2024.gada 27. novembris

Lauris, Norberts

Jēkabpils kūlas ugunsgrēku skaita ziņā šogad ierindojusies trešajā vietā

Jēkabpils kūlas ugunsgrēku skaita ziņā šogad ierindojusies trešajā vietā

Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un iet bojā cilvēki. 2016.gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta septiņi. Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumus, kā arī lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības rudenī sakopt sev piederošās teritorijas - nopļaut zāli un novākt atkritumus!

Šogad Latvijā tika reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2650 gadījumos dega tikai pērnā zāle vairāk kā 3232 hektāru platībā. Šajos ugunsgrēkos nodega 39 ēkas un divi transportlīdzekļi.

2016.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 2.februārī Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kur pērnā zāle dega 20m2 platībā. Jau no šī gada marta sākuma, VUGD katru dienu reģistrēja vairākus desmitus kūlas ugunsgrēkus un šie ugunsgrēki noslēdzās maija vidū.

No republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Daugavpilī, kur ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 248 ugunsgrēkus, otrā vietā ierindojusies Rīga ar 208 ugunsgrēkiem, bet trešajā vietā - Jēkabpils ar 99 kūlas ugunsgrēkiem. Savukārt, vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Jūrmalā, attiecīgi 20 un 23 ugunsgrēki. Daugavpilī kūlas dedzināšanas rezultātā ir izdeguši vairāk kā 306 hektāri teritorijas.


Nr. Republikas pilsēta   Kūlas ugunsgrēku skaits   Platība m2
1. Daugavpils              248                                3 069 515
2. Jēkabpils                  99                                1 376 860
3. Jelgava                    75                                   414 791
4. Jūrmala                   23                                       9 880
5. Liepāja                    81                                   104 744
6. Rēzekne                  31                                   222 350
7. Rīga                      208                                1 377 863
8. Valmiera                  20                                    21 429
9. Ventspils                  38                                  195 722
Kopā:                        823                                6 793 155

Novados šogad dzēsti 1827 pērnās zāles ugunsgrēki vairāk kā 2553 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils novadā, kur dega 142 kūlas ugunsgrēki vairāk kā 400 hektāru platībā. Savukārt Mērsraga, Naukšēnu un Rucavas novados jau otro gadu pēc kārtas nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.

Nr. Novads  Kūlas ugunsgrēku skaits Platība m2
1. Daugavpils novads   142       4 071 890
2. Rēzeknes novads       93       3 700 743
3. Kuldīgas novads        80         265 784
4. Talsu novads             69         292 700
5. Dobeles novads         58         298 537
6. Gulbenes novads       54         297 013
7. Tukuma novads         49         212 240
8. Ķekavas novads        46         420 418
9. Jaunjelgavas novads  41        336 130
10. Ludzas novads         41     1 168 520

Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit: http://www.vugd.gov.lv/files/textdoc/Kulas%20ugunsgreki_2013_2016.pdf 
Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama iedzīvotāju uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Savukārt pašvaldībām iesakām ne tikai sakopt teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28.punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.

VUGD atgādina - pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kurai degt! Aicinām nepalikt vienaldzīgiem un sakopt vidi savai un citu drošībai!

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Atstājiet komentāru