Viena aktiera teātris Sprukta gaumē

2Komentāri

Vakar notikušās Jēkabpils pilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas darba kārtībā bija ap 20 jautājumu, taču viens no tiem izvērtās savdabīgā izrādē, kas ilga vairāk nekā stundu, jo komisija skatīja divas administratīvās lietas par aktīvista Pētera Sprukta rīcību.

Viena no tām bija par salokāmo konteineru, ko P.Sprukts 25.februārī bija novietojis laukumā iepretim Jēkabpils pilsētas domei, otra - par patvaļīgo šķūnīšu celtniecību Pils rajonā 57 pērnā gada 8.decembrī, ko atspoguļoja arī portāls Radio1.lv. Šajā vietā vajadzētu iesaukties: Uzmanību! Sākas izrāde! Un patiesi - izskatījās, ka P.Sprukts savam uznācienam ir gatavojies ne pa jokam, jo sēžu zālē viņš ienāca, rokā nesot Latvijas karogu un ar vārdiem: "Es nāku ar lepnumu saņemt savu sodu." Pārbaudījis, vai sēžu zālē ir preses pārstāvji, viņš lietišķi izkravāja somu, noliekot uz galda vairākās grēdās fotoalbumus un sev priekšā novietoja pirms vairākiem gadiem saņemto balvu "Latvijas lepnums".

Komisijas priekšsēdētājs Miervaldis Ziediņš vispirms atgādināja, ka šī ir Administratīvās komisijas sēde, kurai ir sava darba kārtība un reglaments, ko vajadzētu ievērot. Pēc tam viņš un policijas pārstāve informēja komisiju, ka aktīvists novietojis konteineru stāvlaukumā, iepriekš ne ar vienu nesaskaņojot, kas pilnībā atbilst P.Sprukta darbības scenārijam. Ne zemes īpašniecei, ne nomniekam nebija ne jausmas, ka šajā vietā kāds novietojis objektu, kas uzskatāms par reklāmu. Tā kā nekas nebija saskaņots, komisija secināja, ka ir pārkāpti Saistošie noteikumi, kas aizliedz patvaļīgu reklāmas izvietošanu, turklāt šāds objekts, kas saistīts ar saimniecisko darbību uzskatāms par reklāmu.

Uz Miervalda Ziediņa aicinājumu izskaidrot savu rīcību, P.Sprukts atbildēja, ka pilsētai jau sen nepieciešama kārtīga saimnieka roka un viņš izgatavojis salokāmos konteinerus, lai novērstu nekārtības atkritumu laukumos Jēkabpilī. Viņš atgādināja arī, ka pirms vēlēšanām pienācis laiks pilsētu sakopt, atcerējās, ka administratīvi sodīts vairākkārt, turklāt vienmēr - par saviem labajiem darbiem, pieminēja pirms vairākiem gadiem nodegušo māju Pormaļa ielā lielu teritoriju nopļaušanu pilsētā, par ko viņam neesot pienācīgi samaksāts. Lai apvaldītu šos runu plūdus, Miervaldim Ziediņam vairākkārt nācās aktīvistu pārtraukt. Uz jautājumu, kā nodrošinās atkritumu izvešanu, P.Sprukts atbildēja, ka viņam vajadzētu tikai 3000 latu, lai nodrošinātu kārtību, bet kas un kā izvedīs atkritumus, konkrēti neatbildēja.

Par šo pārkāpumu viņama tika noteikts naudas sods 10 latu apmērā.

Savukārt par šķūni Pils rajonā 57 skaidrojumu sniedza Pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs, kurš skaidroja, ka šķū;na pamati un stabi bija ierakti aizsargjoslā pilsētai piederošā zemē, kur turklāt atrodas elektrības kabelis. Tādējādi tuvējo māju elektroapgāde bija apdraudēta. Bez tam mājas iemītnieki ir parādā par komunālajiem maksājumiem, tādēļ mājai nav uzkrājuma, ko varētu izmantot jaunu šķūņu būvniecībai.

Viņš arī piebilda: "Šķūni varētu uzbūvēt un Sprukta kungs varētu izgatavot projektu uz sava rēķina. Ja gribēja būvēt šķūni, tad vajadzēja izņemt būvatļauju. Ļaunu viņš nevienam negrib, bet darbojas uz savu galvu, kā viņam ienāk prātā. Voienīgā iespēja vest viņu pie prāta ir katru reizi administratīvi sodīt, jo citādi viņš nav ietekmējams."

Kā sacīja Miervaldis Ziediņš, iepriekšējo gadu protokoli liecina, ka līdzīgas darbības bijušas arī iepriekš - piemēram, izrokot kāpnes Daugavas aizsargdambī (pirms rekonstrukcijas). Tādējādi šī nav pirmā reize, kad P.Spruktam jāsaņem sods.
Viņš arī aicināja aktīvistu, cienīt ne tikai savu darbu, bet arī citus cilvēkus un vispirmām kārtām ievērot mūsu valsts likumus. Komisija par nelikumīgo būvniecību viņam noteica sodu 100 latu apmērā, kas ir minimālā summa par šādu pārkāpumu.

Pēteris Sprukts jautājuma izskatīšanas laikā ik pa laikam dalīja visiem fotogrāfiju albumus un rādīja atsevišķas bildes, tā traucējot komisijas darbu.

No sēžu zāles izejot, viņš izskatījās patiesi laimīgs un lepns, gandrīz tā, it kā vēlreiz būtu saņēmis "Latvijas lepnuma" titulu. Priekškars krīt! Viena aktiera teātris ir galā!

Bet ne jau pavisam - tikai līdz nākamajai izrādei.

Zīmīgi, ka P.Sprukts vienmēr īpaši aktivizējas pirms vēlēšanām, bet starp tām seko ilgāki vai īsāki miera periodi, kuros viņš nemaz tik ļoti ar tā dēvēto labdarību nenodarbojas. Kāpēc tieši tagad vajadzēja būvēt šķūni Pils rajonā un gandrīz vai uzspiest iedzīvotājiem, kuri to nemaz nevēlējās? Ja tas nesaistītos ar vēlēšanām, tad jau Sprukta kungs būtu pērn izrādījis gatavību uzbūvēt jaunu šķūni arī Brīvības ielā nodegušā šķūņa vietā (ugunsgrēks bija 21.maijā). Taču nē. To izdarīja Namu pārvalde.

Kā jau pērn notikušajā incidentā Pils rajonā sacīja Raits Sirmovičs, parasti paiet divas nedēļas, iekams aktīvists nāk uz domi un prasa samaksāt par darbiem, kurus ne ar vienu domē nav saskaņojis. Pērn par dažādiem darbiem pašvaldība P.Spruktam esot samaksājusi vairāk nekā 800 latu. Ja vēl piemin to, ka P.Sprukts bija ar mieru atjaunot Jēkabpils tiltu, ja viņam iedotu 100 tūkstošus, tad jāsecina, ka apetīte aug. Protams, idejas vienmēr ir cēlas - pirmajā vietā - Jēkabpils sakoptība, palīdzība cilvēkiem.

Tikai viens mazs sīkums - patiess labdaris savu darbu paveic klusiņām, neprasot par to atlīdzību, skaļi nereklamējot savu rīcību, nerīkojot šādas izrādes. Starp citu, pēdējā spilgtākā izrāde bija Daugavmalā, kur aktīvists bija izracis kapa bedri un iegūlies tajā, pieprasot sakopt pilsētu. Lai nodrošinātu sev publicitāti, viņš bija aicinājis arī kādu no latvijas lielajām televīzijas kompānijām.

Sprukts - varonis? Cietējs, kurš saņēmis "Latvijas lepnuma" titulu, neatzītais pravietis, kurš saņem sodu par saviem labajiem darbiem? Upuris? Aktieris, kuru regulē aiz kulisēm noslēpies režisors, kas prot manipulēt ar Sprukta apsēstību ar pilsētas sakopšanu un ievirza viņa darbības sev vēlamā gultnē?

Gribot negribot jāsāk tā domāt, turklāt daudzajās presei iesniegtajās vēstulēs viņš arī minējis konkrētus cilvēkus, kas viņam ierosinājuši darīt to vai kaut ko citu, lai gan, protams, ir arī pietiekami daudz pašdarbības. Ja mans minējums par "režisoru" vai aukliņu raustītāju(iem) atbilst patiesībai, tad ir vēl sliktāk, jo šādi "režisori", visticamāk, īsteno kādus savus mērķus, izmantojot "aktiera" uzticēšanos vai lētticību.

Nu, ko? Izrāde beigusies, bet teātra sezonai gan tik drīz vēl nav gaidāms gals, vismaz līdz vēlēšanām jau nu gan ne.

Māra Grīnberga

P.S. Un vēl kāds būtisks faktors: kopā ar P.Spruktu krūmu griešanā un dažādos citos darbos bieži vien piedalās arī citi cilvēki, un diezin vai viņi visi prot pietiekami profesionāli rīkoties ar pļaujmašīnu vai izkapti tā, lai nekaitētu savai veselībai? Tātad - darba drošības jautājums.