Jēkabpilij ir viszemākais plūdu risks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir sagatavoti kritēriji un metodika plūdu risku mazināšanas pasākumu izvērtēšanai, informē VARAM.  Ziņojumā ir minēti konkrēti kritēriji gan plūdu risku savstarpējai salīdzināšanai, gan iespējamo plūdu risku mazināšanas pasākumu novērtēšanai. Katram no kritērijiem ir izstrādāts precīzs tā novērtējums un punktu skala, kas dod iespēju novērtēt katru iespējamo plūdu apdraudējumu. Vismazāk punktu ir Jēkabpils pilsētas teritorijai.

Jēkabpils diomes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs Finanšu komitejas sēdē norādīja, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai novērstu plūdu risku pilsētai. Tāpēc Jēkabpils vairs neietilpst plūdiem pakļauto teritoriju sarakstā.

Plūdi ir iedalīti vairākās kategorijās - mazas varbūtības plūdi un ārkārtas plūdi ar atkārtošanos retāk nekā reizi 200 gados, vidējas varbūtības plūdi ar atkārtošanos retāk nekā reizi 100 gados un lielas varbūtības plūdi, kas atkārtojas vairākas reizes desmit gadu laikā.

Metodikā ir iekļauti vairāki rādītāji, piemēram, iedzīvotāju skaits plūdu risku teritorijās. Ja plūdu risku teritorijā dzīvojošo cilvēku skaits ir lielāks vai vienāds ar 10 000, plūdu risku teritorija saņem vērtējumu 100 punkti. Kā cits kritērijs ir plūdu skartajās teritorijās esošie lielas nozīmes ceļi, kas ir nozīmīgs infrastruktūras objekts. Maksimālo punktu skaitu - 100 - var saņemt, ja plūdu skartajās teritorijās varētu tikt skarti ceļi vairāk nekā desmit kilometru kopgarumā.

Būtisks kritērijs ir hidroelektrostacijas (HES) atrašanās plūdu skartajā teritorijā - ja teritorijā atrodas pieci šādi objekti, tiek piešķirti 100 punkti, ja ir trīs HES - 75 punkti, ja plūdu teritorijā ir divas HES - 50 punkti, bet ja viena - 25 punkti. Ziņojumā gan ir piebilde, ka kritēriji neietver trīs lielās HES, kas atrodas uz Daugavas.

Kā kritēriji ir minēti polderu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, lauksaimniecības zemju platības un ūdens ņemšanas vietas atrašanās plūdu skartajās teritorijās, kā arī vairāki citi kritēriji.

Sasummējot kopā punktus konkrētajām teritorijām, visvairāk punktu ir gan tām teritorijām, kurās ir liels iedzīvotāju skaits, gan tām, kurās ir lielas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgas teritorijas.

Visvairāk punktu ir Rīgas pilsētas teritorijai - 475, lai gan plūdu riska varbūtība ir vien 0,5%. Taču tik daudz punktu Rīgai ir tāpēc, ka Rīgā ir liels iedzīvotāju skaits, tāpat atkritumu izgāztuves, lieli ceļi vismaz desmit kilometru kopgarumā un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Kopējais applūstošo teritoriju apjoms ir 3465 hektāri.

Lubānas zemiene saņēmusi 350 punktus, Dviete - 325 punktus. Mazajai Juglai, Daugavai no Līvāniem līdz Daugavpilij, kā arī no Aiviekstei lejpus Lubānas ir piešķirti 300 punkti, Daugavpils pilsētas teritorijai, Lielajai Juglai, Mazajai Juglai un Daugavai posmā no pilsētas līdz valsts robežai - 275 punkti.

Vismazāk punktu ir Jēkabpils pilsētas teritorijai un Svētupei - 50.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA