Jēkabpilī un apkaimē šogad - jau 50 kūlas ugunsgrēku

Aizvadītajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 148 izsaukumus. Kopumā dzēsti 92 ugunsgrēki, tajā skaitā 57 kūlas ugunsgrēki, veikti 30 glābšanas darbi, bija arī 26 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkā cietuši divi cilvēki.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis ziņo, ka brīvdienās ne Jēkabpilī, ne novados kūlas ugunsgrēku nav bijis, \sodien gan ugunsdzēsēji ndevušies uz vienu šādu izsaukumu. Kopumā šajā sezonā Jēkabpilī un novados reģistrēti 50 sausās zāles ugunsgrēki. Pilsētā visbiežāk zāle dedzināta nameja ielā, kur daždien uz vienu un to pašu platību bijuši pat seši izsaukumi. Tāpat bieži kūla dedzināta Ķieģeļu ielā.

 

Dzintars cvilikovskis atgādina, ka zemes īpašnieki ir atbildīgi par teritorijas nesakopšanu, kas ir cēlonis kūlas ugunsgrēkiem, un par to jāmaksā administratīvais sods.

 

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina suguDedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD šobrīd ievērojamus cilvēkresursus patērē kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Īpaši problemātiska situācija veidojas plūdu skartajās teritorijās, kur paralēli glābšanas darbiem ir jāveic arī kūlas dzēšanas darbi. VUGD
aicina cilvēkus aizdomāties, ka kūlas dedzināšanas rezultātā tiek apdraudēta apkārtējo cilvēku drošība, jo izceļoties nopietnam ugunsgrēkam dzīvojamajā sektorā, var rasties situācija, ka visi iespējamie
resursi nodarbojas ar kūlas ugunsgrēku dzēšanu ārpus, tāpēc VUGD reaģēšanas laiks varētu būt ilgāks.daudzveidību un tā vienkāršojas.

Sagatavoja Māra Grīnberga