Kustība kā labākās zāles pret ziemas nogurumu
Bieži vien liekas, ka sportošanai vajadzīgs milzīgs gribasspēks vai dārgs abonements modernā klubā. Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk. Ja ārā ir slapjdraņķis un sporta zāle šķiet pārāk tālu, labs risinājums var būt neliels steperis vai vienkārša paklājiņa izritināšana istabas vidū. Galvenais ir izkustināt ķermeni, jo tas uzreiz liek smadzenēm izstrādāt laimes hormonus. Kustība burtiski pasaka tavam prātam, ka ir laiks mosties un darboties, nevis gulēt ziemas miegu. Tiklīdz sirds sāk pukstēt straujāk, asinis labāk apgādā orgānus ar skābekli un nogurums sāk atkāpties. Tas tiešām strādā, ja vien izdodas pārvarēt to pirmo pretestības mirkli, kad gribas palikt nekustīgam.
Kāpēc ziemā pazūd visa enerģija?
Ziemā mūsu iekšējais bioloģiskais pulkstenis mazliet nojūk. Tā kā gaismas ir maz, organisms pastiprināti ražo melatonīnu, kas ir miega hormons. Tajā pašā laikā samazinās serotonīna līmenis, kas atbild par mūsu labsajūtu un enerģiju. Rezultātā mēs jūtamies miegaini pat tad, ja esam gulējuši pietiekami daudz stundu. Šeit arī parādās kustības svarīgā loma. Fiziska slodze palīdz balansēt šos hormonus un liek ķermenim saprast, ka diena ir domāta darbībai.Vēl viens faktors ir tas, ka ziemā mēs mazāk laika pavadām ārpus telpām. Svaigs gaiss un pat neliela deva dienasgaismas ir kritiski svarīgi, lai smadzenes funkcionētu normāli. Kad mēs visu dienu sēžam birojā un pēc tam uzreiz dodamies mājās, mēs nesaņemam nepieciešamos stimulus. Pat īsa pastaiga pusdienu pārtraukumā var mainīt pašsajūtu uz visu atlikušo dienu. Tas nav nekas sarežģīts, bet mēs bieži aizmirstam šos vienkāršos pamatprincipus, meklējot brīnumlīdzekļus aptiekās.
Kā sākt kustēties bez lieka stresa?
Lielākā kļūda, ko mēs pieļaujam, ir pārāk lieli mērķi. Ja neesi sportojis mēnešiem ilgi, mēģinājums uzreiz skriet desmit kilometrus vai pavadīt divas stundas smagos treniņos beigsies ar vilšanos. Ziemā organisms ir saudzējams, tāpēc jāsāk ar maziem soļiem. Iespējams, ka pirmajā dienā tās būs tikai desmit minūtes vingrošanas mājās. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai iesildītos un sajustu atšķirību.Svarīgi ir atrast to nodarbi, kas tev patiešām sagādā prieku. Ja tev nepatīk skriet, nedari to. Varbūt tev tuvāka ir joga, peldēšana vai vienkārši enerģiska dejošana pie iemīļotās mūzikas. Kad kustība kļūst par patīkamu procesa daļu, nevis smagu pienākumu, to ir daudz vieglāk ieviest ikdienas rutīnā. Pamēģini izveidot savu rituālu, kas palīdz noskaņoties. Tas var būt kāds konkrēts mūzikas saraksts vai tējas tase pēc tam. Galvenais ir radīt pozitīvas asociācijas ar aktivitāti, lai prāts nesāktu meklēt atrunas.
Sporta zāle tavā viesistabā
Daudzi no mums joprojām strādā attālināti vai vienkārši negrib tērēt laiku ceļam uz sporta klubu. Labā ziņa ir tāda, ka mājās var paveikt gandrīz visu to pašu. Tev nav vajadzīgi dārgi trenažieri vai milzīgs daudzums inventāra. Ķermeņa svars ir lielisks instruments, lai trenētu spēku un izturību. Pietupieni, izklupieni un atspiedieni ir klasika, kas nekad nezaudē savu efektivitāti.Ja gribas kaut ko interesantāku, internetā ir pieejami tūkstošiem bezmaksas treniņu video jebkuram sagatavotības līmenim. Vari izvēlēties kaut ko mierīgu stiepšanās nolūkos vai tieši otrādi, kaut ko ļoti intensīvu, lai kārtīgi izsvīstu. Galvenais ir atbrīvot vietu istabā un norunāt ar sevi, ka šīs divdesmit minūtes pieder tikai tev. Tas ir laiks, kad vari atslēgties no ziņām, e-pastiem un visām mājas rūpēm. Tā ir sava veida meditācija kustībā, kas palīdz sakārtot domas un nomierināt nervu sistēmu pēc garas darba dienas.
Pastaiga kā vienkāršākais enerģijas avots
Mēs bieži novērtējam par zemu parastas pastaigas spēku. Ziemā, kad gaiss ir dzestrs, pat divdesmit minūtes ārā var burtiski restartēt tavas smadzenes. Aukstums liek organismam strādāt nedaudz aktīvāk, lai uzturētu siltumu, un tas sadedzina vairāk kaloriju nekā vasaras pastaiga. Turklāt tas lieliski palīdz norūdīties un stiprina imunitāti, kas šajā sezonā ir īpaši aktuāli.Pastaigu laikā ir svarīgi vērot apkārtni, nevis skatīties telefona ekrānā. Ievēro, kā mainās daba, kā krīt sniegs vai kā izskatās izgaismotie pilsētas logi. Šī uzmanības pievēršana apkārtējai pasaulei palīdz samazināt stresa līmeni un uzlabo garastāvokli. Ja tev ir iespēja aiziet līdz tuvējam mežam vai parkam, izmanto to. Koku klātbūtne un klusums ir papildu bonuss, kas palīdz atgūties no pilsētas dunas. Tā ir vispieejamākā fiziskā aktivitāte, kas neprasa nekādu iepriekšēju sagatavošanos, tikai ērtus apavus un siltu apģērbu.
Galvenais ir regularitāte nevis rekordi
Mums visiem mēdz būt dienas, kad tiešām neko negribas. Tas ir normāli. Bet noslēpums slēpjas tajā, ka šajās dienās kustība ir vajadzīga visvairāk. Pat ja tu veic tikai pusi no plānotā treniņa vai noej tikai vienu kvartālu, tas joprojām ir labāk nekā nekas. Disciplīna ziemā ir tas, kas notur mūs virs ūdens. Kad tu redzi, ka vari sevi pārvarēt, tava pašapziņa aug un kopējā dzīves kvalitāte uzlabojas.Kustība nav domāta tikai tiem, kuri grib uzaudzēt muskuļus vai zaudēt svaru. Tā ir domāta ikvienam, kurš vēlas justies labāk savā ķermenī un prātā. Ziemas nogurums ir pārejošs, bet ieradums kustēties paliks ar tevi uz visiem laikiem. Beigās tas kļūst par dabisku nepieciešamību, jo tu vienkārši atceries to lielisko sajūtu pēc aktivitātes. Tā ir viegluma sajūta, skaidrāks prāts un mierīgāks miegs naktī.
Noslēgumā gribas teikt, ka ziemas nogurums nav spriedums. Tas ir signāls no tavas puses, ka ir jāmaina pieeja atpūtai. Pasīva gulēšana dīvānā ne vienmēr ir tas, kas mums patiešām nepieciešams, lai atjaunotos. Bieži vien tieši aktīva atpūta un fiziska slodze ir tās īstās zāles, kas palīdzēs izturēt šo tumšo laiku. Sāc šodien, kaut vai ar pāris vingrinājumiem tepat viesistabā. Tavs organisms par to būs pateicīgs un pavasari tu sagaidīsi daudz spēcīgāks un enerģiskāks nekā jebkad agrāk.