Jēkabpils novada pašvaldības politika skolu reformā: Nogaidīt
- Sandra Mikanovska --
- 22 augusts 2024 --
- 4Komentāri
Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitišķe stāsta, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām strādā pie skolu tīkla reformas, kas paredz jaunus kritērijus, kas ietver klašu posma piepildījumu, attālumu starp izglītības iestādēm, izglītojamā ceļā pavadīto laiku, materiāltehnisko nodrošinājumu un pedagogu pieejamību. IZM piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši, bet 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts.
Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9. klasei nosaka pašvaldības, taču 10.–12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.
Savukārt pieejamības skolās 10.–12. klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš.
Ministrija iesaka veidot vidējas klases
“Ministrija jaunā pedagogu finansēšanas modeļa ieviešanu plāno no 2025.gada 1.septembra. Ir paredzēts grupējums - ļoti maza klase, maza klase, vidēja klase un liela klase. Kur ir atšķirība? Ļoti maza klase var būt līdz 8 bērniem. Šajā gadījumā pašvaldībai jāpiedalās ar līdzfinansējumu, proporcionāli programmas izmaksām. Savukārt 100% finansējumu valsts nodrošina, ja ir maza klase ar 9 skolēniem, augšējā robeža – 16 skolēni. Vidējās klases apakšējā robeža ir 17 bērni, liela klase sākas no 25 bērniem. Ministrija iesaka atvērt vidējas klases, jo vidējas un lielas klases pedagoga darba samaksa un programmas ir vienāda, tāpēc ir uzsvars vērt vidējas un mazas klases. Kritēriji valsts finansējumam: valsts piedalās finansējumā visos tajos gadījumos, ja kvantitatīvie kritēriji atbilst MK noteikumiem. Savukārt vidusskolas posmā nosacījums, ja pašvaldība vēlas, bet skolas kritēriji neatbilst prasībām, pašvaldība var maksāt, bet vasts atšķirībā no pamatizglītības nepiedalās,” skaidro Aija Votišķe.
Viņa piebilst, ka ministrija ir gājusi pretī pašvaldībām un Austrumu pierobežas skolām ir 30 skolēni vidusskolas posmā jeb klasē 10 bērni. Vēl ir individuālas sarunas ar pašvaldībām par pieejamības skolām. Taču pagaidām IZM nav gatava nopublicēt pieejamības skolas. Tām arī paredzēti 30 skolēni vidusskolas posmā. Aija Voitišķe sacīja, ka pagaidām viņas rīcībā nav ziņu, ka kāda no Jēkabpils novada skolām būtu noteikta, kā īpašās pieejamības skola.
“Vai Viesītes vidusskola ir pieejamības skola? Tādas informācijas nav. Taču ir bijusi saruna par šādu iespeju apvienojot Viesīti, Aknīsti, Neretu vidējās izglītības posmā, jo, kā zināms Aizkraukles pašvaldība pieņēmusi lēmumu par pakāpes samazināšanu un Neretas vidusskolā 10.klasi šogad neatver. Taču es nevaru konkrēti pateikt vai Viesīte ir pieejamības skola vai kāda cita vidusskola novadā,” saka Aija Voitišķe.
Viņa arī piebilda, ka saprot Jēkabpils novada deputātu pieeju nogaidīt, jo plānot, un konkrēti sniegt šobrīd atbildi par novada skolu ekosistēmu ir ļoti sarežģīti. Uzstādījums ir tāds, kad būs Ministru Kabineta noteikumi, tad arī tiks izskatīts skolu tīkls.
Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā, grozījumos tiek deleģēta funkcija Ministru Kabinetam pieņemt lēmumu un pēc tiem dokumentiem, kuri patlaban ir sagatavošanā, paredzams, ka pedagogu finansēšanas jaunais modelis tiks ieviests no 2025.gada 1.septembra. Jautājums vai tam valsts budžetā būs nauda, piebilda Aija Voitišķe.
Saskaņā ar Izglītības ministres Andas Čakšas (JV) sacīto Latvijas televīzijā, summa, kas nākamgad būtu nepieciešama pašvaldībām papildus no valsts budžeta, varētu būt mērāma desmitos miljonu eiro. Un īstā cīņā plānota augusta beigās, kad Izglītības ministrija un pašvaldību savienība dosies uz Finanšu ministriju argumentēt, kāpēc vajag un, cik daudz vajag.
Kad un ko plāno darīt pašvaldība?
Lai arī vēl nekas konkrēti nav nolemts, kad un kāds gala beigās būs jaunais izglītības finansēšanas modelis, skaidrs, ka reforma būs un, ja būs kā tiek prognozēts no nākamā gada 1.septembra, tad pašvaldībai ir maz laika, lai izveidotu novadā ministrijas prasībām atbilstošu izglītības ekosistēmu. Tajā pašā laikā Jēkabpils novada pašvaldība izvēlējusies nogaidīt, nevis rīkoties. Preses konferencē jautājām, kad un ko plāno darīt pašvaldība?
“Kritēriji laika gaitā mainījušies vairākas reizes. Uzstādījums no deputātu puses – ministrija pieņem kritērijus, mēs speram nākamos soļus. Kā zināms, šajā mācību gadā nekas netiek mainīts un viss notiek, kā ierasts. Ja IZM pieņems lēmumus, mums tie būs saistoši, mēs tos izpildīsim un varbūt pat šogad. Līdz martam lēmums jāpieņem, lai budžetu var sakārtot laicīgi un, lai cilvēkiem ir saprotams kas un kā būs. Bet kamēr nav kritēriji apstiprināti, ir ļoti grūti paļauties uz prognozēm, jo tas, ko redzējām ar ieprīekšējiem kritērijiem, ka tās skolas, kuras sakārtojās lielas un pilnas, beigās saņem mazāk, nekā dažas labas mazas skoliņas. Līdz ar to mēs esam iepauzējuši, mums nav vajadzības skriet burkānam pakaļ, mums skolu infrastruktūra ir sakārtota. Noteikti gribam redzēt kritērijus, lai varam strādāt pie tā, ka skolas arī lauku teritorijās būtu pieejamas un bērniem būtu iespēja mācīties. Mēs rēķinamies, ka mums ir tehnikums un mums ir ģimnāzija, bet mums vajag sapratni par to, kā notiek skolēnu plūsma uz pamatskolas un vidusskolas izglītības iestādēm. Tāpēc šobrīd mēs neskrienam ratiem pa priekšu,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Mediju pārstāvji preses konferencē lūdza tomēr pateikt, kāda ir pašvaldības politika skolu reformai, jo kritēriji ir viena lieta, bet pašvaldības redzējums – cita, tam būtu jābūt arī tad, ja vēl nav kritēriju no IZM puses izglītības ekosistēmai.
“Ja runājam par pamatskolas posmu, tad redzam, ka ir būtisks jauno kritēriju uzlabojums par labu pašvaldībai. Savukārt, ja runājam par vidusskolas posmu, tad tur ir diezgan strikta nostāja, jo vidusskolas posms nosaka arī augstskolu posmu. Lielākā problēma, ka liela daļa vidusskolas beidzēju neiestājas augstskolās. Vai iestājas un uzreiz pamet. Līdz ar to ir ļoti mazs augstskolu beidzēju skaits. Tautsaimniecība zaudē šos cilvēkus. Zaudē ar to, ka viņiem nav izglītības, viņiem nav profesijas. Tāpēc šobrīd uzstādījums ir, ka bērni kuri neredz sevi augstskolā viņiem nav jāpaliek vidusskolā tikai tāpēc, ka nauda seko skolēnam. Viņš var dabūt profesionālo izglītību. Jautājums, vai mēs kādā no vidusskolām nevaram iedot arī profesiju? Tehnikumi ir izglītības iestādes, kurās iegūst vidējo izglītību un profesiju, tie šobrīd tiek speciāli attīstīti un stimulēti. Lai procentuālo attiecību no 70%, kas aiziet uz vidusskolu un 30%, kas aiziet uz tehnikumiem pārvērstu par 50:50. Tāds ir tas mērķis. Lai cilvēks pēc vidusskolas posma neaizmuktu prom, bet būtu tautsaimniecībā nepieciešams,” savu redzēju pauda Raivis Ragainis.
Mediju pārstāvji lūdza tomēr precizēt, kāda ir pašvaldības politika izglītības un skolu reformas jautājumā novadā.
Uzstādījums – neko nemainām
“ Šobrīd ir uzstādījums – neko nemainām. Bet redzot IZM uzstādījums, iespējams, vajadzēs izvēlēties, lai no 2025.gada strādātu ar iespējami mazāko pašvaldības līdzfinansējumu pedagogiem. Te ir jautājums - nodrošinam kvalitatīvu izglītību vai racionāli sekojam finansējumam. Tas finansējums, ko šobrīd liek iekšā ministrija jaunajā modelī, ir domāts, kā racionāli izglītības kvalitāti sasniedzošs finansējums. Savukārt mēs tikai kaut kur neizpildam kādas normas. Runājot par pamatskolām, izskatās, ka šobrīd varam saglabāt visas. Ja runājam par vidusskolas posmu, tur būs diezgan grūti pretoties IZM uzstādījumiem, jo te nav paredzēti līdzmaksājumi, viss ir strikti noteikts – ir vai nav. Vienīgais, ko esam panākuši sarunās ar ministriju, ka viena no vidusskolām novadā varētu būt pieejamības skola. Mums jāstrādā, lai Neretas bērni būtu Viesītes vidusskolā. Ja viņu nebūs, iespējamība, ka Viesītē paliek kā pieejamības vidusskola ir ļoti maza,” saka Raivis Ragainis.Viņš piebilst; “Ministrijā norāda, ka mēs esam vieni no 7 pašvaldībām, kas neko nav izdarījusi. Es saku, bet arī jūs neko neesat izdarījuši – neesat pieņēmuši noteikumus.”
Jautāts vai tad, kad notiks deputātu diskusijas uz tām tiks aicināti mediji un par runāto un diskutēto caur plašsaziņu līdzeļiem varēs uzzināt arī iedzīvotāji, solījums netika dots. Taču izskanēja piebilde, ka sabiedrībā noteikti jānotiek sarunai par izglītības jautājumiem un ir jāskaidro, jo lēmums bez plašāka skaidrojuma rada ažiotāžu.
Attēlā: (no kreisās) Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars (NA), Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitišķe un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis(LZP).
Komentāri (0-4/4)
Skola
27.08.2024 19:40A kas tos ratus cits vilks Ragaini, a? Puškins ar Ļermontovu? DDD. Algu par ko saņem?
Pakavs
22.08.2024 22:57=[
22.08.2024 20:11Nu ja! A finansējuma pārmešana no skolas uz skolu? Kā ar mēģinājumu iestāstīt cilvēkiem ka 2.vsk nebūs 10. - 12. klašu, jo skola neatbilst kritērijiem kuri nav vēl konkretizēti un pieņemti?
Ak jā! Vēlēšanas tuvojas.. Tagad kļūst skaidrs kas tā par cirka izrādi.. Ja pārdzīvos vēlēšanas tad atkal pie vecās metodes ķersies.. un secinot no raksta viņus vairs neinteresēs vai cilvēki atballstīs viņu darbību..
Skaisti!
Ačulis
22.08.2024 12:05