Latvijā gada nogales svētki nav iedomājami bez rasola
- Radio1.lv --
- 12 decembris 2024 --
- 1Komentāri
Tuvojoties gada nogales svētkiem, Latvijas mājās pamazām atgriežas īpašā svētku noskaņa – virtuvēs sāk rosīties ģimenes, plānojot svētku galdu, un viens ēdiens tajā šķiet neaizvietojams.
Kā liecina jaunākie “Lidl Latvija” un mediju aģentūras "Mindshare" veiktās aptaujas rezultāti, 71% Latvijas iedzīvotāju rasolu gatavo un ceļ galdā gan Ziemassvētkos, gan Jaunajā gadā. Tomēr, atklājas, ka šī tradīcija, kas vieno dažādas paaudzes un reģionus, ne tikai saglabā savu nozīmi, bet arī piedzīvo jaunas interpretācijas, informē Lidl Latvijā pārstāve Elīna Šakirova.
Tradīcijas, kas vieno
Rasola vēsture Latvijā ir dziļi iesakņojusies, un tās pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā, kad receptes pirmoreiz tika tulkotas latviešu valodā no vācu pavārgrāmatām. Ēdiens, kas sākotnēji bija smalks ārzemju virtuves pieskāriens, laika gaitā ir tapis par vienu no latviešu svētku galda simboliem. Mūsdienās šī mīlestība pret rasolu izpaužas cieņā pret klasiku, un 68% Latvijas iedzīvotāju joprojām gatavo rasolu pēc tradicionālās receptes. Vārīti kartupeļi, zaļie zirnīši, majonēze, olas, marinēti gurķi un desa ir kļuvušas par tik pašsaprotamu sastāvdaļu izvēli, ka rasols neapšaubāmi ieņem stabilu vietu svētku galdā. Taču, kā jau svētkos ierasts, neiztikt arī bez radošuma.
Dažādas garšu variācijas
Izrādās, ka gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nebaidās no izaicinājumiem virtuvē. Gados jaunāki iedzīvotāji labprātāk pieturas pie klasiskās receptes, savukārt vecākās paaudzes, īpaši 60–74 gadu vecuma grupas iedzīvotāji, labprātāk eksperimentē ar dažādām sastāvdaļām. 13% aptaujāto rasolu papildina ar dažādiem dārzeņiem, savukārt 18% piešķir tam īpašu garšas niansi ar garšvielām vai mērcēm. Kāds pievieno sinepes un mārrutkus, cits izmēģina riekstus, kaperus, siļķi, ābolus vai arī vegāniskās alternatīvas, piemēram, sojas majonēzi. Tas norāda, ka jaunāki cilvēki vairāk vēlas saglabāt bērnības garšu, kamēr vecākā paaudze drošāk izmēģina jaunas idejas, iespējams, iedvesmojoties no plašākas ēdiena gatavošanas pieredzes.
Latvijas virtuvē radošumam nav robežu, un to apliecina arī reģionu īpatnības. Kurzemē populārāki ir marinētie gurķi, taču Latgalē neiztiek bez desas. Vidzemē un Zemgalē iedzīvotāji dod priekšroku sīpoliem, savukārt rīdzinieki rasolu vairāk nekā citviet nevar iedomāties bez olām.
Vai vīrieši pagatavo rasolu citādāk nekā sievietes?
Pētījuma dati atklāj, ka vīrieši un sievietes mēdz atšķirīgi gatavot rasolu. Vīrieši biežāk izvēlas pievienot rasolam īpašas garšvielas, mērces un citas garšu pastiprinošas sastāvdaļas, piemēram, sīpolus, kamēr sievietes vairāk pievērš uzmanību uzturvērtībai bagātākām sastāvdaļām. Sievietes biežāk izvēlas pievienot svaigus gurķus, sinepes, krējumu ar samazinātu tauku saturu un citas vieglākas alternatīvas, kas norāda uz tendenci izvēlēties veselīgākus ēdiena variantus.
Lai gan labi zināmo salātu receptes dažādība ir iespaidīga, viena lieta paliek nemainīga – rasola nozīmīgums svētku galdā. Tas ir ne tikai ēdiens, bet arī sarunu un atmiņu veicinātājs. Kad ģimene sēžas pie galda, tieši rasols visbiežāk kļūst par pirmo tematu: vai šogad viss ir tieši tā, kā vajag? Vai desa ir pietiekami smalka? Vai majonēze nav bijusi par daudz? Taču rasols ir kas vairāk par salātiem. Tas ir kultūras un tradīciju simbols, kas vieno paaudzes un rada svētku un mājīguma sajūtu.
“Tāpat kā veiktā aptauja, arī mūsu klientu iepirkšanās paradumi skaidri apliecina, cik nozīmīgs rasols ir svētku laikā. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka, tuvojoties svētkiem, iepirkumu groziņos arvien biežāk nonāk rasola sastāvdaļas. Tāpēc prognozējam, ka nākamās nedēļas izskaņā, tieši pirms garajām svētku brīvdienām, pircēji aktīvi rūpēsies par visu nepieciešamo svētku galdam, tostarp rasolam,” norāda Dana Hasana, "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.
Komentāri (0-1/1)
Kaut kā tā
12.12.2024 11:55