Uzmanību! Jēkabpilī - diskusija par retu un bīstamu slimību – akromegāliju!

Jēkabpilī notika diskusija par retu un bīstamu slimību - akromegāliju. Slimības sarežģītā diagnostika joprojām ir mūsdienu medicīnas izaicinājums, tādēļ speciālisti pauž bažas, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz neatpazīto akromegālijas slimnieku, kuri pakļauti augstam mirstības riskam. Lai informētu par akromegālijas savlaicīgu atpazīšanu un ārstēšanu, otrdien, 7.maijā, Jēkabpilī, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, A.Pormaļa ielā 125 no plkst. 14.00 līdz 17.00 notika Endoskola Jēkabpils un tuvējo novadu ārstiem, ģimenes ārstiem un citiem interesentiem.

 

Ingvars Rasa, Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionāra Gaiļezers endokrinologs: „Pēdējā laikā retas slimības, jo īpaši akromegālija, ir aktuāls temats. Svarīgi gan pacientiem, gan ārstiem veidot izpratni par šo slimību, jo īpaši tādēļ, ka tās diagnostika nav vienkārša. Tā ir reta, hroniska slimība, ko ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē bieži diagnosticē novēloti. Slimības ārējās un raksturīgākās pazīmes attīstās pakāpeniski, daudzu gadu vai pat desmitu laikā. Vidēji laiks no pirmajiem simptomiem līdz slimības diagnozei ir pat 8–12 gadi. Neārstēta akromegālija un to pavadošās slimības samazina pacienta dzīvildzi apmēram par 10 gadiem un paaugstina mirstības risku 2–4 reizes. Tāpēc, jo īpaši svarīga ir šīs slimības diagnostika tās agrīnajā stadijā, jo savlaicīgi atpazīstot un savlaicīgi uzsākot ārstēšanu, var apturēt akromegālijas un ar to saistīto slimību attīstīšanos."

 

Jēkabpils Endoskolā notika lekcija un akromegālijas klīnisko gadījumu analīze.

 

Ārstiem lekciju par akromegāliju lasīs endokrinologs dr. Ingvars Rasa (Rīgas Stradiņa universitāte, RAKUS, LOKMSA). Endoskolu cikls uzsākts 8. martā Rīgā, 28. maijā Endoskolu cikls turpināsies Gulbenē.

 

Akromegālija ir hroniska un progresējoša slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu augšanas hormona veidošanos, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus.Saskaņā ar Eiropas valstu akromegālijas reģistra datiem uz 1 miljonu iedzīvotāju ir 60–130 saslimšanas gadījumu, bet atsevišķās valstīs saslimstības skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju ir pat divas reizes lielāks. Precīzu datu par Latviju nav, taču pēc statistikas rādītājiem tie varētu būt 120–260 akromegālijas gadījumi. Pēc endokrinologu datiem, Latvijā šobrīd uzskaitē ir tikai apmēram 80 akromegālijas pacientu, kas nozīmē, ka ir ļoti liels neatpazīto akromegālijas gadījumu skaits visā Latvijā. Agrīnie akromegālijas simptomi ir neproporcionāla plaukstu un pēdu palielināšanās, mīksto audu sabiezēšana. Novērojamas izmaiņas sejā, piemēram, akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka.

 

Testa jautājumi, ar kuru palīdzību var konstatēt iespējamos akromegālijas simptomus:

 

1. Vai pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies jūsu kurpju izmērs?
2. Vai Jūsu laulības gredzens nav viegli pārslidināms pār pirkstu?

 

Ja kaut uz vienu no šiem diviem vienkāršajiem jautājumiem varat atbildēt pozitīvi, ieteicams nekavēties un doties pie sava ģimenes ārsta vai endokrinologa!Savlaicīgas un adekvātas ārstēšanas rezultātā lielākā daļa izpausmju var mazināties vai pat izzust.

 

Akromegālijai ir vairākas ārstēšanas iespējas: ķirurģiskā, medikamentozā un staru terapija. Ārstēšanas terapijas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs, lai novērstu akromegālijas izraisītās komplikācijas un
samazinātu mirstības risku.

 

Agnese Ruberte