Pēkšnā nāvē miris Vidusdaugavas televīzijas operators Vladimirs Boltans
Viņa nāve atnāca tik pēkšņi...
Pārtrūka stīga, apklusa dziesma,
Apdzisa zvaigznes, saira sapņi.
Viss tas notika pēkšņi un strauji.
Pielijis sāpju un asaru trauks.
Rudens miglas ieskautā 8.novembra rītā Veļu valstība aizsaukusi sev līdzi Vidusdaugavas televīzijas operatoru Vladimiru Boltanu. Viņa aiziešana bija pēkšņa, negaidīta un pāragra – vīrietis aizgājis mūžībā 57 gadu vecumā, atstājot dziļās sērās dzīvesbiedri, brāli, četrus bērnus, vienu audžumeitu, trīs mazbērnus un citus tuviniekus, kolēģus un draugus, kā arī visu Jēkabpils sabiedrību.
Vladimirs Boltans dzimis 1957.gada 29.augustā Rēzeknē. Mācījies Rēzeknes astoņgadīgajā skolā, pēc tam – Rēzeknes vakarskolā. Paralēli strādāja, tad tika iesaukts armijā. Pēc atgriešanās no armijas Vladimirs strādāja Rēzeknes elektroinstrumentu ražošanas rūpnīcā par šoferi, tad – “SCO Rēzekne” par celtnieku un šoferi. Aizrāvies arī ar mūziku – bijis Rēzeknes Piena konservu kombināta ansambļa bundzinieks.
Lai gan pirmās darbavietas nebija saistītas ar medijiem, Vladimiram jau no bērnības bija interese par fotografēšanu un filmēšanu. Dzīve sniedza izdevību, un viņš sāka strādāt par operatoru Latgales reģionālajā televīzijā, bet no 1999.gada līdz pat savai nāves stundai viņš ar sirdi un dvēseli nodevās darbam Vidusdaugavas televīzijā. Operatora darbam Vladimirs palika uzticīgs līdz mūža galam. Diena vai nakts, brīvdienas vai svētku dienas – Vladimirs vienmēr bija klāt visos svarīgākajos notikumos, iemūžinādams tos un dāvādams Jēkabpils pilsētai un tuvākajai apkārtnei plašu un daudzpusīgu video hroniku par dažādām dzīves jomām. Arvīda Žilinska V Starptautiskais jauno vokālistu konkurss 7.novembrī izrādījās viņa pēdējais video iemūžinātais pasākums. Uz filmēšanu 8.novembra pēcpusdienā viņš vairs nevarēja ierasties...
Vladimirs kā operators guvis plašu atpazīstamību ne tikai televīzijas aprindās, bet arī sabiedrībā kopumā. Viņš iemūžinājis neskaitāmas kāzas, jubilejas un citus pasākumus, un ikviens klients viņu atceras kā sirsnīgu, profesionālu un radošu cilvēku.
Vladimirs ne vien filmēja, bet arī fotografēja. Viņam patika iemūžināt dažādus skaistus mirkļus fotogrāfijās, no kurām daļu sabiedrība varēja apskatīt arī viņa personālizstādēs.
Tuviniekiem un darba kolēģiem Vladimirs vienmēr paliks atmiņā ne tikai kā profesionāls, precīzs un ļoti atbildīgs operators, bet arī kā ļoti izpalīdzīgs un gaišs cilvēks, kurš nekad nežēloja spēkus, lai palīdzētu citiem, vienalga, vai nelaimē bija nokļuvis cilvēks vai dzīvnieks. Vladimira sirdij bija tuvs ikviens četrkājis. Viņš savu mīlestību dāvāja ne tikai saviem ģimenes locekļiem – sunītei Šeilai un kaķenītei Mikai, bet arī Jēkabpils Dzīvnieku patversmes iemītniekiem, pie kuriem regulāri brauca ciemos, lai viņus uzcienātu ar kādu gardumu un dāvātu kādu siltu glāstu.
Savus ģimenes locekļus Vladimirs no sirds mīlēja un lutināja, vienmēr sagaidīdams ar gardām pusdienām un vakariņām, kurās bieži vien bija kāds interesants – paša izdomāts vai televīzijas pārraidēs noskatīts ēdiens. Ēst gatavošana bija viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem, gluži tāpat kā motocikli. Siltajos gadalaikos Vladimiru bieži vien varēja redzēt motocikla mugurā mierīgi un līgani braucam pa Jēkabpils ielām. Steiga nebija Vladimira sabiedrotā nedz motocikla mugurā vai pie automašīnas stūres, nedz citās dzīves situācijās. Vladimira miers un nosvērtība, kā arī labā humora izjūta spēja nomierināt un uzmundrināt pat ļoti sanervozējušos cilvēku. Lūdzam par to, lai viņa dvēsele arī pēc nāves rastu mieru un tādējādi palīdzētu ģimenei vieglāk pārdzīvot viņa zaudējumu.
Skumju brīdī sērojam kopā ar Vladimira tuviniekiem, kolēģiem un draugiem. Par izvadīšanas vietu un laiku ziņosim atsevišķi.
Vidusdaugavas televīzijas kolektīvs