Jēkabpilī pakāpeniski ievieš jaunos ugunsdrošības noteikumus (FOTO)

Lai mazinātu ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, veicinātu ātrāku tā atklāšanu un ilgtermiņā uzlabotu situāciju ugunsdrošībā, pusotru gadu valstī spēkā ir jauni ugunsdrošības noteikumi (MK noteikumi nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi").  Jauno prasību ieviešana notiek pakāpeniski, jo tas ir darbietilpīgs pasākums, turklāt iedzīvotājiem jārēķinās ar finansiālu ieguldījumu, lai savos mājokļos justos droši.

Jēkabpilī kopumā ir 228 mājas, kuras apsaimnieko SIA JK Namu pārvalde: trīs deviņstāvu, 73 – piecstāvu, 16 – četrstāvu, 49 – trīsstāvu, 61 – divstāvu un 26 – vienstāvu mājas (uz viena un divu stāvu mājām jaunie noteikumi neattiecas).

Katra daudzdzīvokļu māja jāvērtē individuāli

„Jaunās prasības visām daudzdzīvokļu mājām ir līdzīgas, bet jāņem vērā arī atšķirības. Kādai ir lifts, citai - tehniskie koridori, vēl kādai – atkritumu stāvvads, tāpēc katra māja jāvērtē individuāli,” uzsver Namu pārvaldes darba drošības speciālists Ingus Geistarts. „Sākam ar lielākajām majām: ar deviņstāvu, tad piecstāvu. Lielāko darbu plānojam izdarīt līdz jūnijam,” viņš spriež. Iedzīvotāji ikdienā neērtības neizjutīs, jo pārvaldes speciālisti darbojas tikai koplietošanas telpās.

Jaunie noteikumi paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra katras daudzdzīvokļu mājas stāvā jābūt uzstādītam autonomam dūmu detektoram (aprīkots ar bateriju; nav pieslēgts pie vienota tīkla), jo liela daļa cilvēku ugunsgrēkos dzīvību zaudē, saindējoties ar dūmiem. Var izmantot arī dūmu detektorus, kas pieslēgti ugunsdrošības un trauksmes signalizācijas pultij, bet tie ir krietni dārgāki par autonomajiem detektoriem.

Tātad par smēķēšanu kāpņu telpās būs jāaizmirst, un par to atgādinās arī informatīvie uzraksti katrā stāvā un pie ārdurvīm (par to, ka aizliegts smēķēt desmit metrus no ieejas). Ne mazāk svarīga ir stāvu numerācija. Pēc noteikumiem šīm zīmēm ir jābūt luminiscējošām. „Ikdienā mēs mājā orientējamies labi, bet ārkārtas situācijā, kad ir piedūmojums, cilvēks uztraukumā mēdz apjukt un sajaukt, kurā stāvā patiesībā atrodas,” skaidro speciālists.

Noteikumi paredz kāpņu telpās ugunsdzēsības aparātus: mājā nepieciešamo skaitu nosaka atkarībā no dzēstspējas, nevis aparāta tilpuma, kā tas bija agrāk. Deviņstāvu mājai ar vienu ugunsdzēšamo aparātu nepietiks, tur varētu būt divi vai trīs. „Lielākā problēma ir tā, ka kāds šo aparātu var piesavināties. Ja vienkārši piestiprināsim pie sienas, 2-3 stundu laikā tā vairs nebūs. Tāpēc jādomā risinājums,” saka I.Geistarts. No šā gada janvāra ir atvieglotas prasības ugunsdzēsības aparātu tehniskajai apkopei. Ja ražotājs nav noteicis tās biežumu, apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados (līdz tam – katru gadu). Vēl visās daudzdzīvokļu mājās būs jāliek zibensnovedēji, jo pēc apskates konstatēts, ka to nav.

Kādi jautājumi jārisina dzīvokļu īpašniekiem

Ir vairāki tehniski jautājumi, par kuru risināšanu jārūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem. No 2020.gada katrā dzīvoklī un privātmājā būs jāierīko dūmu detektori, un tiem iedzīvotājiem, kuriem ir gāzes apkure, no 2020.gada 1.janvāra būs jāliek gāzes noplūdes detektori. Reizi desmit gados būs nepieciešams veikt arī elektrotīklu elektromērījumus katrā dzīvoklī (agrāk – reizi sešos gados).

Vēl iedzīvotājiem līdz šā gada 31.decembrim telpās ar gāzes plīti ir jāatjauno dabīgās ventilācijas kanāli. Tas nepieciešams, lai gadījumā, kad no gāzes iekārtas vai caurules ir kaut mazākā noplūde, gāze nepaliktu viruvē, bet tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju. Pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam, darbojas „aizvērtā vāka” princips, jo izslēgtā stāvoklī tvaika nosūcējs pilnībā noslēdz ventilāciju. Prasība neskar, ja virtuvē izmanto elektrisko plīti un ja papildus tvaika nosūcējam ir arī dabīgās ventilācijas kanāls telpas augšējā daļā. Lai nodrošinātu dabīgo ventilācijas kanālu, var pie griestiem tieši virs tvaika nosūcēja izveidot restīti.

Vērīgiem jābūt gan apsaimiekotājam, gan īpašniekiem

Jēkabpilī ir dažas mājas ar divām ārējām izejām. Mēdz būt gadījumi, kad īpašnieki, taupot siltumu kāpņu telpā, nolēmuši aizmūrēt otras durvis. Pēc jaunajiem noteikumiem tā vairs nedrīkst būt, tas pats attiecas uz pagrabu logiem, kas savulaik tā paša iemesla dēļ aizmūrēti ar gāzbetona blokiem, ielikti arī stikla bloki un ventilācijas režģis. Šie pagraba logi ir domāti dūmu izvadīšanai. Ja notiek ugunsgrēks, dūmi pa tiem plūst ārā. Pēc jaunajiem noteikumiem pagrabu logus vairs nedrīkstēs aizbetonēt. Turklāt jāsakārto bedres pie šiem logiem. Ir arī mājas ar atkritumu stāvvadiem, un vairākām nav nostiprināti vāki. Ja piedūmojuma rezultātā virsū nebūs vāka vai tas nebūs kārtīgi nostiprināts, dūmi izplūdīs visā mājā, tāpēc jāpārbauda arī šīs lūkas.

Noteikumi attiecas arī tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvokļos ieviesuši malkas vai gāzes apkuri. Jaunajās prasībās norādīts, ka skursteņi nedrīkst būt ievadīti ventilācijas šahtās. Iepriekšējie noteikumi paredzēja, ka tie jātīra brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, savukārt pēc jaunajām prasībām šo darbu var veikt arī mājas apsaimniekotājs. Agrāk tas bija jādara reizi trīs, tagad - reizi piecos gados.

Savas drošības labā daudz var darīt arī paši māju iedzīvotāji, sakārtojot savu pagrabus, jo gan tie, gan ejas regulāri tiek aizkrautas ar dažādām mantām, kā arī aizvācot ugunsbīstamus priekšmetus, piemēram, pilnas degvielas kannas. Grēko arī tie, kuri patvaļīgi demontējuši evakuācijas lūkas un trepes. Ja mājas tehniskajā projektā tas ir paredzēts, tad tā jābūt, jo, ja notiek ugunsgrēks, cilvēks vairs netiek ne lejā, ne augšā.

Noteikumi paredz ugunsdrošības instruktāžu, kam jābūt pielāgotai katrai mājai atsevišķi. Ar instrukciju ir tikai jāiepazīstina. „Atklāts ir jautājums, kā to izdarīt: izplatot pastakastēs, nosūtot ar ikmēneša rēķiniem, ievietot apsaimniekotāja elektroniskajā vietnē vai pielikt pie informatīvajiem stendiem kāpņu telpās,” saka darba drošības speciālists.

Par viena un divu stāvu mājām – vairākas neskaidrības

Diemžēl jaunajos noteikumos nekas nav atrunāts par viena un divu stāvu mājām, kaut gan, kā norāda I.Geistarts, ar lielākajām poblēmām nākas saskarties tieši šajās mājās. „Tās ir koka mājas pārsvarā pilsētas centrā. Situācijas ir dažādas: mēdz pārkurināt krāsnis, smēķēt šķūnītī, neaiztaisa kārtīgi krāsns durtiņas, izlec dzirksteles… Apbūve ir blīva, un, ja sākas ugunsgrēks, apdraudētas ir arī apkārtējās ēkas. Tā kā darba, lai sakārtotu ugunsdrošību šajās mājās, ir daudz,” secina I.Geistarts.

Ir arī jautājumi, kas nav tieši saistīti ar ugunsdrošību, taču tie ir svarīgi ārkārtas situācijā, operatīvajiem dienestiem ierodoties uz izsaukumu. Tāpēc, piemēram, ir jāparūpējas par dzīvokļu numurāciju pie mājas ārdurvīm, un Namu pārvaldes speciālisti ir sākuši to atjaunot.

„Daudz centīsimies darīt paši, nepiesaistot firmas, lai iedzīvotājiem būtu mazākas izmaksas. Darba apjoms ir milzīgs, tāpēc aicinām cilvēkus būt saprotošiem un atsaucīgiem,” norāda I.Geistarts. Jāpiebilst, ka ugunsdrošības noteikumu ieviešana nav jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem, tos ir noteikusi valsts, un tie ir jāievēro ikvienam.

Foto SIA JK Namu pārvalde:

SIA JK Namu pārvalde darba drošības speciālists Ingus Geistarts.

Pagraba logi ir domāti dūmu izvadīšanai. Ja notiek ugunsgrēks, dūmi pa tiem plūst ārā.

Katrā stāvā jābūt uzlīmei ar aizliegumu smēķēt un stāva numerācijas zīmei.