24.martā - Pūpolu svētdiena

Pūpolu svētdiena, arī palmu svētdiena, ir kristiešu svētki, kas vienmēr iekrīt svētdienā pirms Lieldienām. Šajos svētkos tiek pieminēta Jēzus Kristus iejāšana uz ēzeļa Jeruzalemē, kad pirms viņa tika kaisīti palmu zari. Šis notikums ir minēts Mateja evaņģēlija 21. nodaļā un Marka evaņģēlija 11. nodaļā. Pūpolsvētdiena ir Klusās nedēļas pirmā diena.

Katoļu baznīca šajos svētkos rīko palmu procesijas un iesvēta palmu zarus (arī lauru un eļļas koku zarus vai vītolu pūpolus), kas vēlāk tiek izdalīti cilvēkiem, lai pasargātu tos no ļaunuma un nelaimēm. Līdzīgi rīkojas arī pareizticīgie.

Latviešiem ir vairāki ticējumi, kas darāms pūpolsvētdienā. Viens no slavenākajiem ir pēršana ar pūpoliem. No paša rīta vismaz vienam no mājas ļaudīm agri jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem, pārējie, skaitot: «Apaļš kā pūpols,vesels kā rutks!» Vai arī «Audzi apaļš kā pūpols!»;  «Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars!»; «Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere!» Nevajag tikai pa kājām pērt - tad tās paliek resnas.

Arī bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas - visu gadu būs lāča miegs. Pūpolu svētdienā nedrīkst sukāt matus - tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli.

Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales - tad vasarā redzēs daudz čūsku.
Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no deviņās robežās salasītām zālēm.

Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.

Pūpolu svētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem. Kāds laiks Pūpolu svētdienā - tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Sagatavoja Māra Grīnberga