriedumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu 
pretsūdzības iesniedzējai atmaksājama drošības nauda 300 euro.”

Atstājiet komentāru