2024.gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

Jēkabpils cietumam februārī aprit 35 gadi

Jēkabpils cietumam februārī aprit 35 gadi

Februārī Jēkabpils cietumam aprit 35. dibināšanas gadskārta, jo 1980.gada 11.februārī cietumā ieradās pirmie notiesātie. Kopš 2012.gada februāra Jēkabpils cietuma priekšnieks ir Vjačeslavs Rakels.
 
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad sociālisms bija pilnā plaukumā, toreizējā PSRS bija daudzas lietas, ko nedrīkstēja pieminēt un ja arī pieminēja, tad ar nosacītiem nosaukumiem.
 
Paskatoties tā laika tālruņu katalogā, nevienam pat prātā neienāktu, ka iestāde OC 78/13 patiesībā ir Jēkabpils cietums jeb vispārējā režīma labošanas darbu kolonija, tautā dēvēta arī par 13.zonu.
 
 Jēkabpils cietuma vēsture
 
 
Patiesībā cietums Jēkabpilī bija jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Vēstures dati liecina, ka 1920.gadā Latvijā bija 16 cietumu ar 1861 ieslodzīto, tajā skaitā Jēkabpils cietumā – 28. Trīsdesmitajos gados cietumos ieslodzījumā atradās vidēji 2700 – 3700 ieslodzīto. 1936.gadā Latvijā bija 15 cietumu, tajā skaitā viens – Jēkabpilī. 1980.gadā dibinātajā Jēkabpils cietumā bija paredzēts uzturēties 500 ieslodzītajiem, taču astoņdesmito gadu beigās tajā atradās pat līdz 1200 notiesāto.
 
Laika gaitā vairākkārt mainījās iestādes nosaukums, bet par Jēkabpils cietumu to dēvē kopš 1993.gada. Mainījušies gan priekšnieki, gan situācija ieslodzīto izglītībā un nodarbinātībā. Astoņdesmito gadu sākumā reizē ar cietuma atvēršanu sākās arī lietuves ceha celtniecība, kurā bija paredzēts nodarbināt notiesātos, taču tā gan tika apturēta.
 
Ieslodzījuma vietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makarova portālam Radio1.lv pastāstīja, ka ir nedaudz apkopojusi Latvijas cietumu vēsturi. Tājā skaitā arī Jēkabpils cietuma. Viņas savāktais materiāls liecina, ka Jēkabpils cietuma agrākais nosaukums bijis Jēkabmiesta cietums un tas celts 1902. gadā kā arestnams pie vietējās miertiesas. Pēc lielinieku padzīšanas Jēkabpilī nodibinājās Latvijas armijas komandantūra un tai radās vajadzība pēc cietuma. 1919. gada 5. jūnijā agrākā arestnama vietā tika atklāts cietums.
 
1920. gadā Jēkabpils cietumā bija 28 notiesātie. Laika gaitā notiesāto skaits palielinājās, radot cietumos lielu pārapdzīvotību. Jēkabpils cietums atradās vietējā tiesas nama pagalmā, un tā teritorija bija ļoti ierobežota, tāpēc nebija iespējas veikt pārbūves vai cietuma paplašināšanu. Jēkabpils cietumā bija liels telpu trūkums. Savulaik tika iegūts pat gruntsgabals blakus tagadējam cietumam, taču līdzekļu trūkuma dēļ jauna cietuma celtniecība atlikta.
Jēkabpils cietumā strādājis 21 darbinieks. Ieslodzīto skaits bijis svārstīgs, ziemas mēnešos — 100, lai gan vietu skaits tikai 37. Telpu trūkuma dēļ cietumā nebija iekārtota neviena darbnīca, ieslodzītos nodarbināja pie apkārtējiem lauksaimniekiem, malkas zāģēšanā, vagonu kraušanā vai apkārtnes labiekārtošanā.
 
1980. gada 11. februārī tika atklāts Jēkabpils cietums Ķieģeļu ielā 14. Toreizējais nosaukums — vispārējā režīma labošanas darbu kolonija — iestāde OC 78/13. Cietums uzcelts vietā, kur kādreiz bijusi ķieģeļu rūpnīca.
 

Cietuma teritorijā tika uzbūvēti jauni korpusi. Notiesāto personu vietu skaits 80 gadu nogalē palielinājās no 500 līdz 1200. Savukārt 90. gadu sākumā notiesāto personu skaits Jēkabpils cietumā bija 600.
 
 
Vairākas reizes mainījies cietuma nosaukums un soda izciešanas režīmi. 1993. gadā iestāde nosaukta par Jēkabpils cietumu.
 
 
Noslēdz līgumus par nodarbinātību
 
1996. gadā Jēkabpils cietums izveidots kā daļēji slēgtais cietums. 1999. gada aprīlī tika izveidota arī atklātā cietuma filiāle ar 20 notiesātajām personām, kuras tika nodarbinātas saimnieciskajos darbos. No pirmajām cietuma pastāvēšanas dienām tika būvēta mehāniskās lietuves rūpnīca, taču 80. gadu sākumā projekts tika iesaldēts. Lai izmantotu esošās ražošanas teritorijas un telpas un, lai lietderīgi nodarbinātu notiesātos, sadarbības līgumi tika noslēgti ar Aizkraukles – toreizējās Stučkas, telefonu aparātu rūpnīcu, ar "Rigahimmaš" rūpnīcu, Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu, Ogres trikotāžas fabriku, ar Jēkabpils šūšanas fabriku "Asote". Cietumā tika izgatavoti telefona aparātu zvani un plates, šūti trikotāžas izstrādājumi, gultas veļa, apģērbi, tika veikti metālapstrādes darbi. 90. gados cietumā darbojās suvenīru izgatavošanas iecirknis, galdniecības izstrādājumu cehs, pastāvīgi notika remontdarbi, darbojās pirts, veļas mazgātava, frizētava, klubs. Algotā darbā bija nodarbināti 70 notiesātie.
 
Cietumā tika iekārtota atsevišķa telpa, kurā uzturējās 30 notiesātie, kas slimoja ar tuberkulozi. 1995. gadā uzcelta sava katlu māja, kura nodrošināja siltuma padevi cietuma teritorijā esošajām ēkām un būvēm. No cietuma izveides sākuma un līdz 1991. gadam cietumā tika izveidota Jēkabpils vakara vidusskolas filiāle, kas savu darbu atsāka 1997. gadā. Darbojas arī Jēkabpils rajona Viesītes arodvidusskolas filiāle, kurā notiesātie apguva galdnieka, elektriķa, apkures katlu kurinātāja, apdares darbu strādnieka, virpotāja, pavāra specialitātes. 1998. gadā arodskolas telpās tika iekārtota datoru klase, kurā datorprasmi apguva gan arodskolas, gan vakarskolas audzēkņi.
 
Cietuma darbā jauns posms bija sadarbības līguma noslēgšana ar Norvēģijas pilsētas Ārendāles cietumu 1996. gadā. Norvēģijas sadarbības partneri pastāvīgi, humānās palīdzības veidā sūtīja celtniecības materiālus, iekārtas kokapstrādes ceham. 2002. gadā krietni pieauga (203 cilvēki) darbinieku skaits, kas bija saistīts ar cietumu sistēmas pāreju uz profesionālo apsardzi.
 
Pašlaik Jēkabpils cietums ir daļēji slēgtais cietums ar atklātā cietuma nodaļu, kurā uzturas 287 ieslodzītie.
 

Jēkabpils cietums iesaistījies projektos
 
Projekti un pasākumi:
Tiek veikta projekta „Karjeras atbalsta pasākumu nodrošināšana ieslodzījuma vietās" realizācija jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem. Projekta mērķis ir piedāvāt profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas.

Ir ieplānots 2016.gada sākumā novadīt ( sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu) EQUIP programmu jauniešiem.
Notiek darbinieku apmācība darbam projektā, kas saistīts ar dzimumnoziedzniekiem.

Tiek risināti organizatoriski jautājumi Aerogrāfijas – mākslas studijas izveidei, notiesāto māksliniecisko prasmju attīstībai un pilnveidošanai.
Izveidota interesentu grupa pašmācības ģitārspēles apguvei.

Notiek 3.kārta izsludinātajam konkursam „Laimes formula", kura ietvaros notiesātie iesniedza savus zīmējumus un aprakstu par savu izpratni, kas ir laimes formula.

Darbojas radošās darbnīcas apsveikumu kartīšu izgatavošanai uz dažādiem svētkiem.

Paredzēts organizēt Lieldienu pasākumu (olu krāsošana, vārīšana, ripināšana u.t.t).

Katru nedēļu visās vienībās notiek informatīvi izglītojošas lekcijas par aktuāliem un interesējošiem jautājumiem.

Brīvdienās tiek organizēti sporta pasākumi.

Saimnieciskajā apkalpē nodarbināti 32 notiesātie, bet diemžēl uzņēmēji nav izveidojuši cietumā ražotnes notiesāto nodarbinātībai.
 
Ieslodzītie iegūst izglītību
 
Jēkabpils cietums sadarbojas ar Jēkabpils vakara (maiņu) vidusskolu un Aizkraukles profesionālo vidusskolu, informē Ināra Makarova.
 
2014./2015.mācību gadā Jēkabpils vakara (maiņu) vidusskola cietuma teritorijā īsteno divas vispārējās izglītības programmas, kurās ir iesaistīti 22 notiesātie (dati uz 31.12.2014.). Savukārt Aizkraukles profesionālā vidusskolā īsteno sešas profesionālās izglītības programmas (ir iespēja apgūt pavāra, rūpnīcas katlu kurinātāja, apdares darbu strādnieka, virpotāja, galdnieka un elektromontiera kvalifikāciju). 2014.gada 31.decembra dati liecina, ka mācībās Aizkraukles profesionālajā vidusskolā piedalās 74 notiesātie.
 

Atstājiet komentāru