Leģionāru gājienā latvieši pārdzied provokatorus
16.martā dažādi Latvijai naidigi spēki centās izprovocēt masu nekārtības tradicionālajā leģionāru gājienā uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšanā, ieslēdzot sirēnu un dziesmas, kā arī priekšlasījumupar SS divīziju noziegumiem, tāpat kā iepriekš demonstrējot karātavas un sniedzot sagrozītu informāciju par latviešu leģionu. Kliedzējiem tomēr neizdevās ilgstoši traucēt leģionāru pasākumu un viņi ātri vien pameta cīņas pozīcijas. Latvieši provokatorus pārdziedāja.
Tomēr izjūtas, atskanot sirēnām, kas pārkauca vīru ansambļa "Vilki" bungas un dūdas, daudzos radīja trauksmi un reizē ar to jautājumu: kāpēc mēs tam atļaujam notikt savā valstī? Kāpēc joprojām nevaram godināt savus karavīrus, kuri, tāpat kā citi okupēto valstu iedzīvotāji tika nelikumīgi iesaukti okupētājas valsts militāros veidojumos? Acīmredzami tādi paši jautājumi radās arī citiem gājiena dalībniekiem, kuri sašutuši vērsās pie policistiem, jautājot,kāpēc troksnis netiek pārtraukts.
Par to, kas notika pie Brīvības pieminekļa, katrs varēja pārliecināties pats, taču uz jautājumiem atbildes joprojām nav. Par vakardienas notikumiem arī bija galvenās sarunas mājupceļā uz Jēkabpili.
Man pozitīvi šķita tas, ka vairs nebija tāda policistu presinga kā agrāk,kad mūs pavadīja no pašas krastmalas līdz pat Doma baznīcai un cauri visai Vecrīgai. Tātad jau notiek pāreja no politiskajām darbībām uz pilsoniskajām mēs paši tiksim galā ar savām vajadzībām un drošības lietām. Ap Brīvības pieminekli joprojām ir daudz policistu, bet es domāju, ka pēc gadiem desmit būs daudz mazāk, jo tad jau būs pats par sevi saprotams, ka 16.marts ir atceres diena, kad mēs godinām leģionārus. Protams, ja vien nebūs tā dēvētās "Kremļa naudas" kas kādam jāatstrādā. Nedomāju, ka viņi tur gāja bļaustīties idejas vārdā. Ja viņi būtu mēģinājuši mūs pārdziedāt, tad būtu līdzvērtīga cīņa, bet viņi mūsu intelektu pārspēja ar mehāniku. Nav solīdi. Bet tas jau nav nekas jauns," komentēja Gundars Kalve.
Līga: "Tie kliedzēji joprojām uzskata, ka mēs paši neko nesaprotam, paši neko nespējam, un cenšas visu virzīt pēc saviem noteikumiem. Skumji,ka mūsu valstī notiek kaut kas tāds. Kad to visu klausījos, man gribējās raudāt. Labi, ka mēs neļāvāmies sevi izprovocēt uz lielām nekārtībam. Bļāvēji diezgan ātri nozuda, bet mēs vēlilgi palikām un dziedājām, pierādījām, ka esam izturīgāki, jo mums ir ideja, pamats - mūsu valsts, bet viņiem šādas idejas nav."
Visu dienu un arī vakarā Sūnu pamatskolā kopā ar latviešiem bija igau';nu Leģionāru draugu grupas pārstāvji, uriem tulkojumu nodrošināja dzejnieks Guntars Godiņš, kā arī lietuviešu grupa.
Kā atzina igauņu Leģionāru atbalsts grupas vadītājs Andri, "Neesmu redzējis lielākus patriotus par latviešiem."
Aizkustinošs leģionāru godināšanas pasākums vakarā norisinājās Sūnu pamatskolā, Krustpils novadā, kur tas pēc patriota Gundara Kalves ierosmes notiek jau vairākus gadus. Koncertā tika apbalvoti konkursa "Latviešu karavīrs laikmetu griežos" uzvarētāji, kā arī uzstājās Zemessardzes vīru ansamblis "Junda", Krustpils novada sieviešu koris "Luste" un Jēkabpils Tautas nama pūtēju ansamblis Harija Zdanovska vadībā.
Māra Grīnberga
