Kā atpazīt alerģiju

Aktīvajā ziedēšanas laikā pieaug cilvēku jūtīgums pret alerģiju izraisošiem alergēniem. Neutral akadēmijas veiktā aptauja liecina, ka Latvijā 39% aptaujāto saskaras ar alerģiju un 43% aptaujāto alerģija ir kādam ģimenes loceklim.Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka drīzumā ar alerģiju un tās slimībām saskarsies gandrīz katrs otrais eiropietis.

Svarīgi savlaicīgi uzsākt ārstēšanos, lai alerģijas izpausmes nekļūtu smagākas, grūtāk un ilgstošāk ārstējamas. Pilnībā izārstēt alerģiju nav iespējams, bet mūsdienu ārstniecības metodes un izvairīšanās no saskarsmes ar alergēnu ļauj ļoti veiksmīgi sadzīvot ar alerģiju un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Pievērsiet uzmanību hroniskām iesnām vai klepum.

Nepiemērotas ārstēšanas metodes veicina saslimšanas izpausmēm kļūt smagākām un var būt bronhiālās astmas rašanās pamatā.

 Viena no organisma atbildes reakcijām var būt alerģiskās iesnas, kas izpaužas kā bezkrāsaina šķidruma izdalīšanās no deguna, kņudoņa, deguna gļotādas uzbriešana, acu asarošana un pastāvīga šķaudīšana. Alerģiskās iesnas var būt sezonālas pavasarī un rudenī un arī pastāvīgas. Sezonālās iesnas ir reakcija uz ziedputekšņiem, plaukstošajiem pumpuriem, ziedošajām pļavām un sienu laukos.

 Alergologi aicina vecākus pievērst uzmanību mazu bērnu veselībai, kas bieži šņaukājas un klepo. Iespējams, tā ir reakcija uz kādu alergēnu. 

Nav maznozīmīgu sūdzību.

Daļa alerģiju ir ārstējamas vai vismaz to simptomi ir mazināmi. Tomēr speciālisti aicina pret alerģijām un to izpausmēm neizturēties vieglprātīgi un izstāstīt ārstam arī par šķietami maznozīmīgākajām iesnu pazīmēm, lai tas spētu atpazīt simptomus.

 Alerģijas izpausmes katram organismam mēdz būt atšķirīgas. Visbiežāk tā ir ādas reakcija (nieze, izsitumi, sausumi), kairinošs klepus, acu asarošana un iesnas. Nereti novērojami arī gremošanas traucējumi. Smagākos gadījumos parādās tūska, elpošanas traucējumi.

Alerģijas atklāšana savā ziņā nozīmē dzīvesveida maiņu un lielākas rūpes par sevi vai savu bērnu, lai izvairītos no iespējamiem ar alerģiju saistītu saslimšanu saasinājumiem. Pārliecinieties, ka lietojiet personīgās higiēnas produktus un mazgāšanas līdzekļus bez smaržvielām un citiem mākslīgiem uzlabotājiem, kas caur ādu var iekļūt organismā un izraisīt kairinājumu un alerģiju. Rūpīgāk izvēlaties pārtikas produktus, lai tie nesaturētu konservantus.

 Vērts sekot  līdzi saviem ieradumiem un neveicināt alergēniem bagātas vides veidošanos.