Teritorijas plānojums: Jēkabpils paplašināsies par 1,25 km2. Ir neapmierinātie ar jauno pilsētas teritoriju zonējumu
- Sandra Mikanovska --
- 08 augusts 2024 --
- 0Komentāri
Iepazīties ar jauno teritorijas plānojumu ir aktuāli visiem zemes un būvju īpašniekiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām, un arī tiem, kas plāno zemes vai būvju iegādi. Galvenokārt tādēļ, ka teritorijas plānojums nosaka funkcionālas zonas: kultūras pieminekļu un ainavu teritorijas, aizsargjoslas, dzīvojamās un sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās zonas, kā arī jauktas apbūves zonas un katrai no tām atbilstošus izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus. Teritorijas plānojuma 1.redakcijas dokumenti pieejami gan pašvaldībā, gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā geolatvija.lv.
Jēkabpils paplašinās, Viesīte, Aknīste – samazinās
Teritorijas izmantošanas nosacījumi ir aktuāli katram īpašniekam. Turklāt iespējams, ka īpašums, kas nesen bija lauku teritorija, atbilstoši plānojumam jau atradīsies pilsētas robežās. Plānojums paredz uz piegulošo teritoriju rēķina, kur jau izveidojusies apbūve un ar pilsētas infrastruktūru saistīts ceļu tīkls, paplašināt Jēkabpils pilsētas teritoriju - virzienā uz Ābeļu, Salas, Krustpils un Kūku pagastiem. Savukārt Aknīstes un Viesītes teritorijas tiks mainītas, gan paplašinot tās uz piegulošās apbūves rēķina, gan samazinātas, izslēdzot lauksaimniecības un meža zemes teritorijas. Novada ciematu teritorijas netiks mainītas. Teritoriju pievienošanu savos iesniegumos rosinājuši iedzīvotāji.
Saskaņā ar Jēkabpils novada Teritorijas plānojuma 1.redakciju Jēkabpils pilsētas robežas paplašināsies par 1,25 km2. Patlaban tā ir 25,43 km2, saskaņā ar jauno Teritorijas plānojuma 1.redakciju paplašināsies līdz 26,68 km2.
Paplašināsies arī Viesītes pagasts par 0,04 km2, no pašreizējās teritorijas 311,79 km2 pieaugs līdz 311, 83 km2. Pieaugs arī Aknīstes pagasta teritorija par 0,44 km2, no pašreizējās 129,33 km2 līdz 129,77 km2.
Savukārt Viesītes pilsētas teritorija samazināsies par 0,04 km2, no pašreizējās 2,34 km2 līdz 2,3 km2. Mazāka kļūs arī Aknīstes teritorija par 0,44 km2, no pašreizējās 3,42 km2 līdz 2,99 km2.
Saskaņā ar Teritorijas plānojuma 1.redakciju samazināsies četru Jēkabpilij piegulošo pagastu teritorijas, jo tās tiks iekļautas pilsētā. Salas pastā par 0,42 km2, no pašreizējās 195,17 km2 līdz 194,75 km2; Ābeļu pagastā par 0,57 km2, no pašreizējās teritorijas 126,69 km2 līdz 126,12 km2; Kūku pagastā par 0,24 km2, no pašreizējās teritorijas 114,32 km2 līdz 114,08 km2; Krustpils pagastā par 0,02 km2, no pašreizējiem 86,02 km2 līdz 86 km2.
Pārējo novada pagastu teritorijas nemainās.
Priekšlikumus visvairāk iesnieguši jēkabpilieši
Teritorijas plānojuma izstrādes procesu uzsāka 2022. gadā, un to vada Jēkabpils novada Attīstības pārvalde, bet dokumenta iz¬strādi veic telpiskās attīstības plānošanas uzņēmums SIA “Reģionālie projekti”.
Nosacījumi izstrādes gaitā ir pieprasīti 34 institūcijām, un 25 ir sniegušas savus nosacījumus, bet pārējām acīmredzami nav publisko interešu, kas būtu jāiestrādā plānojumā. Bū¬tiskākie nosacījumi esot sa¬ņemti no Valsts vides dienesta attiecībā uz vides risku prasībām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savukārt Satiksmes ministrija tos sniegusi attiecībā uz nacionālas nozīmes rezervējamajām teritorijām, arī saistībā ar iespējamo otra tilta būvniecību Jēkabpilī un apvedceļa būvniecību. Arī šie ir aspekti, kas var interesēt īpašniekus, plānojuma prezentācijā sacīja tā izstrādātāji. Kopā no iedzīvotājiem saņemti 67 iesniegumi, kas izvērtēti plānojuma darba grupā. 45 ir ņemti vērā, 10 ņemti vērā daļēji, bet 10 nav ņemti vērā. Visvairāk iesniegumu saņemts no jēkabpiliešiem. Ar iesniegumiem un skaidrojumu par to, kas un kāpēc ir akceptēts un kas nav ņemts vērā, var iepazīties plānojuma 1. redakcijā.
Iebilst pret rūpniecisko zonu meža vietā
30. jūlijā notika Teritorijas plānojuma 1.redakcijas publiskās apspriešanas sanāksme Jēkabpilī, kurai varēja pieslēgties arī attālināti. Pēc teritorijas plānojuma prezentācijas, iedzīvotāji uzdeva jautājumus. Visvairāk iebildumu bija Ābeļu ciema iedzīvotājiem, jo saskaņā ar teritorijas plānojuma 1.redakciju Jēkabpils pilsētas teritorija paplašinās, iekļaujot pilsētā Ābeļu pagasta teritoriju un saskaņā ar zonējumu, šeit paredzēta rūpnieciskā apbūve.
Pēteris Rutkovskis izteica viedokli un priekšlikumus par trim zemes vienībām. Viņš norādīja, ka, iepazīstoties ar jaunā teritorijas plānojuma pirmo redakciju, radās gan iebildumi, gan priekšlikumi. Pēc spēkā esošā teritorijas plānojuma pašlaik divās zemes vienībās, kas ir augošs mežs, un atrodas Ābeļu pagasta teritorijā, ir mainīts izmantošanas mērķis, proti, abi zemes gabali pārformēti uz rūpnieciskās apbūves teritoriju. Ābeļu ciema iedzīvotājs norādīja, ka tas var radīt nevēlamas sekas. Šāda redakcija rada priekšnoteikumus vides kvalitātes pasliktināšanai Ābeļu ciemā un Ābeļu pagastā, paaugstina rūpniecisko avāriju un vides avāriju risku līmeni, pazemina Ābeļu ciema kvalitāti, paaugstina gaisa piesārņojumu un industriālo trokšņu līmeni Ābeļu ciemā un aizskar ciema iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Viņš arī norādīja, ka apspriežamās redakcijas paskaidrojuma raksta apakšpunktā 4.2 norādīts, ka teritorijas attīstības pamats ir apdzīvojuma struktūra. Šie noteikumi būtu jāievēro arī uz Ābeļu ciemu, kā blīvi apdzīvotu vietu. Taču tie nav ievēroti. Ar apspriežamo pirmo redakciju esošais funkcionālais zonējums attiecībā uz šīm divām norādītajām zemes vienībām ir grozīts, pārkāpjot pēctecības principu, norādīja Pēteris Rutkovskis. Tāpat arī viņš atzīmēja, ka Teritorijas plānojuma Paskaidrojuma rakstā noteikts, ka stratēģija atbalsta videi draudzīgu ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi, kas sekmē meža kā ekosistēmas saglabāšanu. Pēc Ābeļu ciema iedzīvotāju domām, teritorijas plānojuma pirmā redakcija šādam mērķim neatbilst, ņemot vērā šo zonējuma transformāciju. Viņš arī atgādināja, ka plānojuma stratēģija neatbalsta tādas uzņēmējdarbības attīstību novadā, kas rada vides un dzīves telpas kvalitātes pasliktināšanos un riskus. Ābeļu ciema iedzīvotāji uzskata, ka šāda redakcija rada riskus tieši šādiem nosacījumiem – dzīves telpas un vides kvalitātes pasliktināšanos.
Atbildi sniedza Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars (NA). Viņš uzsvēra, ka vēl nekas nav pieņemts, nekas nav transformēts, ir tikai plānojuma pirmās redakcijas apspriešana.
“Šajā gadījumā es saprotu jūsu bažas, uztraukumu par to, ka piesārņojums no rūpnieciskām teritorijām var veidot lielāku ietekmi uz apdzīvoto teritoriju. To mēs skatīsimies. Šie nav vienīgie zemes gabali, kur ir mežu vai jaunaudžu platības, mēs pašvaldībā šādus plānus skatoties, ļoti to vērtējam. Lielākām pilsētām kā Jēkabpils tā saucamās “zaļās plaušas” ir vitāli nepieciešamas. Ir mežu platības, kuras pilda šo funkciju. Ir bijuši priekšlikumi un ir veikti šāda veida precizējumi. Skatīsimies, vērtēsim jūsu priekšlikumus,” solīja Kārlis Stars.
Viņš jautāja vai šis priekšlikums ir iesniegts uz ko Pēteris Rutkovskis norādīja, ka likums noiteic, ka jāņem vērā arī mutiski izteikti priekšlikumu. Tomēr arī plānojuma izstrādātāji mudināja iesniegt šo priekšlikumu – atstāt abos zemes gabalos augošu mežu – iesniegt arī rakstiski.
Pēteris Rutkovskis arī rosināja zemesgabalu “Radžusalas” transformēt par mežu. Patlaban tā ir rūpnieciskās apbūves teritorija, pašvaldības īpašums, kas kopš 2009.gada iznomāts komersantam komercdarbības veikšanai, taču nekas netiekot darīts. Turklāt šajā zemesgabalā esot vides piesārņojums, ko konstatējis Vides dienests. Tā kā īpašums tik ilgstoši neesot izmantots saskaņā ar zonējumu, Ābeļu ciema iedzīvotāji rosina šajā teritorijā veidot mežaudzi, jo tā atrodas līdzās ciemam un rūpnieciskā apbūve tā iedzīvotājiem būtu traucējoša.
Kārlis Stars sacīja, ka šis ir labs priekšlikums, “skatīsimies, vērtēsim”.
Ķieģeļu ielas mikrorajonā vēlas mazdārziņus
Publiskās apspriešanas sanāksmē uzdoto jautājumu vidū bija arī jautājums par mazdārziņu saglabāšanu Ķieģeļu ielas mikrorajonā.
Kāda kundze no Ķieģeļu ielas mikrorajona jautā, cik ilgi iedzīvotāji varēs izmantot tur esošos mazdārziņus?
Kārlis Stars sacīja, ka līdzās Ķieģeļu ielas mikrorajonam ir rūpnieciskās apbūves teritorijas, kur pašvaldība izbūvējusi divus ražošanas objektus. Tā ir bijušā Ķieģeļu rūpnīcas teritorija, kas pielāgota rūpnieciskajai apbūvei un ražošanai.
“Šajā teritorijā ilgtermiņā ir ieceres turpināt ražošanas ēku būvniecību, bet ne pie paša mikrorajona, dzīvojamajām mājām. Metrus 50-100 tuvāk neko nebūvēsim. Jā, tur ir dārziņu teritorija, dārziņi ir stihiski izmētāti, kopš padomju laikiem pa visu šo zemes gabalu. Nav līdz šim bijis pilsētā normatīvā regulējuma, kur būtu sadalīti un iedalīti šie dārziņi. Mums ir svarīga rūpnieciskās apbūves perspektīve. To esam ielikuši arī pirmajā redakcijā. Par dārziņu teritoriju darba grupā esam diskutējuši. Mans priekšlikums, ka dārziņu teritorijai varētu atstāt tādu, kā zaļo buferzonu. Gar Ķieģeļu ielu tur kur ir 13b 13c mājas, gar to joslu, kā dārziņu teritoriju, bet tad noteikti būtu jāpārskata viss plānojums un jāsataisa loģisks, pārdalot zemes vienības, jāskatās kam tur tagad ir, jāsaliek plānojums loģiski. Jāpieņem normatīvais regulējums, tas ir pašvaldības īpašums, attiecīgi jānosaka nomas maksa par mazdārziņiem,” sacīja Kārlis Stars.
Ķieģeļu ielas mikrorajona iedzīvotāja sacīja, ka mazdārziņu īpašnieki ir gatavi maksāt nomas maksu, tikai lai pašvaldība beidzot sakārto šo jautājumu.
Kārlis Stars solīja, ka tuvāko piecu gadu laikā nekāda apbūve vietā, kur ir mazdārziņi nenotiks un pagaidām iedzīvotāji tos var izmantot. Savukārt pašvaldības uzdevums kā to visu likumiski sakārtot.
Divmetrīgus žogus uz ielas pusi būvēt neļaus
Viens no jautājumiem bija vai pilsētā varētu ļaut būvēt divmetrīgus necaurredzamus žogus uz ielas pusi, lai sargātu no garāmgājēju skatieniem mājas iemītnieku privāto dzīvi un nodrošinātu, ka suns nepārlec pāri žogam.
Teritorijas plānojuma izstrādātāji skaidroja, ka attiecībā starp kaimiņu mājām, kaimiņiem, ja viens otram neiebilst var būvēt divi metri augstu necaurredzamu žogu. Bet gar ielu maksimālais augstums ir 1,6 metri un minimālā caurredzamība 30%. Šādi noteikumi ir visā pilsētā, izņemot gar tranzīta ielām, kas ir neretas Kurzemes, Zīlānu, Rīgas, Varoņu, Ventas un Daugavpils, kur žoga augstums drīkst būt ir 1,8 metri ar caurredzamību 30%. Plānojuma izstrādātāja uzsvēra, ka ar žogu veidojam ielas telpu un vidi un tik augstus līdz divi metri nav atļauts būvēt.
Publiskās apspriešanas sanāksmē tika uzdoti vēl daudzi citi interesējoši jautājumi. Ikviens vēl izteikt viedokli un iesniegt priekšlikumu Jēkabpils novada Teritrorijas plānojuma 1.redakcijai var līdz 18.augustam. Priekšlikumus var iesniegt rakstiski pašvaldībā, tāpat arī ar Teritorijas plānojuma 1.redakciju var iepazīties un priekšlikumus iesniegt - https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_24343.
Foto: No Terotorijas plānojuma 1.redakcijas - Jēkabpils teritorija un plānotās pilsētas paplašinātās robežas.