2024.gada 13. decembris

Lūcija, Veldze

Jēkabpils novadā izstrādāts plāns un apzina vietas, kur patverties militāra uzbrukuma gadījumā

Jēkabpils novadā izstrādāts plāns un apzina vietas, kur patverties militāra uzbrukuma gadījumā

Jēkabpils novada pašvaldībā izstrādāts rīcības plāns militārā iebrukuma gadījumā. Tas kā atsevišķa sadaļa tiks iekļauts pašvaldības civilās aizsardzības plānā, kuru paredzēts apstiprināt marta domes sēdē. Patlaban pašvaldība apzina vietas, kur un kā iedzīvotājiem patverties militārā iebrukuma gadījumā. 

Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts stāsta, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izstrādātais rīcības plāns militārā iebrukuma gadījumā ir ar ierobežotu pieejamību un netiks publiskots.

Lielākā daļa patvertņu privatizētas

“Plāna sastāvu, kas tur paredzams, arī nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tur ir jābūt ietvertiem mobilitātes un pretmobilitātes pasākumiem, iedzīvotāju izmitināšanas vietām, primāro vajadzību nodrošināšanai – ūdens, siltums, pajumte, iedzīvotāju apziņošanai krīzes gadījumos,” skaidro Ilmārs Luksts.

Viņš arī informē, ka pašvaldības speciālisti ir uzsākuši apkopot informāciju par objektiem, kas ap-draudējuma gadījumā varētu kalpot kā bumbu patvertnes. Lielākā daļa padomju laikos celto patvertņu Jēkabpilī ir privatizētas. Viena pamatīga un salīdzinoši nesen, astoņdesmito gadu otrajā pusē pabeigtā bumbu patvertne pie pansionāta gan pieder pašvaldībai. Taču tā gadiem ilgi bijusi pamesta un lai to izmantotu, telpām nepieciešams remonts. Šī patvertne tika būvēta valdības vīriem scenārijam, ja Rīgai rodas kāds uzbrukums no rietumiem, tad viņi uz austrumiem atkāpjas. Šobrīd skaidrs, ka tas scenārijs ir pretējs – agresorvalsts atrodas austrumos.

“Patlaban ir dažādas versijas – daudzdzīvokļu māju pagrabi vienu speciālistu uzskatā nav piemērojami, bet citu speciālistu uzskatā tas ir labāk nekā nekas,” skaidro Ilmārs Luksts. “Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests publicēs vadlīnijas, pēc kurām arī mēs varēsim vadīties, konstruktīvi runāt ar sabiedrību un stāstīt, kā, kur un kāpēc. Bet šobrīd rīcības shēma jau ir skaidra. Nav tā, ka nekas nav gatavs un skaidrs. Apziņošanas sistēma krīzes gadījumā arī valstī ir noteikta, tālākās pašvaldības rīcības attiecībā pret saviem iedzīvotājiem arī ir skaidras.”

Publisko izstrādātās vadlīnijas

Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šonedēļ publiskoja izstrādātās vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.

Paredzēts, ka patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietas.

Vadlīnijās norādīts, ka piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos. Patvertnēm jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu.

Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi. Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu. Apdraudējuma gadījumā visas atveres jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem, informē VUGD.

Patvertnes telpās nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.

Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē. Patvertnes telpās jābūt līdzenai grīdai, kas piemērota sēdvietu un atpūtas vietu ierīkošanai.

Vienam cilvēkam – 0,75 m2

Patvertnes cilvēkietilpību ieteicams aprēķināt, paredzot 0,75 kvadrātmetrus (m2) uz vienu personu. Nosakot patvertnes cilvēkietilpību, jāņem vērā tikai tās telpas, kur atradīsies cilvēki, bet ne palīgtelpas. Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, iespēju robežās paredzot arī ilgstošākas uzturēšanās līdz 72 stundām vajadzību nodrošinājumu.

Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Jāizvairās no cilvēku izmitināšanas telpās, kurās atrodas elektrotīkls, ūdensvada, apkures, kanalizācijas un citas maģistrālās inženierkomunikācijas. Iekšējiem inženiertīkliem jāierīko attiecīgas atvienošanas vai noslēgšanas ierīces.

Patvertnes ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem. Durvīm jāveras virzienā uz āru. Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.

Dienests norāda, ka patvertnei jābūt vismaz divām izejām. Gadījumā, ja telpai ir tikai vienas durvis, tad otru - avārijas izeju - var organizēt, izmantojot, piemēram, tuneļveida eju, logus vai lūkas. Patvertnēm ar ietilpību līdz 20 cilvēkiem, var pielāgot telpas ar vienu ieeju un izeju.

Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā. Patvertni vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. 

Jābūt pārtikas glabātuvei

Patvertnē jāparedz aizsardzība pret iegruvumu, ko var izraisīt daļēji vai pilnīgi sabrukušas ēkas gruveši. Aizsardzību nodrošina, papildus atbalstot patvertnes griestus. Ja platība atļauj, patvertni vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātuves un vietas, kur nodrošināt izklaides iespējas bērniem, tādējādi mazinot bērnu stresa līmeni. Patvertni jānodrošina vismaz ar vienu pirmās palīdzības aptieciņu. 

Tāpat vadlīnijās tiek norādīts, ka patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus - lāpstas, liekšķeres, laužņi, cirvji, zāģi, metāla zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā.

Pēc vadlīniju apstiprināšanas plānots veikt potenciālo patvertņu vietu apsekošanu, apzīmēšanu un kartēšanu. Noslēdzoties apsekošanai un pēc zīmju uzstādīšanas, iedzīvotāji ar sev tuvākajā apkārtnē esošajām patvertnēm varēs iepazīties interaktīvā kartē, kas tiks uzturēta un atjaunota, atbilstoši veikto apsekošanu rezultātiem.

Detalizētāk ar vadlīnijām iespējams iepazīties ŠEIT



Attēlā: Zīme, kas norāda, ka objektā ierīkota patvertne

Komentāri (0-2/2)

  • Moderna meitene
    10.03.2024 11:03
    Sirēnas kauks, 72h soma ir, bet kur paslēpties neviens nezina! Esmu par pagrabiem, ir dzirdēts, ka Ukrainā, tieši skrienot uz patvertnēm tiek ievainoti, vai vēl trakāk, bet pagrabs ir tuvu, kā arī mūsu daudzstāvenes, manuprāt nemaz tik bezcerīga ideja nav. Ieguvums būs visiem, pagrabi tīri, neaizlaisti, ja nevajadzēs slēpties, vismaz dzīvosim sakārtotā vidē, zaļi tā teikt!
  • Pogo
    07.03.2024 09:43
    Ņemot vērā vadlīnijas neviens daudzīvokļu pagrabs nav piemerots. Sākot ar to ka ir tikai viena ieeja izeja - māja sabrūk virsū un sanak Mariupoles massu kaps. Un arī ūdens nav atslēdzams. Plīstot visām caurulēm un netiekot ārā vēl ari pastaav iespēja noslīkt.

Atstājiet komentāru