2024.gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

Bērns pie zobārsta: daži noderīgi padomi vecākiem

Bērns pie zobārsta: daži noderīgi padomi vecākiem

Zobārsta apmeklējums ir satraucošs jebkurā vecumā, bet īpaši, ja pie speciālista jāved bērns. Tad uztraukums ir ne tikai bērnam, bet arī vecākiem, kuri vēlas izdarīt visu, lai šī pieredze visiem būtu pozitīva. Lai tas izdotos, vecākiem vizītei jāsagatavo ne tikai bērns, bet arī pašiem sevi. Esam apkopojušo dažus noderīgus padomus.

Atrodiet uzticamu bērnu zobārstu

Ja varat izdarīt tikai vienu lietu sava bērna labā, tad šī noteikti ir pati svarīgākā. Atrodiet uzticamu zobārstniecību un iejūtīgu zobārstu, pie kura doties. Nežēlojiet laiku, lai izpētītu vecāku atsauksmes un citu informāciju, jo kļūdas šajā ziņā var maksāt ļoti dārgi. Ja bērnam agrīnā vecumā ir slikta pieredze ar zobārstu, tas var atstāt nevēlamas sekas, kuras vēlāk būs grūti novērst.

Vislabākā izvēle būs klīnika, kurā tiek piedāvāta tieši bērnu zobārstniecība un strādā pieredzējis bērnu zobārsts. Šādam ārstam ir pieredze darbā ar maziem bērniem, iejūtīga attieksme, psiholoģiskā sagatavotība arī nestandarta situācijām, spēja atrast kopīgu valodu pat ar bailīgāko pacientu. Šādā klīnikā arī būs padomāts par bērniem ērtu un patīkamu vidi, rotaļlietām vai citiem laika kavēkļiem, kas novērsīs domas.

Pārrunājiet ar bērnu gaidāmo vizīti

Izskaidrojoša un bērna vecumam atbilstoša saruna par gaidāmo vizīti arī ir ļoti būtisks komponents, lai viss noritētu pēc iespējas mierīgāk. Bērnam ir svarīgi zināt, kas notiks, kas viņam būs jādara, ko darīs zobārsts. Protams, nebūtu vēlams iedziļināties pārāk sīkās un asiņainās detaļās, jo bērniem ir attīstīta fantāzija, tāpēc var rasties pretējs efekts. Noderēt var arī zobārsta un pacienta lomu izspēlēšana mājās ar rotaļlietām vai vecākiem. Var arī sameklēt kādu izglītojošu video vai multfilmu.

Nedalieties ar negatīvo pieredzi

Vecākiem nereti ir grūti distancēties no savas pieredzes ar zobārstu bērnībā. Tie bija citi laiki un citas metodes, tāpēc nevajadzētu pat pa jokam dalīties ar šausmu stāstiņiem no savas vai citu pieredzes. Neapdomīga izrunāšanās tiešām var bērna iztēlē radīt tik baisas ainas, ka viņu būs grūti pierunāt ieiet zobārsta kabinetā. Protams, arī šodien var gadīties, ka pieredze ar zobārstu nav tā patīkamākā, jo lielu lomu spēlē ārsta personība, bet vajadzētu ticēt tam labākajam un izvēlēties uzticamu, iejūtīgu speciālistu.

Pirms tam apmeklējiet zobu higiēnistu

Daudzi vecāki nemaz nezina, ka 1-2 reizes gadā bērniem jāapmeklē ne tikai zobārsts, bet arī zobu higiēnists. Patiesībā vislabāk sākt tieši ar higiēnistu. Zobu higiēnists ne tikai novērtē zobu stāvokli un veic aplikuma noņemšanu, bet arī izglīto par pareizu zobu kopšanu. Pie zobu higiēnista bērns var iepazīties ar klīnikas vidi, apskatīt aprīkojumu, izmēģināt, kā ir sēdēt krēslā un turēt atvērtu muti, kamēr speciālists darbojas. Zobu higiēnu labāk ieplānot neilgi pirms vizītes pie zobārsta, lai ir vieglāk pamanīt pat mazākos bojājumus.

Ieplānojiet vizīti laicīgi – negaidiet, kad bērnam sāpēs

Bērna mutes veselība ir vecāku atbildība. Vizītes jāplāno profilaktiski, nevis jāgaida, kad būs redzami caurumi un zobi sāks sāpēt. Ja bērnam jau sāp, ir lielāka iespēja, ka viņš negribēs sadarboties ar zobārstu, jo tas rada nepatīkamas sajūtas. Ja zobi ikdienā tiek labi kopti un regulāri pārbaudīti, nebūs jāveic nopietnas manipulācijas. Akūtas situācijas arī vienmēr rada vairāk stresa visām iesaistītajām pusēm un bērnam var šķist biedējošākas.

Saglabājiet mieru un pacietību

Pat tad, ja vecāki ir atraduši lielisku bērnu zobārstu, pārrunājuši gaidāmo vizīti un apmeklējuši zobu higiēnistu, nav garantijas, ka bērns neraudās un nebaidīsies. Vecākiem jābūt reālistiem un jābūt gataviem arī šādam scenārijam. Saglabājot mieru, jāpaļaujas uz personāla kompetenci un jāmēģina situāciju noregulēt vislabākajā iespējamajā veidā.

Paslavējiet bērnu pēc vizītes

Neskatoties uz to, kā pagājusi vizīte, cik asaru izraudāts, noteikti paslavējiet bērnu par drosmi. Pasakiet konkrētas lietas, piemēram, ka lepojaties ar to, ka bērns pats sēdēja krēslā, turēja vaļā muti, klausīja daktera norādēm, jo abstraktas uzslavas viņš var nesaprast. Tas arī mudinās nākamajā reizē koncentrēties uz tām darbībām, kas viņam kā pacientam būtu jāveic.