2024.gada 24. novembris

Velda, Velta

Pils rajons iedzīvotāji: Arī pēc ūdensvada avārijas remonta ūdens smird. Vai to droši lietot? SIA «Jēkabpils ūdens» skaidro notikušā apstākļus

Pils rajons iedzīvotāji: Arī pēc ūdensvada avārijas remonta ūdens smird. Vai to droši lietot? SIA «Jēkabpils ūdens» skaidro notikušā apstākļus

Ar Radio1.lv šīs nedēļas sākumā sazinājās Jēkabpils Pils rajona iedzīvotāji, kas  satraukušies par situāciju saistībā ar ūdens kvalitāti mikrorajonā un lūdz viņiem plašāk skaidrot notikušo.

Iedzīvotāji raksta: "Labdien! Rakstam Jums ar lūgumu paskaidrot Pils Rajona iedzīvotājiem, kas par ūdens padeves  avāriju notika 5 jūnijā, jo Jēkabpils ūdens neko nepaskaidroja un iedzīvotāji pārdzīvo vai vispār ir droši lietot un mazgāties tādā ūdenī?"

Iedzīvotāji arī raksta, ka SIA « Jēkabpils ūdens»  viņiem atsūtījis sekojošo ziņu: “Labdien! Saistībā ar slikto ūdens kvalitāti Pils mikrorajonā šodien (05.06.) notiek avārijas remontdarbi - ūdensvada maiņa. Remontdarbu laikā Pils mikrorajonā tiks atslēgta ūdens padeve. Pēc remontdarbu veikšanas ūdens tiks hlorēts līdz ar to aicinām iedzīvotājus pēc ūdens padeves atjaunošanas uzturā lietot tikai vārītu ūdeni.”

Dienās, kad notika ūdensvada avārija Pils rajonā bija pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens no mucas, ko piegādāja SIA “Jēkabpils ūdens”. Tāpat kvalitatīvu ūdeni bija iespēja iegūt pilsētas brīvkrānos.

Baumo, ka ūdens speciāli saindēts

Iedzīvotāji raksta:

“Ir pagājušas vairākas dienas, bet ūdens joprojām smird, arī pēc ūdensvada remonta, un uz mājas tika izlīmēti ziņojumi, ka ūdens kvalitāte ir joprojām slikta un to lietot uztura ir bīstami. Iet baumas, ka ūdens speciāli ir saindēts …. Kas tad patiesībā notika ar ūdeni??? Lūgums sniegt plašāku skaidrojumu.”

Radio1.lv sazinājās ar SIA “Jēkabpils ūdens” vadību un lūdza sniegt atbildi iedzīvotājiem. Saņēmām uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Artura Smagara plašu skaidrojumu par Pils rajonā notikušo ūdensvada avāriju un veiktajiem remontdarbiem, kā arī par ūdens kvalitāti šobrīd.

SIA “Jēkabpils ūdens” informāciju no iedzīvotājiem par sliktu ūdens kvalitāti Pils mikrorajonā saņēma 4.jūnija pusdienlaikā.

Arturs Smagars norāda, ka nekavējoties uz Pils mikrorajonu tika nosūtīti SIA “Jēkabpils ūdens” darbinieki, kuri uzsāka tīklu apsekošanu, lai konstatētu ūdens kvalitātes pazemināšanās cēloni. Apsekojot tīklus, tika pieņemts lēmums veikt tīklu skalošanu, kā arī pārbūvēt ūdensvada ievadu, kas atzarojas uz daudzdzīvokļu māju Pils rajonā 218. Paralēli speciālisti turpināja apsekot individuālos klientus, kuri saņem SIA “Jēkabpils ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumus, kā arī Pils mikrorajonā nogādāja dzeramā ūdens mucu. 

Nākamajā dienā 5.jūnijā

SIA “Jēkabpils ūdens” speciālisti konstatēja, ka abonementam, kurš lieto ūdeni no diviem avotiem - centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem un individuāla ūdens ieguves avota (urbuma) - sistēma savienota, neievērojot tehniskos noteikumus, kā rezultātā ūdens no individuālā ieguves avota tika pārspiests centralizēto ūdensapgādes tīklu posmā, kas ietekmēja daudzīvokļu dzīvojamo māju Pils rajonā 218 un 219 un divu individuālo patērētāju ūdens kvalitāti. Līdz ar to ūdens Pils mikrorajonā zaudēja savu kvalitāti - tā bija tehniska kļūme individuāla lietotāja ūdensapgādes sistēmā, kas izraisīja šo situāciju. Pēc fakta konstatācijas nekavējoties individuālais ūdens ieguves avots tika atvienots no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, kā arī uz lietotāja pievada papildus tika uzstādīts vienvirziena vārsts. 

Baumas par ūdens speciālu saindēšanu neapstiprinājās.

Jēkabpils ūdens veica tīklu dezinfekciju

Pēc lietotāja atslēgšanas SIA “Jēkabpils ūdens” speciālisti veica daudzdzīvokļu ēku Pils rajonā 218 un 219 mājas kopējās ūdenssistēmas iztukšošanu un trīsreizēju tīklu dezinfekciju.

«Pēc lietotāja individuālā ūdens ieguves avota atslēgšanas kopējā ūdensapgādes sistēmā ieplūst tikai ūdens no SIA “Jēkabpils ūdens” ieguves avota, tomēr kopējā daudzdzīvokļu ēku sistēmā iespējams ir palicis ūdens, kam raksturīga brūngana krāsa un smaka. Katrā dzīvoklī ūdens izskats var atšķirties - tas atkarīgs no katra dzīvokļa ūdens lietošanas intensitātes. Tas izzudīs, kad tas no tīkliem pilnībā tiks izlietots,» skaidro SIA «Jēkabpils ūdens» vadība. 

SIA “Jēkabpils ūdens” laboratorijas speciālisti, veicot ūdens analīzes, monitorē ūdens kvalitāti tīklos. Ūdens veselībai bīstams nav, tomēr speciālisti iesaka līdz pilnīgai ūdens nomaiņai uzturā lietot novārītu ūdeni. Ūdens atšķirīgais izskats ar brūnganu krāsu un smaku radās, jo ūdens no individuālā pazemes ieguves avota netika attīrīts, kā to veic SIA “Jēkabpils ūdens”. Par to liecina ūdens brūnganā krāsa un smaka.

Augstākminētos darbus veica SIA “Jēkabpils ūdens” speciālisti. Līdzekļi atsevišķi šiem darbiem netika aprēķināti, jo tie ņemti no ikdienas tīklu uzturēšanas darbu sadaļas, kas jau ir iekļauta tarifā. Par šiem darbiem nekādas papildus maksas netiks aprēķinātas.

Pieslēdzot ūdeni, aicina ievērot noteikumus

SIA “Jēkabpils ūdens” savus tīklus apsaimniekos kā līdz šim, bet, ņemot vērā šo pieredzi, atgādinām iedzīvotājiem, ka pirms pieslēguma veikšanas no SIA “Jēkabpils ūdens” ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus. 

Individuālais ūdens ņemšanas avots tikt savienots ar centralizētajiem ūdensapgādes sistēmas tīkliem, saskaņā ar Jēkabpils novada saistošo noteikumu Nr. 24 “Saistošie noteikumi par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību Jēkabpils novadā” 11.punktu: “Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.”

Daudz ieguldīts ūdenssaimniecības infrastruktūrā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija maijā publiskoja informāciju, ka Latvijā novecojušas ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanai nepieciešams miljards eiro. To, kādā stāvoklī ir ūdenssaimniecība Jēkabpilī un novada teritorijā Radio1.lv jautāja domes vadībai un atbildīgajiem speciālistiem, tiekoties preses konferencē.

Jēkabpil novada mērs Raivis Ragainis (LZP) skaidroja, ka “Jēkabpils novadā diezgan daudz ir guldīts tieši ūdenssaimniecības infrastruktūrā un līdz ar to tā lielākajā daļā novada ir labā kārtībā. Taču ir arī atsevišķas teritorijas kurām pievērsta mazāka uzmanība. Tur šobrīd ir jāiegulda līdzekļi.”

Raivis Ragainis atklāja, ka

Gravānu ciema attīrīšanas iekārtas Ošānos ir ļoti sliktā stāvoklī. Tās  Vides dienestā atzīmētas, kā vienas no TOP sliktākajām valstī. Līdzīgi sliktā stāvoklī ir arī ūdens attīrišanas iekārtas Sēlpils ciemā. Patlaban pašvaldība plānojot, kā abas šīs iekārtas savest kārtībā. Raivis Ragainis piebilda, ka tieši attīrīšanas iekārtu sakārtošana prasot vislielākos izdevumus.

Vislabākā situācija ūdenssaimniecības jomā ir Jēkabpilī. Raivis Ragainis norādīja, ka šeit tās sakārtošanā dažādos projektos ieguldīti miljoniem eiro. Tāpat arī pašvaldība cenšoties visur, kur notiek ielu remonti, atjaunot ūdens un kanalizācijas vadus. Tiesa, remontējot Pormaļa ielu, tas, līdzekļu trūkuma dēļ, neesot izdarīts. Šķitis, ka šajā ielā esošie ūdens un kanalizācijas vadi esot vēl apmierinošā stāvoklī, taču pēc ielas atjaunošanas atklājies, ka tomēr atsevišķās vietās ir problēmas. Taču kopumā Jēkabpilī ar ūdenssaimniecību un kanalizāciju tīklu neesot sarežģītu, sasāpējušos situāciju.

Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers, papildinot iepriekš sacīto, norādīja, ka Jēkabpilī “jau iepriekšējos gados no dažādiem Eiropas fondiem bija piesaistīta nauda, ja nemaldos piecas sešas kārtas noritēja projekti un arī daudz līdzekļu tika piesaistīti Jēkabpils pilsētai un novadam. Jēkabpilī ir 87 kilometri ūdensvadu un 93 kilometri kanalizācijas un pēc “Jēkabpils ūdens” datiem puse tīklu ir atjaunoti un ir labā stāvoklī un puse tīklu ir apmierinošā stāvoklī. Pagājušajā gadā bija labs rādītājs kanalizācijas sitēmā - uz visiem šiem kilometriem bija tikai 13 tīkla aizsērējumi, divas reizes aizsērējās spiedvads un bija viena avārija uz ielas. Manā skatījumā no visiem šiem tūkstošiem metru ūdens un kanalizzācijas vadu, tas ir labs rādītājs. Ļoti labā stāvoklī ir ūdensgūtnes vietas Veseļos.”

Uldis Skreivers atzīmēja, ka

SIA “Jēkabpils ūdens” kā lielāko problēmu Jēkabpilī – sakārtot ūdens attīrīšanas iekārtas, kas atrodas uz saliņas, kā arī ūdensapgādi trīs ielās – Jūlija, Akurātera un Dzirnavu ielās, kur tie ir viskritiskākajā stāvoklī. Tāpat arī uzņēmumā norādīts, lai sakārtotu šīs kritiskākās vietas pilsētā, kā arī ūdenssaimniecību Ābeļu ciemā, kur tagad šo pakalpojumu sniedz SIA “Jēkabpils ūdens”, nepieciešami apmēram 30 miljoni eiro.

Uldis Skreivers atzina, ka vairāk vai mazāk sakārtota ūdenssaimniecība ir arī Viesītē un Aknīstē, savukārt Jēkabpils novada ciematos stāvoklis neesot iepriecinošs un tur nepieciešami ieguldījumi ūdensaimniecības sakārtošanā.

Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija savā publikācijā atzīst, ka Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu nozares lielākais izaicinājums ir novecojusi infrastruktūra - jo īpaši mazajās apdzīvotajās vietās.

Nākamajos 20 gados, lai ieviestu jaunās Eiropas Savienības prasības notekūdeņu attīrīšanai, kā arī nepasliktinātu esošo situāciju, būs nepieciešams viens miljards eiro. Līdz 2045.gadam jaunās un stingrākās prasības pakāpeniski būs jāievieš aptuveni 20 lielākajās Latvijas pilsētās.

Foto: jekabpils.lv

Komentāri (0-1/1)

  • Aarpraac
    12.06.2024 15:47
    Dome netiek galā ar dzeramo ūdeni ikdienā,cik piegājieniem laboja,tāpat ūdens brūns,ko darīs krīzes laikā?

Atstājiet komentāru