Centralizējot donoru asins apstrādi, slēgs asins sagatavošanas nodaļu Jēkabpils slimnīcā

Asinsdonoru centrs iecerējis reorganizēt asins sagatavošanas nodaļas, tostarp vairākas likvidēt vai pārņemt no slimnīcu pakļautības. Likvidēt paredzēts arī Jēkabpils asins sagatavošanas nodaļu.

Pēc reorganizācijas plānots veidot efektīvāku – centralizētu asins apstrādi, taču atsevišķi slimnīcu pārstāvji pārliecināti, ka nodaļas tieši jāattīsta reģionos. Tāpat slimnīcu biedrība plāno rīkot diskusiju, iesaistot arī Veselības ministriju, jo iebilst pret pašreizējo reorganizācijas plānu.

Valsts asinsdonoru centra pārstāvji sākuši pārrunas ar reģionu slimnīcām par asins sagatavošanas nodaļu reorganizācijas plānu. Centra vadītāja Iveta Ozoliņa norādīja, ka pārmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu pietiekamu apegādi ar asinīm un asins produktiem, kā arī drošu asins pārliešanu pacientiem visā Latvijā.

Pēc reorganizācijas plānots veidot efektīvāku – centralizētu asins apstrādi.

"Pašlaik Latvijā kopumā ir astoņas asins sagatavošanas nodaļas slimnīcu paspārnē. Šīs nodaļas saņem finansējumu no Donoru centra, bet tām katrai ir diezgan neliels sagatavojamais apjoms, līdz ar to tām nodrošināt stabilu kvalitāti ir diezgan pagrūti. Otra problēma ar šīm asins sagatavošanas problēmām – Valsts kontrole mums aizrāda, ka ir necaurspīdīga finansēšana, izmaksas dažiem ir lielākas, dažiem mazākas. Patiesībā likvidējam asins sagatavošanu kā asins apstrādes procesu reģionos. Tas nozīmē, ka mēs asins apstrādi turpmāk organizējam tikai divās vietās Latvijā – Rēzeknē un Rīgā,” stāsta Ozoliņa.

Viņa arī minēja, ka reģionos likvidēs asins dienesta nodaļas Jēkabpils, Valmieras, Liepājas un Jelgavas slimnīcās. Tas nozīmē tikai to, ka šo funkciju vairs nepildīs slimnīcas, bet gan pārņems pats centrs. Savukārt asinis nodot šajos reģionos varēs arī turpmāk.

Piemēram, Daugavpilī un Liepājā nodaļu darbinieki tiks pieņemti donoru centra štatā, jo centrs tur veidos stacionāras donoru pieņemšanas vietas. “Plānots, ka liksim plazmaferēzes iekārtas, lai arī plazmas nodošanai var nākt uz tām vietām. Daugavpilī pēc reģistrācijas datiem ir 94 tūkstoši iedzīvotāju un daudz donoru,” stāsta Ozoliņa.

Savukārt Jēkabpils slimnīcā nodaļas personāls gan varētu zaudēt darbu, bet turp periodiski došoties donoru centra izbraukuma brigāde, lai iedzīvotāji varētu nodot asinis, un slimnīca asins produktus saņemšot no Rēzeknes nodaļas.

Šonedēļ asinsdonoru centra vadība apmeklē reģionu slimnīcas, lai pārrunātu reorganizāciju. Tostarp tikšanās jau notikusi ar Jēkabpils slimnīcas vadību, un tās direktors Ivars Zvīdris norāda, ka ir kategoriski pret esošo reorganizācijas plānu: “Kā nodrošināt to, ka slimnīcām ir pietiekoši asinspreparāti, par to tā īsti padomāts nav.

Un tāda rakstiska dokumenta, kur būtu izklāstīts skaidri, kā turpmāk strādāsim, dzīvosim, saņemsim asinspreparātus, tāda nav. Līdz ar to neesam gatavi piekrist, ka šobrīd būtu īstais laiks asins sagatavošanas nodaļas likvidēt.

Tāpēc slimnīcu biedrības sēdē lēmām, ka aicināsim Valsts asins donoru centra un Veselības ministrijas pārstāvjus, kādu ķirurgu, asins sagatavošanas nodaļas vadītāju šo tēmu iztirzāt krietni plašāk.”

Reorganizācijas plāns gan vēl nav apstiprināts, bet asinsdonoru centrs to iecerējis sākt augustā un pabeigt līdz nākamā gada vasarai. Pēc reorganizācijas centram papildus būšot nepieciešami 2,8 miljoni eiro gadā jaunās kārtības tiešajām izmaksām.

Avots: Lsm.lv