Latvijā jau trīs mēnešus darbojas elektroniskās uzraudzības sistēma
2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz iespēju piemērot elektronisko uzraudzību (EU) notiesātajiem. Elektroniskā uzraudzība ir viena no brīvības atņemšanas soda alternatīvām, kas nodrošina notiesātā pakāpenisku pāreju dzīvei sabiedrībā. Elektroniskās uzraudzības sistēmas izmaksas ir zemākas nekā brīvības atņemšanas soda izpilde.
Elektroniskās uzraudzības sistēmā, kas ieviesta no jūlija, pašlaik tiek uzraudzīti trīspadsmit nosacīti pirmstermiņa atbrīvotie. Līdz šim tika saņemti saņemti 87 ieslodzīto iesniegumi par nosacītu pirms termiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību. Tomēr 18 ieslodzītie atsaukuši savus iesniegumus pēc tam, kad tika iepazīstināti ar uzraudzības kārtību un nosacījumiem dzīvesvietā.
Ļoti rūpīgi tiek izvērtēts, kuriem no ieslodzītajiem dot šādu iespēju: vērtē gan iepriekšējo uzvedību, gan labos nodomus pašlaik. Cilvēkam arī jābūt gatavam ārstēt atkarības un jābūt pierādījumiem, ka viņš spēj nodrošināt sev iztiku un ir pietiekami finanšu līdzekļi ikdienas vajadzību nodrošināšanai.
Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cer, ka elektroniskās aproces kalpos kā uzraudzības līdzeklis, piemēram, lai uzraudzītu dzimumnoziedznieku ikdienas gaitas, gan nāksies vilties, jo elektroniskās aproces nav iecerētas kā represīvs soda un kontroles līdzeklis, bet gan brīvprātīga iespēja ātrāk atbrīvoties no ieslodzījuma vietas un neatkārtot likumpārkāpumus.
Elektroniskās uzraudzības programma nav maģisks rīks, kas kontrolēs likuma pārkāpējus, bet gan palīginstruments, lai palīdzētu viņiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā.
“Pamatlieta viena ir – elektroniskajai uzraudzībai ir jāpiekrīt pašam notiesātajam, tātad, tas nav piespiedu līdzeklis, kas tiek uzlikts pret viņa gribu. Elektroniskās uzraudzības piemērošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā, un šeit mēs skatāmies uz divām lietām – pirmā lieta, vai tas ir tehniski iespējams, vai tur ir elektrība un mobilo sakaru pārklājums. Otra lieta ir, protams, mājinieku attieksme – ja mājinieki tajā dzīvesvietā nevēlēsies, tas ir ļoti būtisks kritērijs, lai elektroniskā uzraudzība netiktu piemērota,” norādījaVPD vadītājs Mihails Papsujevičs.
Melna, aprocei līdzīga iekārta, kas tiek aplikta notiesātajam ap kāju. Raidītājs, kas jāuzstāda nosacīti atbrīvotā cilvēka dzīvesvietā. Programma, kurā ar saņemto signālu palīdzību probācijas dienests uzrauga, vai notiesātais ievēro stingri noteikto dienas grafiku. Tās ir trīs tehniskās komponentes elektroniskajai uzraudzībai. Ik nedēļu notiesātajam sastāda jaunu grafiku - kuros laikos obligāti jāatrodas mājās, kad obligāti jādodas uz probācijas vai sociālo dienestu un kad drīkst aiziet, piemēram, līdz veikalam, pie ārsta vai uz darbu, ja tāds ir. Grafiku pārkāpt nav notiesātā interesēs.
Par šo pārkāpumu klients saņems brīdinājumu. Atkārtota brīdinājuma saņemšanas gadījumā VPD vērsīsies tiesā un lūgs tiesu izpildīt [cietumā] neizciesto soda daļu, no kuras viņš tika atbrīvots. Reakcija ir ļoti skarba patiesībā. Risks, ar ko riskē dotais cilvēks ir pārāk liels – atgriezties ieslodzījuma vietā.
Daiga Rubene,
Valsts probācijas dienesta
Jēkabpils teritoriālās struktūrvienības
Vecākā referente*