No balsošanas apgabaliem EP vēlēšanās vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 146 186 jeb 35,32% vēlētāju, bet vispasīvākie ir bijuši vēlētāji Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies vien 53 356 jeb 23,45% balsstiesīgo.

Otra zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur vēlēt aizgājuši nedaudz vairāk kā 60 000 jeb 26,7% balsstiesīgo. Zemgalē gan balsis vienā iecirknī vēl nav saskaitītas. Kurzemē EP vēlēšanās piedalījušies 55 235 jeb 27,65% balsstiesīgo, bet Vidzemē - 127 477 jeb 31,65% vēlētāju.

Salīdzinot ar 2009.gadā notikušajām EP vēlēšanām, kas norisinājās vienā laikā ar pašvaldību vēlēšanām, iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi gandrīz uz pusi mazāka - 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās kopumā piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.

Daudz kūtrāki vēlētāji bija pirmajās Latvijā notikušajās EP vēlēšanās 2004.gadā, kad tajās kopumā piedalījās 577 879 jeb 41,34% vēlētāju, tomēr arī šis rādītājs ir ievērojami augstāks par vēlētāju aktivitāti šogad.

Sociologs Aigars Freimanis dienas gaitā pieļāva, ka zemā aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt skaidrojama ar to, ka pilsoņiem grūti rast motīvu vēlēšanas apmeklēt, turklāt saulainais laiks un tveice šo procesu nesekmēja.

Lai palielinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās, iespējams, būtu jāievieš atbildība, piemēram, naudas sodi, pieļāva Freimanis. Viņš norādīja, ka šāda prakse jau pastāv dažās valstīs: "Beļģijā un Grieķijā, kur par vēlēšanu ignorēšanu var piespriest naudas sodu, vēlēšanu aktivitāte ir manāmi augstāka."

Tomēr viņš norādīja, ka vēlētāju motivāciju jāveicina pašiem politiķiem: "Viņiem jārunā ar tautu, jāpārliecina, ka viņu darbs būs nozīmīgs. Tas ir politiķa talanta jautājums," teica Freimanis.

Savukārt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļāva, ka vēlētāju aktivitāte ir zema, jo viņa nejūt saiti ar EP, tajā lemjamajiem jautājumiem un cilvēkiem, kas EP pārstāv Latviju. Vēlētājiem EP kļūs saprotams un atpazīstams tad, kad EP politiskajai elitei būs svarīgs arī ikdienā, nevis tikai pirmsvēlēšanu periodā,  iepriekš sacīja Cimdars.

"Tad jau laikā starp vēlēšanām vēlētājiem būs skaidrs, par ko balsot," sacīja Cimdars, piebilstot, ka pagaidām EP politiķu darbā un komunikācijā ar sabiedrību vērojams fragmentārisms un atsevišķu politiķu centieni, kas noslīgst pārējās ikdienas aktivitātēs.

Pēc Cimdara domām, būtu svarīgi nevis ar "kaut kādiem trikiem" panākt, lai cilvēki piedalās piedalīšanās pēc, bet gan politiķiem, kas kandidēs nākamreiz, ir jāsāk domāt par to, lai EP pieņemtie lēmumi kļūtu par ikdienas dzīves sastāvdaļu un cilvēki šos lēmumus justu. Citādi, ja piedalīšanās būs piedalīšanās pēc, cilvēks nebūs apmierināts ne ar kopējo rezultātu, ne ar to, ko pats ir ievēlējis, sacīja CVK priekšsēdētājs.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece politoloģe Iveta Kažoka vēlētāju aktivitāti zem 30% jau ir nodēvējusi par katastrofu. "Ja izrādīsies, ka nobalsojuši zem 30%, tad tas būs katastrofāli un vajadzēs meklēt īpašu skaidrojumu," dienas gaitā  sacīja Kažoka.

Kā ziņots, šodien Latvijā notika EP vēlēšanas, kurās tika izvēlēti astoņi mūsu valsts pārstāvji darbam EP.