Jēkabpils novada dome noteikusi prioritātes 2025.gadam. Drošība, kā prioritāte, noraidīta
- Sandra Mikanovska --
- 30 augusts 2024 --
- 0Komentāri
Tās ir:
• Pašvaldības līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības fondu, pašvaldības vai piesaistīto kredītlīdzekļu finansēto projektu realizācijai;
• Sociālā atbalsta pasākumu nodrošināšana sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām;
• Energotaupības un energoefektivitātes pasākumu veikšana pašvaldības publiskajās ēkās un būvēs.
Jāpiebilst, ka 2025.gada budžeta prioritātes, salīdznot ar 2024.gadu nav mainījušās un ir precīzi tās pašas, kas ir noteiktas arī šī gada budžetā.
Kritiskā infrastruktūra svarīgāka par pašvaldības policiju
Tiekoties ar Jēkabpils novada domes vadību augusta vidū preses konferencē, Radio1.lv jautāja vai drošība būs viena no pašvaldības prioritātēm, jo valsts šo prioritāti noteikusi, kā galveno. Tāpat arī valsts, nosakot drošību, kā prioritāti, plāno paaugstināt algas visiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem, tajā skaitā policijā. Jautājām, vai nav plānots paaugstināt algas arī pašvaldības policijas darbiniekiem, jo arī viņi saistīti ar iekšlietu sistēmu.
“Pašvaldības policijai ir mazliet citi uzdevumi kā valsts policijai. Tas ir skaidrs. Ar drošību saistītas ir daudzas lietas. Piemēram, infrastruktūra, kur kritiskā infrastruktūra šobrīd ir vairāk pieskatāma, atbalstāma nekā pašvaldibas policija. Kritiskā infrastruktūra, piemēram, ūdens un siltuma nodrošināšana, šobrīd ir svarīgāka. Algu budžets, algu fonds ies atbilstoši tam, kā mēs to varam atļauties un te nav runa par algu paaugstināšanu. Ja valstī paaugstinās, skatīsimies. Vispirms, lai viņi paaugstina. Mums jātiek līdzi ar pedagogu algām. To nosaka likums. Attiecībā uz pašvaldības policiju tāda likuma nav. Taču mēs katru gadu skatāmies, ko varētu paaugstināt. Es nesaku, ka pašvaldības policijā ir pietiekošs atalagojums, skatīsimies ko varam atļauties,” sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Viņš piebilda, ja runā par prioritāti drošība, tad pašvaldība šobrīd iegulda lielus līdzekļus pilsētas aizsargdambja stiprināšanā.
Pārāk maz laika, lai aizskrietu līdz patversmei
“Nākošais, ko Ilmāra Luksta struktūra pieprasīs, tie ir pagrabu izbūvējumi, aprīkojumi un tamlīdzīgi. Strādājam pie saziņas līdzekļu nodrošināšanas, ko budžetā prasīs Ilmārs Luksts drošībai. Skatīsimies, ko varam dot.
Atsevišķi izcelta budžetā prioritāte - drošība - nav. Uzskatām, ka drošība ir valsts budžeta jautājums.
Valsts to traktē, bet uzsaukumu nav. Tas, kas mani dara bažīgu par šīm lietām un rada neizpratni, ja mēs šodien no valsts puses varam paprasīt apsekot visas ēkas un dodam pēc iespējas precīzāku informāciju, kāda ir iespēja pāveidot pagrabu telpas par patversmēm un to mēs arī darām. Tad iekšlietu sistēmas nekustamie īpašumi šobrīd ir saņēmuši no pašvaldības zemes gabalu, kurā būvēs jauno krīzes centra ēku. Jautāju – vai būvējot jaunu krīzes centra ēku paredzat apakšstāvā arī telpu patversmei, kur paslēpties? Atbilde - nē, neparedzam,” stāsta Raivis Ragainis.
Viņš atzina, ka runājot par daudzdzīvokļu māju pagrabiem, to pielāgošanu patversmes iespējām ir problēma, tas ir kopīpašums un ir jāvienojas, turklāt patversmei ir prasība, ka jābūt divām izejām, ko izveidot daudzdzīvokļu pagrabos ir problemātiski. Šādu iespēju nav arī pašvaldības īpašumos, piemēram, bērnudārzos. Turklāt nokļūšanai līdz patversmei jānodrošina maksimāli ātra laikā.
“Ja Ukrainā, atskanot trauksmei, līdz brīdim, kad lido raķete ir apmēram kādas 10 - 15 minūtes laika patverties, tad līdzīgā situācijā Latvijā, ņemot vērā valsts mērogu, ja lido lēnā raķete ir 5 minūtes, ja ātrā 1,5-2 minūtes un šajā laikā nav iespējams pagūt aizskriet līdz patversmei,” secina Raivis Ragainis.
Viņš arī pauda, ka Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvjiem ir interese aizbraukt uz Ukrainu, uz sadraudzības pilsētu un paskatīties, kā tur veidotas patversmes, smelties pieredzi. Savukārt drošība, kā prioritāte, neesot pašvaldības budžeta prioritāte, bet gan valsts, savukārt pašvaldība šajā jomā tāpat darot visu, kas iespējams.
Arī domes sēdē rosina drošību noteikt kā prioritāti
Jautājumu par drošību, kā budžeta prieoritāti, 28.augusta domes sēdē aktualizēja arī opozīcijas deputāts Aivars Kraps (LPV)
“Valsts noteikusi vienu lielu prioritāti - ārējā un iekšējā drošība. Es paskatījos prioritātes apkārtējos novados un pilsētās. Man būs divi priekšlikumi prioritātēm.
Pirmais, iekšējā drošība, civilā aizsardzība, proti, pasvaldības policijas darbinieku kapacitātes stiprināšana, - cilvēki un atalgojums, videonovērošanas tīklu atjaunošana un jauna izvietošana, kā arī civilajā aizsardzībā - patvertņu nodrošināšana. Tāpat arī nepieciešama aizsardzības mācību nodrošināšana lielākai cilvēku grupai. Daudzi uzdod jautājumus, ko un kā darīt pie kaut kādas situācijas. Tāpēc, es, uskatu, ka pašvaldībai jāmēģina organizēt šādas mācības lielākam cilvēku skaitam.
Manā skatījumā šis ir svarīgi – gan iekšējā drošība, gan civilā aizsardzība. Lūdzu caur priejšlikumu ielikt tās pie budžeta prioritātēm,” rosināja Aivars Kraps.
Ar deputātu balsu vairākumu, Aivara Krapa ierosinātais priekšlikums, noteikt iekšējo drošību, kā prioritāti budžetā, tika noraidīts.
Pret balsoja arī deputāts, novada Civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts (LRA).
Izglītības joma esot prioritāra bez prioritātes noteikšanas
Kā otru prioritāti, ko noteikt nākamā gada budžetā, Aivars Kraps rosināja - izglītības jomu.
“Jā valsts līmenī un pašvaldībās izglītība ir prioritāte, es uzskatu, ka šī prioritāte būtu jāliek arī mūsu budžeta prioritātēs.
Mums ir liels izaicinājums - skolu tīkla sakārtošana. Uzskatu, ka pedagogi jāpielīdzina citiem pašvaldības darbiniekiem atvaļinājuma pabalsta saņemšanā, ja tāds tiks atjaunots. Arī pašvaldības izglītības ēku remontdarbiem, vajadzētu būt prioritāte. Un vēl - Izglītības likumā pagājušonedēļ tika apstiprināta norma, ka pedagogiem pilsētas sabiedriskajā transportā piešķir bezmaksas pārvietošanos, kā arī piešķir mājokļa īres kompensāciju.
Visus šos četrus punktus izglītības jomā, es redzu kā budžeta prioritāti izglītībs stiprināšanai un aicinu iekļaut budžetā,” sacīja Aivars Kraps.
Raivis Ragainis norādīja, ka izglītības iestādes ir pašvaldības īpašumi un tās tiek uzturētas un sakoptas budžeta iespējās, bez prioritātes noteikšanas.
Deputāts Kārlis Stars(NA) uzsvēra, ka pie “katra budžeta sastādīšanas remontadarbu tāmes izglītības iestādes iet kā pirmā prioritāte, jo tās ir svarīgākās, tāpēc, ka tur mācās mūsu bērni, mūsu jaunā paaudze. Šajā jomā izdarīts daudz. Piemēram, ja Jēkabpils 3.vidusskolā līdz 2021. gadam bija 4 videonovērošanas kameras, tad tagad ir 44. Iglītība mums ir prioritāte, neskatoties uz to, ko mēs ierakstām domes lēmumā. Šajā jomā nekas nav mainījies.”
Arī šis priekšlikums ar deputātu balsu vairākumu tika noraidīts.